Latvieši bija talantīgi un spējīgi Pēterburgas Štiglica skolas audzēkņi, bet vēlāk – mākslinieki, Liepājas muzejā atklājot Latvijas keramikas kolekcijas izstādi, atzina tās kuratore Ludmila Neimiševa.

Neimiševa Liepājas muzejā viesojās jau otro reizi – pirmā bija tieši pirms gada, kad viņa, pārstāvot mecenātu, kolekcionāru un fonda “Paaudze" dibinātāju, Krievijas miljardieri Pēteri Avenu, atklāja porcelāna izstādi. Arī tā, tāpat kā trešdien, 13.janvārī, atklātā izstāde "Latvijas keramika (1924–1944) no Pētera Avena kolekcijas" bija veidota no Avena privātkolekcijā esošajiem mākslas darbiem.

Avenam ir latviska izcelsme, un viņa emocionālo saikni un tuvību ar Latviju, lielā mērā apliecina arī pēdējos gados izveidotās kolekcijas – mākslinieciski augstvērtīgs Rīgas mākslas porcelāns un keramika, ko kolekcionārs nolēmis turpmāk glabāt un izrādīt Latvijā.

Izstādē "Latvijas keramika (1924–1944) no Pētera Avena kolekcijas" pārstāvēti divdesmit gadi Latvijas mākslas vēsturē, kuru laikā krasi iezīmējas divi profesionālās mākslas attīstības virzieni, divi "spārni", ko nosacīti dēvē par "akadēmisko" un "moderno", un abi šie spārni pārstāvēti izstādē, pastāstīja Neimiševa.

Vienu spārnu veidoja Rūdolfa Pelšes vadītās Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas meistardarbnīcas audzēkņi (1924–1944) un M.S.Kuzņecova porcelāna rūpnīcas pieaicinātie mākslinieki, savukārt otra spārna „toni” lielā mērā noteica Romans Suta.

Izstādīto darbu autoru vidū ir arī liepājnieki, Pelšes audzēkņi, Marija Riņķe un Pēteris Kļaviņš, kurš savulaik bija arī Liepājas daiļamatniecības skolas (tagad Dizaina un mākslas vidusskolas) direktors.

Nekad agrāk abi atšķirīgie Latvijas keramikas "spārni" nav eksponēti kopā, veidojot spilgtu kopainu, kas ļauj pilnā mērā novērtēt šo mākslas parādību un mākslinieciskās izteiksmes formu daudzveidību, uzsvēra kuratore, norādot, ka "Latvijas keramika (1924–1944) no Pētera Avena kolekcijas" ne tikai Liepājā, bet arī Latvijā apskatāma pirmo reizi.

Kuratore īpaši izcēla Liepājas muzeja darbiniekus, kuri piedalījās izstādes iekārtošanā, atzīstot, ka tik prasmīgus palīgus un izcili noformētas anotācijas nav redzējusi nekur.

Muzeja direktore Dace Kārkla atklāšanā atzina, ka muzejs ir pagodināts par tam dāvāto uzticību un atgādināja, ka interese par keramiku laikā no 1924. līdz 1944.gadam bija raksturīga visai Rietumeiropas mākslai – ar šo materiālu strādāja Pikaso, Matiss, Ležē un citi, dekoratīvā keramika bija populāra gan Eiropā, gan Skandināvijā.

Izstāde “Latvijas keramika (1924–1944) no Pētera Avena kolekcijas" Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 būs skatāma līdz 28.februārim.