Lai papildinātu Liepājas mākslinieku darbu kolekciju, mākslas galerija "Romas dārzs" vēlas iegādāties gleznotāju Hermaņa Aplociņa (1891-1958) un Maksimiliāna Mitrēvica (1901-1989) darbus. Galerija uzrunā ikvienu, kura īpašumā varētu būt mākslinieku darbi.

Galerija "Romas dārzs" veido plašu un interesantu gleznu kolekciju no Liepājas nacionālās glezniecības sākumposma mākslinieku darbiem līdz mūsdienām, kas skatāma pastāvīgajā ekspozīcijā “Liepāja-Laiks-Mākslinieks". Lai kolekcijas stāsts par Liepājas māksliniekim būtu pilnvērtīgs, iztrūkst gan H. Aplociņa, gan M. Mitrēvica daiļrades liecības.

Abus māksliniekus saista dzīve Liepājā un darbs Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā. Hermanis Aplociņš bija Liepājas daiļamatniecības skolas dibinātājs un ilggadīgais tās direktors. Pēc Aplociņa aiziešanas, skolas vadību pārņēma Mitrēvics. Diemžēl tālākais liktenis bija atšķirīgs – Aplociņš kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Sibīriju 1941 gada 14. jūnijā, savukārt Mitrēvics devās trimdā 1944. gadā.

Hermanis Aplociņš dzimis 1891. gada 5. aprīlī Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas Mežakrāģos zemnieku ģimenē. Mācījies Jaunpiebalgas Jāņa skolā un draudzes skolā, 1906. gadā uzsācis studijas Valmieras skolotāju seminārā. Gleznot mācījies pie Teodora Ūdera, kurš sagatavoja viņu iestājai Štiglica tehniskās zīmēšanas skolā, kuru pabeidza 1916. gadā ar gleznotāja grādu. Pēc studijām Aplociņš strādāja par skolotāju reālskolā un ģimnāzijā Pēterpilī.

1920. gadā nelegāli šķērsoja robežu, iestājās Latvijas armijas 2. Ventspils pulkā un piedalījās Latvijas Brīvības cīņās. No 1920. gada rudens bijis skolotājs vidusskolā un tehnikumā Liepājā. 1922. gadā Aplociņš nodibināja zīmēšanas studiju. Viņš izstrādāja projektu skolai, kurā audzēkņi nopietni nodarbotos ar lietišķās mākslas zinību studijām. 1926. gadā svinīgi atklāja Liepājas daiļamatniecības skolu, Hermanis Aplociņš bija tās pirmais direktors un strādāja tajā līdz 1940. gada septembrim. Vienlaikus viņš bija arī Rakstu un mākslas kameras vicepriekšsēdētājs, Latvijas Tēlotāju mākslinieku biedrības biedrs, aizsargu komandieris. Izstādēs piedalījās no 1922. gada. 1935. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

1940. gadā aizgāja no darba mākslas vidusskolā, jo nepieņēma padomju ideoloģiju. 1941. gada14. jūnijā mākslinieku izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš nokļuva Vjatkas nāves nometnē. Deportēta tika arī mākslinieka ģimene – dzīvesbiedre, Liepājas ģimnāzijas vēstures skolotāja Emīlija Aplociņa un abu meita Skaidrīte, kura izsūtīšanas brīdi jau bija Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas absolvente. No izsūtījuma mājās atgriezās tikai Skaidrīte.

1950. gadā nometināts Krasnojarskas novada Dolgomosta rajonā Lazarevkas sādžā, kur arktiskā klimatā un primitīvos dzīves apstākļos nodzīvoja laiku līdz mūža beigām, izsūtījumā strādājis par bitenieku. Aplociņa lūgumi viņu atbrīvot palika bez ievērības. Pārapbedīts 1990. gadā Liepājas Centrālkapos.

Maksimiliāns Mitrēvics dzimis 1901. gada 15. aprīlī Liepājā. Pirmo māksliniecisko izglītību Mitrēvics ieguva Liepājas Kultūras veicināšanas biedrības mākslas studijā, kur tajā laikā par skolotāju darbojās Augusts Annuss. Pēc izcīnītā Latvijas brīvības kara viņš nolēma savu dzīvi veltīt mākslai un drīz vien iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. Sākumā viņš studēja grafiskās mākslas prof. R. Zariņa vadībā, bet vēlāk pārgāja prof. J. R. Tilberga figūrālā meistardarbnīcā, kuru beidza 1932. gadā. 1935. gadā viņš piedalās akadēmijas rīkotā Romas prēmijas sacensībā ar darbu "Māte", kurā ievīts Brīvības cīņu motīvs. Mitrēvics aktīvi piedalās arī Kultūras fonda izstādēs.


Pēc akadēmijas beigšanas Mitrēvics turpināja jau studiju laikā sākto skolotāja darbu V. Olava komercskolā, pēc tam N. Draudziņas meiteņu ģimnāzijā. Vēlāk pārgāja uz Liepāju, kur Valsts lietišķās mākslas vidusskolā mācīja speciālos priekšmetus un vadīja dekoratīvās glezniecības darbnīcu. Pēdējos Latvijā pavadītos gados viņš bija šīs skolas direktors.


Smagus zaudējumus mākslinieks piedzīvoja 1941. gadā, kad Liepājas bumbošanas laikā reizē ar darbnīcu sadega gleznas, krietns skaits grāmatu un visa pārējā manta, viņam paliekot ar to vien, kas mugurā. Kara darbībai turpinoties, 1944. gadā M. Mitrēvics devās uz Vāciju. Pārvarot pirmās svešuma grūtības, viņš attīstīja māksliniecisko darbību, izstādot gleznas Heidelbergā, Amsterdamā, Hāgā un citur. Līdztekus glezniecībai viņš studēja Heidelbergas universitātē mākslas vēsturi un filozofiju. 1949. gadā mākslinieks ieradās ASV un apmetās uz dzīvi Ņujorkas tuvumā. Arī šeit mākslinieciskā darbība turpinājās. 1950. gadā viņš saņem “National Academy of Design" balvu – stipendiju par darbu "Svētdiena", un ar šīs stipendijas palīdzību var turpināt nopietnas studijas un aktīvu gleznošanu.


Mitrēvics sarīkojis personālizstādes Griničā un Stamfordā. Bijis aktīvs Ņujorkas un apkārtnes mākslinieku grupas organizēšanā un allaž piedalījies šīs vienības izstādēs.


Interesentiem lūgums sazināties ar mākslas galerijas "Romas dārzs" vadītāju Astru Dzērvi, e-pasts: info@galerijaromasdarzs.lv vai zvanot: +371 29489547.