Kā ārkārtējā stāvokļa un pandēmija dēļ mainījušies koncertzāles "Lielais dzintars" plāni? Kā šī situācija ietekmēs turpmāko dzīvi? Ko dara koncertzāles darbinieki – par to visu sarunā ar SIA "Lielais Dzintars" valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu.

Kā pašreizējo situāciju pārdzīvo koncertzāle "Lielais dzintars"?  Atrodaties dīkstāves režīmā vai tomēr aiz oranžajiem stikliem strādājat, lai arī no ārpuses nav redzams?

T.Tomsons: – Priecīgi neesam. Skaidrs, protams, ka ne mēs vienīgie, kolēģi visā pasaulē atrodas tādā pašā situācijā. No ārpuses var izskatīties, ka "Lielais dzintars" ir tukšs un tajā nekas nenotiek. Tik tiešām, orķestra un teātra mēģinājumi nenotiek, mācības skolā arī ne. Taču mums, kā šīs mājas apsaimniekotājiem, darbs neapstājas. Ēku esam "iemidzinājuši", līdz minimumam samazinot temperatūru visās telpās, izņemot tās, kur glabājas instrumenti, kā arī bibliotēku.


Kā ar darbiniekiem? Ne visiem šobrīd ir, ko darīt.
T.Tomsons: – Tā kā pašvaldību kapitālsabiedrības šobrīd nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstiem, lielāko daļu darbinieku esam aizsūtījuši atvaļinājumā.  Daļa strādā no mājas.


Arī jūs pats?
T.Tomsons: – Man ir tā privilēģija, ka ir atsevišķs kabinets, tāpēc dažas reizes nedēļā strādāju no "Lielā dzintara", lai nomainītu mājas vidi. Kopš ārkārtējas situācijas izsludināšanas no Liepājas neesmu izbraucis.


Runājot par darbu, plānošanas ziņā mēs jau sen dzīvojam 2021. gadā. Šo darbu apturēt nevar, arī Eiropā aģentūras strādā. Mākslas forums, kas bija paredzēts septembra beigās, ir gandrīz gatavs, gatavi arī reklāmas materiāli, tikai atliekt gaidīt, kad varēsim "nospiest starta pogu", lai to visu palaistu.


Intensīvs darbs bijis pie tā, lai pārceltu programmu, pārslēgtu līgumus, un droši vien tas vēl nav beidzies. Tāpat neviens nav atcēlis atskaites domei, ministrijai vai CFLA (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra – irliepaja.lv), tāpat jāsniedz dati par mūsu darbību. Protams, sekojam līdzi visai Ministru kabineta informācijai, kas var ietekmēt mūsu darbību.


Šobrīd ļoti grūti runāt par konkrētām lietām, jo tu nezini, kas būs rīt vai parīt.

Vai koncertzāles darbinieku atalgojums ir saistīts ar ienākumiem, piemēram, no telpu nomas, kuru šobrīd nav?
T.Tomsons: – Mēs esam diezgan unikālā situācijā, salīdzinot ar citām koncertzālēm – mūsu modelis, vismaz šos piecus gadus, kamēr vēl nav beidzies Eiropas projekts, ir tāds, ka lielā nauda, kas nāk no telpu nomas, neienāk mūsu kontā, un bilancē neparādās, bet iet taisnā ceļā uz pašvaldības kasi. Pēc tam saņemam to no domes pret rēķinu par sniegto pakalpojumu. Tas varētu mainīties nākamgad, kad būs pagājis šis piecu gadu periods, tad nauda no nomas maksām, varētu ienākt mūsu kontā, un līdz ar to arī mainīties finansējuma modelis. Mums ir ārkārtīgi cieša sadarbība ar mūsu īpašnieku – pašvaldību, ar mūsu kapitāldaļu turētāju – kāda ir viņa nostāja par mūsu darbību, darbiniekiem ārkārtējās situācijas laikā. Tuvākā apspriede paredzēta pēc Lieldienām, kad situācija būs kļuvusi skaidrāka.


