Īsa saruna mēģinājuma starplaikā ar Janu Villemu van den Bosu (Jan-willem van den Bosch), 13.februārī pirmizrādi piedzīvojušā Liepājas teātra jauniestudējuma "Zelta pods" režisoru.

Pastāstiet liepājniekiem mazliet par sevi!
Esmu dzimis Nīderlandē, Hertogenbosā, pilsētā, kurā dzimis arī pazīstamais 15.gadsimta gleznotājs Hieronīms Boss.

Režisora grādu un izglītību ieguvu Londonā. Vispirms Anglijā studēju vācu valodu un drāmu – Londonas universitātē un Centrālajā drāmas un runas skolā. Kā studentam man arī laimējās iegūt stipendiju, lai vērotu dramaturga un režisora Heinriha Millera darbu "Berliner Ensemble" teātrī Berlīnē, un otru – studijām Freiburgā. Pēc studijām piedalījos jauno režisoru programmā Londonas Nacionālajā teātrī, man bija iespēja piedalīties arī režijas meistardarbnīcās, piemēram, Pētera Bruka darbnīcā Karaliskajā Nacionālā teātra studijā.

Esat labi izglītots!
Diezgan labi. Runājot par izglītību, man ir palaimējies, es ieguvu dažas balvas, kas man deva iespēju ceļot un daudz redzēt. Jau karjeras sākumā man laimējās arī strādāt kā asistentam pie ļoti labiem režisoriem, piemēram, Džonatana Kenta (angļu teātra un operas režisors – S.P.). Tāpat man bija izdevība strādāt ļoti labos teātros, kā "The Globe", "The Royal Court", tas bija tiešām labs treniņš.

Kopš 2000.gada daudz strādāju britu valdības labā, braukāju daudz uz ārzemēm – strādāju Honkongā, Krievijā, Slovākijā, Bosnijā, daudzās vietās. Viens no šiem darbiem bija arī Rīgā, Dailes teātrī, kur iestudēju "Spilvencilvēku".

Anglijā esat pavadījis ilgu laiku?
O, ļoti ilgu! Kad tur ierados, man bija 22, tagad esmu 45 gadus vecs.

Dailes teātrī esat iestudējis virkni izrāžu – "Vējiem līdzi", "Amadejs", "Slazdā", "Vakariņas ar Elvisu". Liepājā pirmoreiz. Kā tas gadījās, ka esat šeit?
Inese [Kučinska] un Egons [Dombrovskis] spēlēja manā iestudējumā "Slazdā" Dailes teātra, tā arī radās "links" uz Liepājas teātri.

Cik sen jau esat Latvijā?
"Zelta pods" ir mans sestais darbs šeit. Pirmais – "Spilvencilvēks"  – bija pirms desmit gadiem.

Kur ir jūsu mājas?
Man ir dzīvoklis Londonā, ko izīrēju, kamēr tur neesmu, un nupat iegādājos skaistu dzīvokli Rīgā, par ko esmu ļoti priecīgs.

Varbūt paliksiet Latvijā pavisam?
Varbūt. Taču tas atkarīgs no tā, vai man šeit būs darbs, vai cilvēki šeit būs apmierināti ar to, ko daru. Režisora mājas ir tur, kur viņa darbs.

Esmu dzirdējusi, ka esat liels Šekspīra cienītājs. Vai jūs gribētu iestudēt Liepājā kādu viņa darbu?
Noteikti!

Man šķiet, ka Liepājas skatītājs to būtu pelnījis...
Es ļoti priecājos skatoties uz to, ko dara Rolands Beķeris, domāju viņš būtu lielisks Hamlets, un es ar lielāko prieku iestudētu šo darbu.

Tas ir režisora sapnis vai reāla iespēja?
Nezinu! Vai šeit atgriezīšos, atkarīgs arī no tā, vai "Zelta pods" būs pieprasīts. Iestudēt to nebija viegli, tas bija diezgan sarežģīts uzdevums, un es tiešām nezinu, vai izrāde būs pieprasīta.

Vai skatītājus gaida pārsteigumi?
Es tā ceru! Tā ir pasaka, kurā darbība risinās četrās dažādās realitātēs, ko nebija iespējams parādīt, daudzko nemainot. Aktieriem šis ir grūts uzdevums, arī viņiem visu laiku jāmainās, un ne tikai ārēji, jo katram ir jānospēlē vairākas atšķirīgas lomas.

