Sēžot viesnīcas "Promenade" āra kafejnīcā un ar Ivaru  malkojot vieglo "Chablis" vīnu, apspriedām kārtējās Liepājas nedienas.

Mūsu pilsētas liktenī melnas negaisa tūces ir sadrūzmējušās ne tikai virs mūsu ostas (kuru Linkaits un Bordāns grib atņemt tiesiskās sirdsapziņas vārdā), bet arī virs mūsu teātra ir iestājusies biedējoša krēsla.

Par ostu skaidrība ir tikai viena, ka to neaizbērs, bet, iespējams, nomainīs vienīgi SEZ-a valdi un iecels tur ,,viscaurspīdīgākos’’ Vecrīgas speciālistus ar starptautisku godīguma sertifikātu.

Taču situācija ap Liepājas teātri ir neprognozējama un varētu izrādīties liktenīga. Mūsu teātra labākie aktieri, režisori un varbūt pat direktors varētu emigrēt uz Rīgas vai Valmieras teātriem, ja situācijas kaprača NA dziedātāja Naura Puntuļa vadītā Kultūras ministrija neattapsies un nepiešķirs valsts krīzes pārvarēšanas naudu.

Grūti iedomāties, kas NA apvienības dziedātājam un politiķim varētu būt pret Liepāju.

Mums kā liepājniekiem izskatās, ka  politiķim Puntulim nav iedibinājusies tautiska saikne ar Liepājas NA apvienības vienu no autoritātēm ierēdni Dianu Švanbergu un bārmeni Arturu Butānu, kuri mūsu pilsētas humanitāro dzīvi noteikti redz dziļāk, plašāk un sistēmiskāk. Bet varbūt ministram Naurim  pret Liepājas kultūru izpaužas nīgrums, ka NA tādas kultūras megapilsētas kā Liepāja domē jau gadiem nav pārstāvēta.

Mūsuprāt, Liepājas domes priekšstāvju Jāņa Vilnīša un Ulda Seska rīcība šajā jautājumā ir pārāk pasīva, salīdzinot ar aktīvo cīņu par Liepājas ostu.

Varbūt domes vadībai ar teātra direktoru Laukšteinu  vajadzētu tikties Rīgā ar Latvijas galveno kultūras cilvēku Puntuli un vēlreiz mēģināt dzēst ministra nīgrumu pret Liepājas teātri un ciema kukulī sirsnīgi pasniegt dzintarā inkrustētu lādīti ar Liepājas teātra skatuves grīdas dēļa fragmentu.