Mums ir diezgan laba situācija, jo janvārī un februārī tiešām bija ļoti labi ieņēmumi, un mums ir līdzekļi kontā. Tas mūs savā ziņā glābj. Arī tas, ka diezgan ievērojami esam samazinājuši komunālos maksājumus. Kādu laiku šādā režīmā varam turēties.


Protams, negribētos aiztikt kultūras pasākumiem paredzēto naudu, jo ir cerība, ka tie vienā brīdī notiks.

Taču, ja situācija nebūs labvēlīga, skatīsimies, kādā veidā šo naudu var lietot, lai uzturētu māju.


Cik izmaksā "Lielā dzintara" uzturēšana gadā?
T.Tomsons: – Ap 300 000 eiro. Šajā summā iekļauti gan komunālie maksājumi, gan visas apkopes, kas obligāti jāveic, sākot ar liftiem, beidzot ar stiklu mazgāšanu.   


Vai nācās mainīt koncertzāles piecu gadu jubilejas plānus?
T.Tomsons: – 24. martā mums vajadzēja jubilejas programmu izziņot un palaist tirdzniecībā biļetes. Bet situācija ir tāda, kāda ir. Līdz ar to šobrīd to neizziņojam. Skatīsimies, kā viss attīstās, taču piecgadi noteikti svinēsim. Daži pasākumi ir apdraudēti, tomēr ceram, ka varēsim saglabāt jubilejas pasākumus tādā apjomā, kādā mums tie iecerēti. Pirmais lielais koncerts bija plānots 31. oktobrī.


Un kā ir ar plāniem vispār? Kas atcelts uz visiem laikiem, kas pārcelts? Kā tas ietekmēs koncertzāles budžetu?
T.Tomsons: – Šobrīd neviens pasākums nav atcelts.


Laikā līdz 14. aprīlim mums bija paredzēti 26 pasākumi, un mēs tos visus esam pārplānojuši un pārcēluši.

Uz jautājuma zīmes bija viens bērnu koncerts "Skolas somas" ietvaros, jo gada otrajā pusē vienkārši vairs nebija brīvu datumu, taču esam to pārcēluši uz nākamo gadu. Ja runājam par zaudējumu apmēru, tad koncertu, izrāžu pārcelšana nav tik sāpīga kā atcelšana. Protams, ir lielas bažas par to, ja pasākums notiks brīdī, kad visi būs atvēruši durvis un konkurence būs liela, vai cilvēki nāks, vai vispār šo pasākumu varēs pārdot. Būs arī ļoti ierobežots laiks, lai komunicētu ar sabiedrību. Tāpēc privātie producenti nebija droši pat par maiju, un mēs meklējām vēlākus datumus, uz kuriem pārcelt pasākumus.


Kādam droši vien būs arī zaudējumi, bet kādi tie būs, to mēs redzēsim tikai gada beigās.

Ejot garām "Lielajam dzintaram" redzams, ka pandusam kreisajā pusē dēļu grīda vairs nav gluda. Arī skatuve pēdējā laikā izskatījās nolietota. Dzirdētas sūdzības par stipru kanalizācijas smaku mākslinieku ģērbtuvēs. Droši vien ir vēl citas nepilnības vai brāķi, kas atklājušies šajā laikā. Kā šī māja ir kalpojusi šos piecus gadus?
T.Tomsons: – Runājot par Lielo zāli, kas ir būvēta Liepājas Simfoniskajam orķestrim, man jāteic, ka ir bijusi pietāte pret simfonisko mūziku un skaņu, piesaistīti fantastiski speciālisti, un man pietiek Eiropā pastāstīt, ka ar zāles akustisku nodarbojusies "Müller-BBM", lai vairs nevajadzētu par šo jautājumu runāt.

