Šodien pulksten 16 viesnīcas “Promrenāde” zālē paredzēta liepājnieku biogrāfiskās vārdnīcas atvēršana. Ierasties apsolījis arī galvenais atbalstītājs Kirovs Lipmans.

400 lappušu biezo „Liepājnieku biogrāfisko vārdnīcu” pirms desmit gadiem sāka veidot Viljars Tooms, ienācējs Liepājā, taču ar pieredzi līdzīga izdevuma veidošanā. Viņa galvenā palīdze bija dzīvesbiedre Zigrīda Tooma.

Kā jau rakstījām, par izdevuma moto izvēlēts mūziķa Jāņa Groduma reiz teiktais: "Liepāja ir valsts valstī. Tur nedzīvo vienkārši cilvēki, tur dzīvo liepājnieki. Aizbrauc uz Liepāju un paskaties!”

Vārdnīcā apkopoti fakti „no aizlaikiem līdz mūsu dienām” par vairāk nekā 1600 (nevis 1800, kā bija teikts iepriekš) liepājnieku un ar Liepāju biogrāfiski vai kādas interesantas sakritības dēļ saistītu cilvēku (1919.gada Liepājas aizstāvji, kas tika apbalvoti ar Lāčplēša ordeni, Liepājas himnas autors Māris Čaklais, Rokkafejnīcas Slavas alejā iemūžinātais Raimonds Pauls un citi). Tostarp, kā norāda sastādītāji, ir arī cilvēki, kuri nav un nekad nebūs nevienā enciklopēdijā, bet kā personības devušas savu ieguldījumu un bijušas ļoti svarīgas Liepājai. Īpaši akcentētas liepājnieku dzimtas un ģimenes. Taču, kā norādījis Viljars Tooms, grāmata nav tikai "labo ļaužu godinātava", tajā iekļautas arī personības, kuru rīcība vai dzīves gājums nav vērtējami pozitīvi.

Ārpus izdevuma palikuši vai tikai ļoti skopiem faktiem pieminēti cilvēki, kas vairākkārt uzrunāti un solījušies sniegt ziņas par sevi, tomēr to tā arī nav izdarījuši.

Biogrāfiskie dati iegūti no visdažādākajiem avotiem, gan rakstītiem, gan mutvārdu.

"Liepājnieku biogrāfiskās vārdnīcas” sastādītāji grāmatas tapšanas laikā konsultējušies ar daudziem dažādu jomu pārzinātājiem: Zigurdu Akmentiņu, Arnoldu Bērzu, Ēriku Birzkopu, Hardiju Blūmu, Jāni Ceiku, Aiju Engelmani, Lāsmu Ģibieti, Kristīni Jēkabsoni, Jāni Kadžiševski, Artūru Medvecki, Maiju Neimani, Rihardu Rubīnu, Gunāru Silakaktiņu, Skaidrīti Solovjovu, Miervaldi Vanagu, Irinu Tīri, Liliju Vīksnu, Imantu Zelli, Juri Zuntneru un daudziem citiem.

Grāmatas vāka dizainu, kurā izmantots Liepājas himnas tēls – cilvēku mežs – veidojis jaunais mākslinieks Gaits Burvis. Izdevuma redaktors ir Normunds Kārkls, izdevējs – biedrība „Optimistu pulks”. Grāmata iespiests SIA „Jelgavas tipogrāfija” 800 eksemplāru lielā metienā.

Grāmatas lielākais atbalstītājs ir "Liepājas skartais” uzņēmējs Kirovs Lipmans, tāpat finansiālu atbalstu izdevējiem snieguši Iļja Gerčikovs, Juris Aizezers, Valērijs Agešins un citi.

Kā uzsver Zigrīda Tooma, Liepājas kultūrvēstures "grāmatvedībai" punktu nekad nevarēs pielikt, tāpēc šī ir grāmata, kas nekad nebūs pabeigta. Par vārdnīcas regulāru papildinājumu (un kļūdu labojumu) pēc Toomu ieskata varētu kļūt liepājnieku biogrāfiskās vārdnīcas gadagrāmatas.