No 10.jūnija Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā Kūrmājas prospektā 16/18 būs skatāma Liepājas muzeja krājuma izstāde "Drellis Kurzemes tautastērpā", kas atspoguļo dreļļu auduma pielietojumu Kurzemes tautastērpā, informē Liepājas muzeja Kurzemes tautas tērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova.

Drellis ir audums, kura pamatu un rakstu veido vismaz divu sējumu savienojums, bet kopumā šim audumam ir neizsmeļama raksta sakārtošanas iespējamība. Domājot par šo auduma veidu, lielākoties prātā nāk drellī austi lina dvieļi, galdauti un galda celiņi, tomēr drellim ir daudz plašāks pielietojums – Kurzemē dreļļu audumu pielieto arī etnogrāfiskajā apģērbā.

Izstādes ietvaros skatāms dreļļa pielietojums Rucavas, Nīcas un Sakas apģērbā – nāmats, vīriešu svārki un bikses, ņieburs, snātene, skāters, mutauti jeb nošņūceņi kuros mēdza, ejot uz baznīcu, ietīt dziesmu grāmatu un Sakas brunči.

Savulaik Rucavā sievietes drelli pārsvarā izmantoja goda drānās. Svētku reizēs sievas greznojās ar snāteni jeb drābuli, kas ir balti pelēka linu dreļļu auduma seģene ar knipelētu vai tamborētu mežģīni, kuru lika virs baltās, izšūtās villaines un mārģenes – tautiskās sagšas.

Tāpat, Rucavas novadā vasarā sievām rotājoties, galvā tika siets nāmats – iegarens, četrstūrains linauts. Goda reizēs nāmats lietots apmēram līdz 1850.gadam. Ir teiciens, ka nāmata velku diegiem esot jābūt tik smalkiem, lai tos varētu izvilkt cauri gredzenam, tā uzsverot auduma plānumu.

Savukārt Rucavā un Nīcā vīrieši vasarā tērpās lina dreļļu auduma svārkos un biksēs, kas bija īpaši ērti karstajā laikā, kad vīri devās piedarbā, bet Sakas tautastērpa nēsātājas lepojas ar mēļi ziliem vilnā austiem brunčiem, kas ir vienīgie Latvijas teritorijā no divkrāsu dreļļa auduma

Izstāde Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā būs apskatāma sākot no 10. jūnija līdz 10. jūlijam, muzeja darba laikā – katru dienu no pulksten 10 līdz 18. Ieeja izstādē – bez maksas.