Muzeja direktores Daces Kārklas ideju īstenojot, 27.maija jubilārs Aldis Kļaviņš savā dzimšanas dienā Liepājas muzejā atklāja pašportretu izstādi "Satiekot sevi".

Jubilāru mīļi sveica gan tuvāki, gan tālāki draugi, kolēģi un paziņas, sākot ar oficiālajām amatpersonām – vicemēru Vilni Vitkovski un Kultūras pārvaldes vadītāju Juri Jirgenu, Liepājas universitātes mācībspēkiem un Dizaina un mākslas vidusskolas vadītāju Smaidu Rubezi, beidzot ar folkloras kopas "Atštaukas" dāmām un "līdzskrējējiem" Aivaru Kalnarāju un Jāni Dreiblatu, un daudziem daudziem citiem. Skanēja ne tikai latviešu, bet arī lietuviešu valodu, ko pārzina arī jubilārs, jo ciemos bija atbraukuši kolēģi no Šauļu universitātes, kas Aldi Kļaviņu pazīstot "kopš pagājušā gadsimta".

Sveicieni bija reizē sirsnīgi, neliekuļoti un humorpilni, tādi, kāds ir arī pats izstādes veidotājs. Sveicēji uzteica gan mākslinieka drosmi, gan meistarību un spēju, izzinot sevi, izzināt pasauli. Ieskanējās arī pa smeldzīgai notij no repertuāra "kas tik nav piedzīvots", taču ne viens vien sveicējs bija arī sarūpējis dāvanas, kas jubilāram palīdzēs uzturēt bohēmas garu.

Savā atbildes runā mākslinieks atzina, ka šī ir tāda kā ārpusplāna izstāde, jo viņš ieradis personālizstādes veidot ik pa pieciem gadiem, un īstenībā nākamajai vajadzētu notikt 2018. gadā, "kad Latvijai būs 100, bet man 80 gadi". Ja Dievs dos, sacīja mākslinieks, būs arī 80 gadu jubilejas izstāde.

"Sākumā bija grūti izdomāt, kā tam vajadzētu būt, bet, kad pa īstam pieslēdzas klāt, šķirstot arī savu pagātni  cauri, tad ir jāsaņemas. Vai nu taisi biogrāfiju bildēs, vai neko," atzina mākslinieks.

"Neņemšu ļaunā, ja kāds izstādi nopelns, bet ņemiet par labu, kāda nu iznākusi," draudzīgi aicināja mākslinieks.

Izstāde sākas ar pirmo zīmēto pašportreta skici, kas tapusi 1957.gadā, kad "es vēl vispār nedomāju par Akadēmiju, mākslai biju vīzdegunīgi uzgriezis muguru un mācījos Kultūras darbinieku tehnikumā".

Taču, kā pastāstīja mākslinieks, viņam vienmēr paticis skicēt portretus, un galu galu ceļs viņu tomēr aizvedis uz Mākslas akadēmiju.

Veroties 23 izstādītajos darbos, var pa gadiem izsekot līdzi visai mākslinieka biogrāfijai. Tiesa, pāris pašportretu esot atrodami dzimtās Madonas muzejā un viens – Rīgā, Mākslinieku savienības namā, bet dažs, kā vēsta anotācija, "dzīvo savu mākslas darba cienīgu dzīvi" vietā, ko izstādi iekārtojot, nav spējis iedomāties pat darba autors.

Vairāki darbi, arī retrospektīvs portrets, kurā Aldis Kļaviņš redzams četru gadu vecumā, tapuši šogad un pērn.

Uzziņa
Aldis Kļaviņš dzimis 1938.gada 27.maijā, Madonā, dzelzceļnieka un zemnieces ģimenē. Bērnība pagājusi Mārcienas pagasta "Vilkārēs". Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. Pēc obligātā dienesta padomju armijā 1961.gadā iestājies Latvijas Valsts mākslas akadēmijā. 1967.gadā absolvējis Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu "Vingrotājas". No 1969.gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs un izstādēs piedalās kopš 1966.gada.

Strādājis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā par pedagogu, direktoru un mācību daļas vadītāju. 1976.gadā kļūst par Liepājas teātra galveno mākslinieku un strādāja tur līdz 1988.gadam.

No 1988.gada strādā Liepājas Universitātē. 2003.gadā ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās. Šobrīd Aldis Kļaviņš ir Liepājas universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes vizuālo mākslu profesors. Mākslinieks aktīvi piedalās izstādēs un plenēros, vienmēr ir līdzās Liepājas mākslas dzīves notikumiem. Viņa viedoklis ir nozīmīgs kā jaunajiem māksliniekiem, tā arī jau pieredzējušiem kolēģiem.

Izstāde skatāma līdz 31.jūlijam. Ieeja bez maksas.