Laikā, kad top Liepājas jaunā koncertzāle – "Lielais Dzintars" –, ir vērts atcerēties vēl kādu Liepājas dārgakmeni, no kura pirmsākumiem pagājuši 50 gadi.

Šogad apritēja 50 gadi kopš pirmā mūzikas festivāla koncertestrādē "Pūt, vējiņi!", kas aizsāka "Liepājas dzintaru" un 40 gadi, kopš notika 9.festivāls "Liepājas dzintars", kas norisinājās 6 dienas, no 19. līdz 25.augustam.

Liepājas fotobiedrības FOTAST arhīvā saglabājušās fotogrāfijas no 1974.gada festivāla, kuras uzņēmis fotokluba dibinātājs Huberts Stankevičs. Tās portālam piedāvā fotogrāfs un mūziķis Dainis Ozols, kurš šobrīd veido grāmatu par Liepājas mūziķiem: Imantu Kalniņu, Austru Pumpuri, Daini un Aināru Virgām, Igo un Ivo Fominiem, Aivaru Brīzi, Jāni Grodumu un citiem retāk pieminētiem, bet Liepājai un Latvijas pop-rock mūzikai tikpat nozīmīgiem mūziķiem – Uldi Marhilēviču, Aivaru Hermani, Vjačeslavu Mitrohinu, Urmasu Liekni, Egdaru Silacērpu, Valdi Skujiņu un daudziem citiem.

Dainis Ozols: “Man bieži ir jautājuši: “Kāpēc tā grāmata tev ir vajadzīga?" Šo jautājumu es sev esmu uzdevis arī pats. Laikam tāpēc, ka cilvēka atmiņa ir īsa. Un bieži vien mēs nepamanām to, ko redzam. Tāpēc grāmatā būs fotogrāfijas un ziņas gan par Liepājas mūziķiem, gan par Liepājas pop un rock ansambļiem, sākot no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Grāmatu ir paredzēts izdot, sagaidot Liepājas pilsētas 390 gadu jubileju 2015.gada martā."

1974.gadā festivāls pulcēja aptuveni 20 000 klausītāju (salīdzinājumam – šogad festivālu "Summer Sound" apmeklēja 15 000 klausītāju katrā dienā). Tas ir daudz, ņemot vērā, ka tolaik personīgie transportlīdzekļi nebija katrā ģimenē, un Liepājā bija jānokļūst ar vilcienu vai autobusu.

1974.gada "Liepājas dzintara" bukletā rakstīti vārdi: "Kad vasara dodas uz tikšanos ar rudeni un jūra sāk krastā mest dzintaru, estrādes mūzikas draugiem atnācis visgaidītākais notikums koncertestrādes "Pūt, vējiņi!" sezonā – padomju estrādes mūzikas festivāls "Liepājas dzintars"."

Neskatoties uz to, ka festivālam Padomju varas gados bija dažādi ideoloģiski ierobežojumi, tas vairākām paaudzēm kļuva par jaunības un brīvības simbolu.

Lai arī festivāls jau teju desmit gadus vairs netiek rīkots, mūziķi zina, ka viņi vēl kāps uz "Liepājas dzintara" skatuves. Valdis Skujiņš saka: “Mūziķu starpā ir vienošanās, ka "Liepājas dzintars" atdzims tad, kad atdzims “Pūt, vējiņi". Un tā diena vairs nav aiz kalniem."

Tad atkal aktuāli būs Edgara Lūsēna vārdi no grāmatas "Dzintarā kaltā rokenrola katedrāle": "Un tomēr festivāls "Liepājas dzintars" koncertestrādē "Pūt, vējiņi!" ir romantiskākais Liepājas dārgakmens, kuru šī pilsēta ar vēja draiskumu, jūras neprātu, liepu maigumu un liepājnieku uzdrīkstēšanās dzirksti pratusi izslīpēt otrā gadu tūkstoša pašās beigās."