Aivars Kleins sava mākslas salona "Ludviķis" pagrabiņā aicina uz gadskārtējo darbu izstādi – "Jūras tuvums". Šajā reizē tie ir jūras un piekrastes zvejniekciemu vērojumi jeb marīnas.

Kopš durvis vēra "Ludviķa" izstāžu izstāžu zāle, salona saimnieks ik gadu aicina draugus, mākslas mecenātus un jebkuru interesentu uz kādu no savām personālizstādēm. Ja iepriekšējā gadā tas bija mākslinieka paša koptā dārza ziedu trakums gleznās, bet pēc tam, par godu valsts simtgadei radītā "Koku lielvalsts?!" – no dažādu koku klučiem grebti trauki, karotes un citi priekšmeti, tad šajā pavasarī, īsi pirms savas dzimšanas dienas, mākslinieks filozofē par tēmu "Jūras tuvums", rādot apcerīgus saulrietus, zvejnieku sētas "saulainos stūrīšus" un gleznieciskās vecās laivas, arī ostas romantiku un pilsētas kanālmalas industriālās ainavas.

Tie ir darbi, kas tapuši kādā no Kleinu rīkotajiem plenēriem "Liepājas marīna" vai "Pilsēta un jūra", un, ja plenēru nu jau bijis vairāk nekā divdesmit, tad arī darbu iekrājies pietiekami daudz. Tiesa, izstādē gan nav skatāmi pirmo plenēru darbi, bet apmēram pēdējo desmit gadu laikā tapušie, vecākie darbi ir no pirmā, 2007.gada plenēra "Liepājas marīna" – "Papes mols" un "Nida", savukārt jaunākie gleznoti mākslinieka darbnīcā vēl šajā. Apskatei izstādīts ap trīsdesmi gleznu, cik tieši mākslinieks nezina – neesot skaitījis.

Izstādes atklāšanā, starp divām Jūrmalciema Artām stāvēdams (pēc paša teiktā – radoša veiksme māksliniekam!) un dažādos plenēra piedzīvojumu stāstos dalīdamies, Kleins arī atzina, ka liela daļa darbu gleznoti Jūrmalciemā, kur Liepājas plenēristi tradicionāli pavada kādu no plenēra dienām gan gleznojot, gan – atsevišķās reizēs – arī vadu velkot. Taču izstādē nav iemūžināta tikai zūdošā mazā zvejniecība, liepājnieki ainavās atpazīs arī savas pilsētas skatus, daļa no kuriem, tāpat kā vecās zvejnieku laivas, pēc gadiem būs palikuši tikai mākslinieku gleznās.

Izstāde "Jūras tuvums" apskatāma līdz augustam.