Liepājas simfoniskā orķestra jaunā sezona jau sākusies, bet turpinājums solās būt spilgtiem notikumiem pārpilns. Darbu sācis arī jaunais mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis.

Preses konferencē pirmdien, 8.septembrī, LSO direktors Uldis Lipskis žurnālistus iepazīstināja ar orķestra jaunās sezonas plāniem un izmaiņām štata sarakstā.

Lai gan sezona jau sākusies gan ar koncertu Rundāles pilī, gan Baltijas ceļa 25 gadu jubilejas koncertu, līdzdalību Nacionālās bibliotēkas atklāšanas koncertā un citiem, Liepājā tā tiks atklāta 12.septembrī ar programmu, kuras galvenais akcents būs ventspilnieka Viļņa Šmīdberga "Astotā Liepājas koncerta vijolei un orķestrim" pirmatskaņojums. Koncerts, kas tapis gada garumā, lielā mērā sarakstīts Liepājā, kur dzīvo komponista meita, pastāstīja Lipskis.

Kā zināms, orķestris iecerējis pavisam 12 Liepājas koncertus, no kuriem šogad sarakstīti būs jau desmit. Visu 12 koncertu „komplektu” Lipskis nosauca par „laikmeta dokumentu, ļoti nopietnu orķestra, solistu un komponistu almanahu”.

„Protams, mēs gribētu, lai šis komplekts ir pārdošanā reizē ar „Lielā Dzintara” atklāšanas koncertu. Taču komponistiem ir vajadzīgs vismaz gads, lai uzrakstītu šādu darbu, tāpēc ir arī otrs termiņš – Latvijas simtgade,” atzina Lipskis.

Ar sezonas atklāšanas koncerta programmu orķestris viesosies arī Rundāles pilī, Madonā, Jelgavā un Vidzemes koncertzālē Cēsīs, tā skanēs arī Liepājas universitātes 60 gadu jubilejas koncertā.

Orķestra direktors cer, ka sadarbība ar Rundāles pili izvērtīsies arī ziemā, un tās būs vismaz divas uzstāšanās, lai publiku pieradinātu pie koncertiem.

10.oktobrī plānots liepājnieka, diriģenta Arvīda Jansona 100.jubilejai veltīts koncerts, kurā skanēs Imanta Kalniņa darbi („Viens milzis simboliski sadosies rokās ar otru milzi...”) un Pētera Čaikovska 6.simfonija, kas cieši saistīta ar Arvīda Jansona daiļradi un pat nāvi.

Gan Liepājā, gan nākamā gada jūnijā Kopenhāgenā, slavenajā Tivoli zālē, izskanēs koncerts, kas taps sadarbībā ar Dānijas kultūras institūtu un būs veltīts komponista Karla Nīlsena 150.jubilejai. Tajā orķestris muzicēs kopā ar Dānijas vadošā orķestra vijolnieci Kristīnu Ostrandu, bet pie diriģenta pults būs liepājniekiem pazīstamais Lucs Kēlers.

Orķestris arī jaunajā sezonā turpinās izglītojošos koncertus skolu jaunatnei. Rudens sesijā iecerēta Imanta Ziedoņa „Zaļā pasaka”, kurai mūziku rakstījuši septiņi komponisti, tostarp Ēriks Ešenvalds.

Pianisma festivālā – četri koncerti
Nākamgad orķestris cer turpināt arī Pianisma zvaigžņu festivāla tradīciju – sarunas jau notikušas ar „ļoti tālu zemju mūziķiem”.

Zināmi arī festivāla iespējamie datumi, kas būs pieskaņoti Liepājas dzimšanas dienai – pirmais koncerts varētu būt 18.martā, un tam sekotu vēl trīs. Divas programmas iecerētas kopā ar orķestri, viena – solistam, un vēl arī džeza koncerts, sacīja Lipskis.

Orķestris lūdzis finansiālu atbalstu Liepājas domes Kultūras pārvaldei, jo par saviem līdzekļiem festivālu noorganizēt nespēj, atzina direktors.

Četri mūzikas albumi, turneja Ķīnā un Japānā
Liepājas Simfoniskais orķestris jaunajā sezonā iecerējis izdot arī četrus mūzikas albumus, kā arī doties turnejā uz Ķīnu, Japānu, Dienvidameriku un, iespējams, – Indiju, pastāstīja Lipskis.

Šajā sezonā orķestris laidīs klajā četrus jau ierakstītus kompaktdiskus, tos izdos starptautiski akadēmiskās mūzikas izdevēji, tādas kompānijas kā „Wergo”, „Odradek Records”un „Toccata Classic”,” pastāstīja Lipskis.

Šīs ierakstu kompānijas nodrošināt ierakstu izplatīšanu visā pasaulē, kā arī iespēju lejuplādēt skaņdarbus tīmeklī, skaidroja Lipskis, uzsverot, ka būtisks ieguvums Liepājas simfoniskajam orķestrim būs ar šo kompāniju palīdzību nodrošinātā publicitāte.

"Laikmets ir ļoti mainījies, un ar skaņu ierakstiem mākslinieki vairāk cer nevis uz peļņu, bet publicitāti un starptautisku ekspertu reitingiem,” sacīja Lipskis.

