Foto no personīgā arhīva.

Mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs un asociētais profesors Kristians Brekte šobrīd Liepājā strādā ne tikai kā pedagogs ar Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņiem, bet Liepājas teātra mālderzālē arī kā Liepājas operas simtgadei veltītās izstādes scenogrāfs.

Portālam irliepaja.lv Brekte godīgi atzīst, ka līdz brīdim, kad uzaicināts veidot izstādes "Liepājas operai – 100" scenogrāfiju, nav zinājis faktu, ka Liepājā ir tik senas operas tradīcijas. Mākslinieks uzteic koncertzāli "Lielais dzintars" par tās rīkoto lekciju ciklu, arī pats esot noklausījies izstādes koncepcijas autores Dr. art. Vēsmas Lēvaldes lekciju par Liepājas operu.

Savukārt Lēvalde portālam irliepaja.lv atklāj, ka Kristians Brekte "ļoti ātri uztvēra idejas un priekšstatu, ko biju ietvērusi koncepcijā un izstādes moto: moto "Rivivere una favola in musica!", proti, "Atdzīvini vēlreiz teiksmu mūzikā!"".

Pēc koncepcijas autores sacītā, viņas vēlme bijusi radīt izstādes apmeklētājiem tā laika operas izrāžu sajūtu, it kā ļaut pārcelties simts gadus senā pagātnē un ieraudzīt iestudējumu tādu, kādu publika to skatīja toreiz.

"Lai arī sākumā likās, ka koncertzāles "Lielais dzintars" modernajās telpās tas nav iespējams, Kristians to padarīja vienkāršu. Viņam ir izdevies radīt patiesi iespaidīgu izstādes vizuālo tēlu," uzskata Lēvalde.

Sestdien, 29. oktobrī, pulksten 17 koncertzālē "Lielais dzintars", kad izstāde "Liepājas operai – 100" vērs durvis, par to varēs spriest ikviens apmeklētājs.

Teātra mālderzālē top izstādes "Liepājas operai – 100" scenogrāfijas elementi. Foto: Kristians Brekte.

"Man iepatikās vecie operu meti, samiksēju detaļas no vairākiem iestudējumiem. Tādas dekorācijas, kā toreiz, neviens tagad vairs netaisa, bet mēs gribējām, lai cilvēki sajūtas tieši tā, kā tajā laikā.

Tāpēc kopā ar mālderzāles meitenēm, Jolantu un pārējām, taisu, kā toreiz.

Ar zoss spalvu tiek marmorēta kolonna, speciāli tiek šūts Amandas Libertes-Rebānes Karmenas tērps no Bizē operas," stāsta Brekte.

Dekorācijas būšot divdimensiju, lai izstādes apmeklētājiem būtu priekšstats arī par to pusi, ko publika zālē neredz, piemēram, smilšu maisiņus, kas tās balsta.

Marmora kolonna izskatīsies "kā toreiz". Foto: Kristians Brekte.

Protams, izstādē būs skatāmas arī senās izrāžu fotogrāfijas un tā laika sadzīves bildes, slavenā tenora Marisa Vētras vēstule ar viņa parakstu, izrāžu afišas, nošu lapas, mākslinieki personīgās lietas un citas liecības.

Tās nāk gan no Liepājas muzeja krājuma, gan Liepājas teātra arhīva, kā arī Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, privātiem arhīviem.

Izstāde top sadarbībā ar Liepājas muzeju, un ir veltījums nozīmīgām lappusēm Liepājas kultūrvēsturē – šā gada rudenī aprit 100 gadi, kopš tika nodibināta Liepājas opera. Savu radošo darbību tā uzsāka ar vērienīgu iestudējumu – Šarla Guno operu "Fausts". Savukārt operas simtgadei par godu gan 28. oktobrī, gan izstādes atklāšanas dienā 29. oktobrī Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar starptautisku solistu komandu maestro Imanta Rešņa vadībā publikai rādīs Hektora Berlioza "Fausta pazudināšanu".

Uzziņa
Liepājas operas pastāvēšanas ziedu laikos – 20. gadsimta 20.– 40. gados – tās skatuvi ar spēcīgām balsīm rotāja ievērojami solisti: Mariss Vētra, Alberts Verners, Arturs Priednieks-Kavara, Miķelis Fišers, Jānis Gulbis, Teodors Brilts, Erna Kukaine, Olga Freifelde, Helēna Cinka, Amanda Liberte-Rebāne, Alīda Vāne, Elfrīda Pakule, Aleksandrs Kortāns, Alfrēds Tiltiņš, Aleksandrs Viļumanis, Ādolfs Kaktiņš un daudzi citi. Te karjeru sāka Liepājas operas koncertmeistars, vēlāk pasaulē pazīstamais diriģents Arvīds Jansons, viesojās pazīstami režisori, diriģenti, komponisti.

Operas repertuārā bija gan pasaules klasiķu operas, operetes un baleti, gan oriģināldarbi – J. Kalniņa opera "Ugunī", V. Hāna balets "Meitene ar sērkociņiem", O. Karla dziesmu spēle "Meldermeitiņas". Liepājas operā savu talantu izkopa arī izcili scenogrāfi – Ēvalds Dajevskis, Edgars Gūtmanis, Albīns Dzenis, Valters Uzticis, Dailis Rožlapa, baleta mākslinieki – Alberts un Ņina Kozlovski, Alma Zālīte u.c. Te iedibinātas spēcīgas muzikālās un vokālās tradīcijas.

Izstāde "Liepājas operai – 100" būs skatāma līdz 2023. gada 15. janvārim.