Protams, kā jebkurā jaunuzceltā mājā, arī šeit parādās visādi "knifiņi", ir sastādīti ap 130 defektu akti, bet ēkai ir piecu gadu garantija, un "Merks" vai apakšuzņēmēji šos defektus labo. Ja paskatās uz defektu sarakstu, tad nav nekas tik būtisks, viss ir labojams. Nav nekas bijis jāpārbūvē. Mans sapnis, protams, ir kādreiz pārveidot galveno ieeju, jo gan vizuāli, gan arī praktiski tā nav īpaši veiksmīga. Man ir sapnis uztaisīt hidraulisko skatuvi, jo šobrīd visa podestūra tiek būvēta manuāli, un tas ir ļoti sarežģīts un fiziski smags darbs. Tas nav profesionāli, un Eiropā ir cits standarts.


Neesmu šeit no koncertzāles atvēršanas pirmās dienas, bet zinu, ka


sākumā bija jāreaģē uz dažādām situācijām, jo māja ir jāiedzīvina, bet šobrīd jau esam "iesituši roku", zinām, kas jādara, lai viss normāli darbotos.

Bija problēma ar kanalizācijas smaku ģērbtuvēs, bet to esam novērsuši. Par pandusu – arhitekts bija izlēmis lietot koka klājumu, bet ir skaidrs, ka tas nav labākais materiāls, jo tiklīdz ārā kļūst mitrs, koks piebriest. Vasarā, kad koks izžūst, nelīdzenumi nav tik acīmredzami. Esam izrēķinājuši, cik maksātu pandusa pārbūve, un iesnieguši aprēķinu mūsu īpašniekam, cerot, ka to ātri izdarīsim, bet baidos, ka šajā situācijā tas tik ātri nebūs.


Runājot par skatuvi – tā ir jāuztver kā darba instruments, nevis estētisks elements. Ja tur ikdienā sēž simts cilvēki un mēģina, skatuve ir šī darba sastāvdaļa. Ja paskatāmies, kāda ir skatuve Berlīnes filharmonijā, paskatāmies, kāda ir Bavārijas Radio simfoniskajam orķestrim – tās ir nobružātas! Jo uz tām sēž cilvēki un strādā. Divreiz gadā mēs savu skatuvi eļļojam, un arī šo brīdi, kad nav pasākumu, izmantojam, lai uzpucētu zāli un skatuvi.


Koncertzāle šobrīd ir slēgta? Arī izstādi nevar apskatīt?
T.Tomsons: – Pāris stundas dienā strādā kafejnīca. Dažreiz ienāk kāds mūziķis – pēc grafika, kuru viņi paši sastāda, vai skolotājs, kuram pārmaiņas pēc jānovada kāda lekcija no skolas, bet tas tiešām ir minimāli. Izstāde, ko atveda Raivis Zabis, pagaidām vēl atrodas koncertzāles telpās, paguvām to pat parādīt Prezidentam, bet, kamēr ir ārkārtējais stāvoklis, to apskatīt nevar. Ir dažas idejas, kā izstādi atdzīvināt digitāli – viena no māksliniecēm, Dace Dēliņa-Lipska, ir šeit, un mēs domājam par virtuālu ekskursiju, ko viņa varētu novadīt.


Tikko ziņojāt, ka "Lielais dzintars" arī gatavo eksperimentu – virtuālu koncertu, uz kuru klausītājus un skatītājus aicināsiet Lieldienās.
T.Tomsons: – Jā, aktīvi strādājam pie pianista Andreja Osokina koncerta, kura tiešraide notiks sestdien, 11. aprīlī pulksten 18. Jāatzīst, mūs iedvesmoja tas, ko šobrīd dara kultūras nams "Wiktorija" – viņi parādīja, ka Liepājā var radīt saturu, ko pērk Rīgā, pērk Anglijā, Vācijā. Nolēmām pamēģināt. Neviens nezina, kāds būs rezultāts – mūzikas nozarē esam pirmie, kas pārdod digitāli straumētu koncertu. Ļoti ceru, ka cilvēki būs atsaucīgi!