Kompaktdiskos būs ierakstīta Kurzemes komponistu Agra Engelmeņa, Ērika Ešenvalda un Pētera Vaska mūzika, tāpat būs atsevišķs Pētera Vaska disks, ko izdos vācieši, savukārt britu ierakstu kompānija pasūtījusi norvēģu mūziku, kā arī latviešu vecmeistaru – Lūcijas Garūtas, Ādolfa Skultes u.c. komponistu darbu ierakstus. Pagaidām izdevēju vēl nav atraduši azerbaidžāņi, ar kuriem kopā pērn Liepājā ierakstīts simfomugamu koncerts.

Runājot par koncerttūrēm, Lipskis uzsvēra: "Drošu sirdi varu teikt tikai to, ka 20.decembrī dosimies lielā Ķīnas tūrē ar 8 līdz 12 koncertiem visā Ķīnas austrumu piekrastē, savukārt pie iespējas nospēlēt četrus līdz sešus koncertus dažādās vietās Indijā vēl strādājam.”

Par koncertiem Ķīnā jau noslēgti līgumi, savukārt Indijas tūrei vēl jāsagādā trūkstošie līdzekļi.

Pēc Lipska teiktā, Ķīnas trnejā garantēti vismaz trīs koncerti lielās zālēs ar 2000 līdz 3000 vietu lielu ietilpību.

Savukārt, lai orķestris nokļūtu Indijā un koncertu vietās, kas atrodas visai tālu cita no citas – visos četros Indijas stūros, nepieciešams ap 70 000 eiro, ko no sava budžeta orķestris nespēj segt.

Nauda tiek meklēta, un orķestra vadība jau vērsusies ar lūgumu par līdzekļu piešķiršanu gan Liepājas domē un Kultūras ministrijā, Latvijas vēstniecībās un pie uzņēmējiem.

"Lidmašīnā sēdvietas vajadzīgas 55 cilvēkiem, kā arī sešiem čelliem un tubai, nemaz nerunājot par to instrumentu apjomu, kas tiek nodots bagāžā," sacīja Lipskis.

Vai būs arī Indijas turneja, noskaidrošoties mēneša laikā.

Sezonas otrā pusē – nākamā gada jūnijā – orķestris iecerējis koncerttūri arī Japānā, bet nākamā gada rudenī – sešās Dienvidamerikas valstīs, sacīja Lipskis, uzsverot, ka par šiem koncertiem līgumu pagaidām vēl nav.

Galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs
Šajā sezonā LSO vadībā notikušas izmaiņas, orķestra mākslinieciskā vadība uzticēta pazīstamajam diriģentam, Nacionālās operas direktora padomniekam Andrim Veismanim.

Atvars Lakstīgala savukārt pilda galvenā diriģenta pienākumus. Lakstīgala „solījies būt ar mums līdz 2017.gadam,” sacīja Lipskis. Taču, tā kā diriģents paralēli darbam ar LSO veido arī savu starptautisko karjeru, ir vajadzīgs vēl kāds, kurš strādā ar orķestri, atzina direktors.

Liepājas Simfoniskais orķestris vēl pirms sezonas sākšanās paveicis ļoti lielu darba apjomu, sacīja Lakstīgala, kurš preses konferencei pievienojās pēc četru stundu garā mēģinājuma, iestudējot jaunu skaņdarbu ar „pavisam siltām notīm”, proti, Šmīdberga Liepājas koncertu.

"Es tiešām ar lepnumu varu teikt, ka Liepājas orķestris ir lielisks un ar šo sastāvu varam lielus kalnus gāzt un arī koncertzālēm jumtus noraut," sacīja Lakstīgala, vienlaikus uzsverot, ka mūzikā „nevar bez zināma fanātisma” un „nevar samierināties ar to, kādi esam, jo vienmēr var labāk”.

Lakstīgala šajā sezonā plāno strādāt ne tikai ar Liepājas orķestri, bet arī debitēt Brazīlijā, turpināt iesākto sadarbību ar Ziemeļreinas-Vestfālenes filharmoniju,Tallinas kamerorķestri, Skotijas karalisko baletu un citiem projektiem, par kuriem gādā Lakstīgalas aģentūra Londonā.

Nākamgad grib lielāku štatu
Orķestra sastāvs kardināli nav mainījies, tajā joprojām ir 76 štata vietas, no kurām pa laikam kāda ir brīva, pastāstīja Lipskis.

Tomēr, lai jaunajā koncertzālē orķestris skanētu labāk, tā vadība lūgusi Kultūras ministrijai palielināt štatu par deviņām mūziķu vietām, lielākoties stīgu grupā.

Pēc Lipska sacītā, jāstiprina arī administrācijas kapacitāte, īpaši darbam starptautiskā arēnā. Tāpēc lūgtas vēl pāris štata vietas. „Šobrīd esam desmit cilvēki, ieskaitot tehniskos darbiniekus, citur šāda līmeņa orķestrī administrācijā strādā 35,” uzsvēra Lipskis.

Tāpat orķestrim nepieciešami jauni instrumenti – esošie tiekot lietoti gadus divdesmit, un tas ir vismaz divreiz ilgāk, nekā paredzēts.

Šogad valsts piešķirtā dotācija Liepājas orķestrim ir 1,6 miljoni eiro, bet ap 135 000 eiro orķestrim jānopelna pašam, sacīja direktors, uzsverot, ka patlaban šo nosacījumu nav viegli izpildīt.

„Publiku ietekmē gan ģeopolitiskie notikumi, gan tas, ka daudzi domās jau sēž jaunajā koncertzālē, un viņus maz interesē, ko darām pašreiz,” atzina Lipskis.