Kopš ceturtdienas, 30.marta, salonā "Ludviķis" (Ludviķa ielā 3/5) skatāma jēkabpilietes Sandas Mālnieces gleznu izstāde "Es un tu". Nosaukumu izstādei devusi māksliniece pati, ar "es" domājot sevi un "tu" – ikvienu izstādes apmeklētāju, jo tā nu tas ir, – nonākot gleznas priekšā, vai tā ir klusā daba vai portrets, kā šajā izstādē, skatītājs paliek viens pret vienu ar darba autoru, un "caur manu bildi mēs tiekamies".


"Mana pastāvīgā dzīve ir Jēkabpils pusē, ļoti tuvu pilsētai. Tur ir arī mana darbnīca, kurā pēdējos trīs gadus strādāju pastāvīgi, un daru tikai to," pastāsta māksliniece. Esot gan arī skolnieki, taču tik maz un reti, ka gleznošanai netraucē.


Viena no izstādes "laikmeta zīmēm". Foto: irliepaja.lv.


Sanda Mālniece, atšķirībā no daudziem citiem kolēģiem-gleznotājiem, nav strādājusi pedagoģisko darbu. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu ar bakalaura grādu pabeigusi jau briedumā – 46 gadu vecumā. Tālāk mācības nav turpinājusi, jo "man likās, ka nu jau ir jāstrādā patstāvīgi". Toties, pateicoties Erasmus programmai, vienu no četriem studiju gadiem Sanda Mālniece mācījusies Lečes mākslas akadēmijā Itālijā.


Atgriezusies un ieguvusi grādu Mākslas akadēmijā, viņa uzreiz pieņemta darbā pašvaldībā – Jēkabpils galvenās mākslinieces amatā.


"Tur es jutos ne visai brīvi un ērti – tehniskas papīru lietas, jāzina likumi. Nevarēju brīvi rīkoties nekādā ziņā. Likās, ka sāku zaudēt sevi.

Tikpat kā vairs nebija laika gleznot. 2018.gadā sadūšojos, un aizgāju prom."


Tomēr, lai arī glezniecībai laika gandrīz neatlika, 2016.gadā Sanda Mālniece pieteikusies konkursā, un rezultātā uzaicināta uz mākslinieku rezidenci Beļģijā.


Sandas Mālnieces darbi. Foto: irliepaja.lv.


Kā nereti teikuši arī citi mākslinieki, kovidlaiks, kas visus sarūgtināja, darbnīcas mierā un klusumā pagājis, gleznojot intensīvāk nekā citkārt.


Arī salonā "Ludviķis" iekārtotajā izstādē skatāmi darbi, kas tapuši šajā laikā.


"Uzvirmoja dažādas tēmas. Vienu brīdi gribējās pievērsties laikmetīgiem sižetiem, tā tapa arī izstādē redzamā glezna, kas veltīta mūsdienu cilvēku vēlmei pēc "laikiem" un sirsniņām. Tad pamanīju tetovējumu modi, arī no tās sērijas te pazib šis tas. Un, protams, kovids ar savām maskām, kad vairs nevarēja cilvēku atpazīt veikalā. Tas bija pirmais, kas mani pagrūda šo laikmeta zīmju virzienā."


Bez "laikmeta zīmēm" izstādē netrūkst arī romantikas, vasaras maigo un tīro noskaņu, arī atšķirīgā meklējumi, kas māksliniecei ir svarīgi.


Izstādes "Es un tu" darbi. Foto: irliepaja.lv.


Sanda Mālniece stāsta, ka, mainoties noskaņojumam,


reizēm, griboties "raut ar lielām pindzelēm, darboties ar lieliem formātiem".

Šajā reizē skatītājs gan redzēs pavisam citādus – drīzāk miniatūrus darbus, taču māksliniece sola kādreiz atgriezties Liepājā arī ar "lielajiem formātiem".


Ja ar izstādi Liepājā Sanda Mālniece ir pirmoreiz, tad pati viņa te ir vismaz jau trešo reizi.


"Ir būts pie Ingas un Aivara uz plenēriem – 2008.gadā un 2016.gadā."


Māksliniece atzīst, ka lielākais vilinājums ir jūra, kas jo īpaši iespaidīga ir rudenī. Tās dēļ braukts arī uz plenēriem Jūrkalnē.


Izstādes "Es un tu"darbi. Foto: irliepaja.lv.

Izstāde "Es un tu" apskatāma līdz 31.maijam.