Izrādes žanrs – "runājošs mūzikls" – ir ļoti sarežģīts, bija jāapvieno teksti, dziesmas, horeogrāfija, ko mēs ar aktieriem mēģinām darīt, un video un skatuves dizains. Ļoti svarīgu darbu paveica horeogrāfe Inga Raudinga, komponists Andris Vilcāns, scenogrāfs un video mākslinieks Māris Kalve. Beigās tam visam jāapvienojas interaktīvā mūzikas, kustību, video, dizaina un teksta izrādē.

Kāpēc Hofmans? Kāpēc "Zelta pods"?
Man pašam ļoti patīk šis autors, viņa lieliskie stāsti, viņa "puķainā" valoda. Arī kā režisoram viņa maģiskais reālisms man šķiet ļoti interesants. Hofmaņa stāsti nav tikai psiholoģiska drāma, tās ir laicīgas pasakas, kurās autors runā par ļoti nopietnām tēmām – ticība, mīlestība, mājas. Mājas, kā vieta, kur ir tava sirds, mājas kā Ēdenes dārzs vai kā izrādē saka – Atlandīta, mājas kā vieta, kur ir harmonija. Mēs arī ar aktieriem runājām par to. Man šķiet, ka jebkura laba luga ir stāsts par mājām. Par nākšanu mājās, par aiziešanu no mājām, par konfliktu mājā iekšā. "Zelta pods" lielā mērā ir stāsts par mājas atrašanu – sevī, savā sirdī, par ticību tam, kas katrā bērnā ir, bet kuru pieaugušais mēdz zaudēt, par ikdienas cīņu, lai šo ticību nezaudētu. Skaists stāsts par jauna cilvēka, fantazētāja, sapņotāja, – viņu izrādē atveido Rolands Beķeris – ceļojumu maģiskā vīziju un sapņu pasaulē. Autoru, kurš šo stāstu rada, atveido Kaspars Kārkliņš.

Vai ir atšķirība, strādājot ar aktieriem Dailes teātrī un Liepājā?
Nav svarīgi, kurā teātrī tu strādā, galvenais, vai tev patīk tas, ko dari, vai tu jūties kā mājās. Par Liepājas teātri varu vienīgi teikt – apbrīnoju, cik tajā ir daudz talantīgu aktieru, sākot ar Inesi un Egonu, un beidzot ar Rolandu, Kasparu, Aneti, Agnesi...

Uzziņa
Jans Villems van den Boss
Dzimis:1969.gada 25.jūnijā Nīderlandē.

1992. gadā devies uz Lielbritāniju, lai studētu teātra mākslu. Piedalījies Pītera Bruka, Nensijas Mekleres un Heinera Millera vadītajās meistarklasēs. Veidojis vairākus dramatizējumus un tulkojumus.

Režija Liepājas teātrī:
E.T.A. Hofmanis “Zelta pods", 2015

Režijas Latvijā (Dailes teātrī):
L. Hols “Vakariņas ar Elvisu", 2014
K. Makfērsons “Slazdā", 2013
M. Mičela “Vējiem līdzi", 2013
P. Šefers “Amadejs", 2011
M. MakDona “Spilvencilvēks", 2005

Veidojis izrādes Bosnijā, Slovākijā, Čehijā, Amerikā, Vācijā, Krievijā, Lielbritānijā, Azerbadžānā un Slovēnijā.

Nozīmīgākās no tām:
Kristofers Mārlovs. Doktors Fausts. Lielbritānija
Fjodors Dostojevskis. Idiots. Slovākija
Žans Rasins. Fedra. Slovākijā
Marius fon Meierburgs. Eldorado. Čehija
Mārtins Makdona. Inišmoras leitnants. Bosnija
Nils Labjuts. Blieziens. Slovākija. (Trīs nominācijas, balva par labāko aktiera darbu)
Patriks Mārbers. Tuvāk. Slovākija. (Septiņas nominācijas, piecas balvas – ieskaitot "Labākā izrāde“)

Iestudējis izrādes aktieriem ar īpašām vajadzībām:
Bertolts Brehts. Izņēmums un likums. Lielbritānija
Bertolds Brehts. Kuražas māte un viņas bērni. Lielbritānija

(Avots: Liepājas teātris)