Viesnīcas „Promenāde” gleznu galerijā, kur līdz šim bija izstādīta no Liepājas muzeja deponētā Maksimiliana Mitrēvica iespaidīgā glezna, tagad skatāma meistarīga kopija.

Pirms kāda pusgada uzņēmējs Ivars Kesenfelds no Liepājas muzeja krājuma deponēja 30.–to gadu nogalē tapušo Maksimiliana Mitrēvica lielformāta gleznu, kurā atainota Liepājas Lielā iela ar kara laikā bojā gājušo pilsētas valdes namu.

Kā pastāstīja Kesenfelds, nesen viņam paveicies iepazīties ar talantīgu krievu glezniecības skolas pārstāvi, kurai viņš izteicis piedāvājumu uzgleznot Mitrēvica gleznas kopiju.

„Mitrēvica glezna ir īsts šedevrs, unikāls un ļoti vērtīgs darbs, kas īpaši labi iederējās viesnīcas vēsturiskajā interjerā, taču pēc lobijbāra atvēršanas viesnīcas foajē, negribēju riskēt, jo kāds vērtīgo gleznas oriģinālu, kas atrodas tieši blakus lobijbāram, nejauši varētu sabojāt,” skaidroja uzņēmējs.

Pēc Kesenfelda teiktā, kopija iznākusi ļoti līdzīga gleznas oriģinālam, viesnīcas darbinieki pat nespējot atšķirt to no Mitrēvica darba, taču faktiski detaļās kopija atšķiroties no oriģināla.

Uzņēmējs arī norādīja, ka muzejs visticamāk drīz vien tiks pie jaunām izstāžu telpām – „vai nu „Lielajā Dzintarā”, bijušajā „Mājā”, Jūrniecības muzejā vai Pētera I namiņā, ko domē jau ilgu laiku plāno, – un tad šādi vērtīgi oriģināli būs vajadzīgi muzejam pašam”.

Māksliniece, kas veidojusi Mitrēvica gleznas kopiju, pagaidām lūgusi savu vārdu neminēt, taču ļoti iespējams, ka liepājnieki ar viņu tuvāk iepazīsies jau nākamvasar – pašlaik, pēc Kesenfelda teiktā, tiekot risinātas sarunas par plenēru, ko „Promenade hotel” varētu rīkot gleznotājai un viņas domubiedriem – krievu un igauņu māksliniekiem, lai iemūžinātu nedaudzās vecās Liepājas arhitektūras pērles, kas vēl saglabājušās.

Mitrēvica gleznas aizmugurē uz rāmja ar roku rakstīts „Liepājas pilsētas valdes nams”. Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš iepriekš portālam sacīja: ir zināms, ka darbu pasūtījusi tā laika pilsētas valde, samaksājot par to 4690 latus.

3,4 reiz 1,8 metrus lielajā gleznā tik tiešām atainots Liepājas pilsētas valdes nams (atradies aptuveni tajā vietā, kur patlaban viesnīca „Līva”), kas pirms nonākšanas pilsētas valdes (rātes) īpašumā 18.gadsimta beigās, piederēja pēdējam Kurzemes hercogam Pēterim Bīronam. Otrā pasaules kara sākumā, 1941.gadā, ēka tika sabombardēta, izdega, un pēc tam tika nojaukta.

Bez zudušā valdes nama gleznā redzama arī sv.Trīsvienības katedrāle un Lielās ielas perspektīva – Tirdzniecības kanāla virzienā.

Gaismēnu rotaļas uz ielas braucamās daļas, mākoņi, caur kuriem spraucas saules stari, gājēji, pretim nākošais jūrnieks, tramvajs aizmugurē un priekšplānā esošais automobilis, baloži rada tik dzīvu iespaidu, ka, skatoties uz gleznu, šķiet – atliek paspert soli uz priekšu, un doties prom pa toreiz vēl tik šauro Lielo ielu...

Uzziņai
Talantīgais, bet dzimtenē maz pazīstamais gleznotājs Maksimilians Mitrēvics dzimis 1901.gada 15.aprīlī Liepājā, miris 1989.gada 3.martā Ņujorkā.

Mākslas akadēmijā viņš studēja profesoru Zariņa un Tilberga figurālās glezniecības klasi meistardarbnīcās. 1932.gadā ar izcilību beidza studijas.
Mitrēvica darbu "Māte" nopirka Valsts mākslas muzejs, bet diplomdarbs, izcila lielformāta glezna (1932./1933.g.) „Anatomijas stunda”, greznoja Latvijas Universitātes Anatomikuma vestibilu.

1937.gada Mitrēvics sāka strādāja Liepājas Mākslas vidusskolā par pasniedzēju. Kara laikā kļuva par skolas direktoru.

No 1945. līdz 1949. gadam dzīvoja Rietumvācijā, kur Heidelbergas universitātē studēja mākslu un filozofiju.

Pēc tam devās uz Ameriku.

1951.gadā Maksimilians Mitrēvics Ņujorkā noorganizēja latviešu gleznotāju grupu.

Mitrēvica gleznas sastopamas gan dažādu mākslas muzeju, gan pazīstamu kolekcionāru privātās kolekcijās Eiropā un ASV.

Piedalījies daudzās starptautiskās grupu izstādēs Latvijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Francijā un ASV, tajā skaitā Nacionālajā Dizaina akadēmijā Ņujorkā (1950).

Personālizstādes Eiropā bijušas Vācijā, Heidelbergā un Badvimpfenā, kā arī ASV, Grīnvičā un Stampfordā, Konektikutas štatā.

Bijis aktīvs Ņujorkas mākslinieku apvienības „Edward MacDowel Association” biedrs.

Vēlāk dzīvojis Čapakvā, Ņujorkas štatā.

(Avots: www. periodika.lv;  www.bhnyfineart.com)

2001.gadā Liepājas mākslas vidusskolas ilggadējais direktors Rihards Rubīns laikrakstā „Kurzemes Vārds” rakstīja, ka viņam bijusi iespēja skatīt „dažus izcilā meistara darbus”:

„Visspēcīgāko iespaidu atstāja simboliskā kompozīcija "Iet latvieši cauri Teitoņu zemei". Mūsu tautas mentalitāte izteikta mākslā bez sentimentalitātes un lipīga lirisma. Mākslas kritiķi viņu vērtēja tā: "Galvas tiesu un vēl vairāk pāri visiem Maksimilians Mitrēvics. Viņš arī viens no labākiem un īpatnākiem mūsu trimdas gleznotājiem." (Pēc izstādes "Dzintarzeme" Filadelfijā 1969.gadā).