Piektdien, 29.janvārī, septiņdesmito dzimšanas dienu svin Silvija Ģibiete, vienīgā tulkotāja – Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) biedre Liepājā.

Savu jubileju Silvija Ģibete gan svinēšot nedēļas nogalē, nelielā ģimenes lokā, kad uz Liepāju varēs atbraukt meita Lāsma.

Silvijas Ģibietes, toreiz – Čaibeles – bērnība pagājusi Rīgā, teiksmainajā Grīziņkalnā. Jubilāre atceras, ka ģimene dzīvojusi ļoti nabadzīgi, jo tas bija pēckara laiks, un par tik "augstām lietām" kā literātes darbs viņa nebūt toreiz vēl nesapņoja.

"Toreiz vajadzēja turēt līdzi puikām, jo savā Zvaigžņu ielas sētā biju vienīgā meitene."

Kopš tā laika jubilārei vienmēr bijis vieglāk rast kontaktu ar vīriešiem, nekā ar sievietēm.

Interesanti, ka nākamā tulkotāja no vācu valodas savā Rīgas 3.vidusskolā šo svešvalodu nemaz nebija mācījusies. Taču Silvija mācījusies klasē, kas vienīgā visā Latvijā bija ar padziļinātu svešvalodu apguvi.

"Es biju angļu grupā, jo angļu valodu mācījos jau no 5. klases."  

Kad mamma Silviju papildus nosūtījusi uz Skolotāju nama vācu valodas kursiem, radusies interese arī par šo valodu.

"Esmu pateicīga saviem vecākiem, kuri, būdami vienkārši cilvēki, izprata valodu nozīmi," saka tulkotāja.

No studijām Latvijas Universitātē Silvijas atmiņā visspilgtāk iespidušies divi vārdi – izcilā ārzemju literatūras pasniedzēja, docente Rasma Darvina un profesors Valdis Bisenieks, "pasaules līmeņa zinātnieks, ar kuru man ir gods vēl tagad satikties Rakstnieku savienībā".

Pēc augstskolas beigšanas ceļš Silviju atveda uz Liepāju, un divdesmit gadus viņa nostrādāja par vācu valodas skolotāju Liepājas 5.vidusskolā.

"Pēc tam man piedāvāja interesantu darbu Liepājas muzejā, tulkoju grāmatas."

Muzejā Silvija pārtulkojusi kādu duci ar Liepājas un Latvijas vēsturi saistītu grāmatu.

Silvijas pirmais literārā darba tulkojums bija Gerda Fuksa grāmata "Vīrietis visam mūžam". Tai sekoja vairāki desmiti citu, kopumā trīsdesmit. Četrām no tām Silvija bijusi arī redaktore. Tulkotas gan grāmatas bērniem, gan kriminālromāni pieaugušajiem, gan speciālā literatūra.

Tulkojumu vidū ir divas grāmatas par Ērihu Mariju Remarku – kādas viņa draudzenes atmiņas un  nopietns 19. un 20. gadsimta pasaules vēstures pētījums ar slaveno rakstnieku centrā.

"Ļoti interesants un savdabīgs darbs bija Tomija Baiera romāns "Akvārijs". Un vēl gribētu uzsvērt savu V.G. Zēbalda darba "Austerlics" tulkojumu."

Par Zēbalda darbu Silvijai ir īpašs stāsts, proti, pēc tam, kad sešus mēnešus septiņas dienas nedēļā nostrādājusi pie sarežģītā tulkojuma, pielikot daudz pūļu, lai autora darbu spētu uztvert latviešu lasītāji, un grāmata beidzot nākusi klajā, viņu sameklējusi vācu tulkotāja Ada Vigliani, kas pulcē Zēbalda tulkotājus no visas pasaules.

"Vigliani ir sameklējusi aptuveni 30 Zēbalda tulkotājus un izveidojusi šo tulkotāju reģistru, tas ir sava veida elitārs klubiņš, un arī man ir gods būt šo cilvēku vidū."

Taču Silvija Ģibiete tulkojusi ne tikai no vācu valodas, bet nesusi pasaulē arī liepājnieka Modra Zihmaņa vārdu.

"Tulkoju ar prieku un radošu gandarījumu, lai arī dzeju tulkot ir ļoi grūti. Esmu pateicīga arī profesoram Lāmam par Modra Zihmaņa daiļradei veltīto grāmatas ievadu. "Sibīrijas smagais roks" guva ļoti labas atsauksmes no lasītājiem Vācijā."

Šobrīd jubilāre strādā pie sava jaunākā tulkojuma – romāna. "Protams, kā vienmēr – no vācu valodas. Tikai neprasiet, kā sauc un kurai izdevniecībai!" – smaidot brīdina Silvija.

Strādājusi visus Ziemassvētkus un Jauno gadu, bet vēl esot vajadzīgs vismaz pāris mēnešu darbs, lai romānu varētu nodot izdevniecībai.

"Man kā perfekcionistei neiet tik ātri – baudu un pārbaudu," viņa pajoko.

Uzziņa
"Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā" par tulkotāju Silviju Ģibieti, dzimušu Čaibeli, teikts: "Dzimusi 1946.gada 29.janvārī Rīgā, strādnieku ģimenē. Vīrs – Ēriks Ģibietis, metalurģijas strādnieks, meita – Lāsma Ģibiete, lektore, publiciste, vairāku ceļojumiem veltītu grāmatu autore.1964.gadā Silvija Ģibiete absolvējusi Rīgas 3.vidusskolu. No 1967.gada līdz 1972.gadam studējusi Latvijas Valsts universitātes svešvalodu fakultātes Vācu valodas nodaļā. No 1972.gada līdz 1992.gadam bijusi Liepājas 5.vidusskolas vācu valodas skolotāja. No 1992.gada līdz 2008.gadam strādājusi par Liepājas muzeja speciālisti. 1982.gadā laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicēts viņas pirmais tulkojums. Pavisam laikrakstos un žurnālos aptuveni simts publikāciju, izdotas aptuveni 30 viņas tulkotās grāmatas, galvenokārt daiļliteratūra. Kopš  2008.gada ir Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) biedre. 2011.gadā saņēmusi Liepājas domes priekšsēdētāja Pateicības rakstu."