Vakar Lielajā Ģildē, Rīgā, pirms Liepājas simfonsikā orķestra koncerta aicinātie viesi tika iepazīstināti ar “Lielo dzintaru” un tā autoru.

Pirms festivāla “Vīnes klasika” ievadkoncerta, ko otrdien Rīgā, Lielajā ģildē atskaņoja Liepājas simfoniskais orķestris (LSO), Liepājas mērs Uldis Sesks, mēra vietniece Silva Golde bija aicinājuši pazīstamus sabiedrības pārstāvjus, politiķus un masu mediju pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar multifunkcionālā centra “Lielais dzintars” maketu un informētu par projekta virzību.

Prezentācijas centrālais objekts bija spilgti oranžais “Lielā dzintara” makets, reklāmas rullītis ar datorgrafisku tā iekštelpu vizualizāciju un projekta meta autors – austriešu arhitekts Folkers Ginke. Goda viešņas statusā bija eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Savas prezidentūras laikā viņa piekrita būt par iecerētās koncertzāles patronesi, taču laika gaitā, ieilgstot projektēšanas un pārprojektēšanas epopejai, šis pienākums bija palicis ēnā.

Interesentu pulkā bija arī eksprezidents Valdis Zatlers (ZFP) ar kundzi, kā arī Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) ar kundzi, tāpat interesi bija izrādījuši vairāki arhitekti, tostarp tehniskā projekta līdzautors Juris Poga ar kundzi, Zaiga Gaile ar dzīvesbiedru, ekspremjeru Māri Gaili. Klāt bija arī koncertzāles idejas autors, bijušais LSO mākslinieciskais vadītājs un diriģents Imants Resnis.

Kultūras ministre ieradās tikai uz koncertu, bet premjers Valdis Dombrovskis bija izvēlējies “Rammstein” koncerta apmeklējumu “Arēnā Rīga”. Nebija arī no Liepājas ievēlēto Saeimas deputātu. Masu mediju īpašu ievērību pasākums nebija guvis: tikai daži žurnālisti un fotogrāfi, bet televīzijas to bija ignorējušas pilnībā.

Eksprezidente, uzrunājot klātesošos, atzina, ka latvieši prot dziedāt, dejot, gleznot, bet “mums iet kā pa celmiem, kad nākas kaut ko būvēt”. Pieminējusi latviešu tautas sakāmvārdu "Kas lēni nāk, tas labi nāk", Vīķe-Freiberga atzina: "Ņemot vērā, cik ļoti lēni nācis šis projekts, tam jābūt izcili labam."

Vīķe – Freiberga vēlēja, lai beidzot “rastos pienācīgas mājas tai mūzikas dzīvei, kas Liepājā jau sen bijusi”. Eksprezidente arī atzina, ka tieši šādām arhitektūras “rozīnītēm” ir milzu nozīme, lai pilsēta paliktu atmiņā  apmeklētājiem un padarītu to atpazīstamu pasaulē. Vācu valodā Vīķe – Freiberga izteica pateicību arhitektam Folkeram Ginkem par saturam atbilstoša ietērpa radīšanu.

Gandarījumu par "Lielo dzintaru" kā “nacionālas nozīmes vērtību”, kā arī par to, ka pabeigts tehniskais projekts, izteica LSO direktors Uldis Lipskis, bet Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas direktore Zita Karlsone solījās skaisto ēku piepildīt ar atbilstoša līmeņa saturu.

Būves autors Folkers Ginke portālam atzina, ka viņam šis ir “ekstraordinārs projekts” un pajokoja: ceru, ka tā realizēšana neievilksies līdz 2040. vai 2020.gadam.

Projekta vadītājs Ints Dālderis gan reālu būvdarbu sākumu vakar publiski solīja jau šajā gadā.

Kā jau esam rakstījuši, "Lielā dzintara" projekts desmit gadu laikā kopš tika pieņemts lēmums rīkot starptautisku koncertzāles metu konkursu, piedzīvojis dažādas pārmaiņas un patlaban kļuvis par multifunkcionālu centru ar vairākām zālēm, tajā atrasta vieta arī mūzikas skolai, bibliotēkai, telpas izstādēm, semināriem un citām sabiedriskās dzīves aktivitātēm. Savā pēdējā darba dienā "Lielā dzintara" daudz kritizēto un vairākkārt laboto tehnisko projektu akceptēja Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone un martā tiek solīts izsludināt būvniecības iepirkumu.

Projektu plānots pabeigt 2015.gadā, kopējās izmaksas uz šo brīdi tiek lēstas ap 20 miljoniem latu.

Pērnā gada nogalē Liepājas dome un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja līgumu par sešu miljonu latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piesaisti koncertzāles būvniecībai. Taču pagaidām viss nepieciešamais finansējums būvniecībai nav rasts.