Kultūras pārvalde 15.augustā izsludināja šā gada kultūras projektu konkursa 2.kārtu. Vai sabiedrība var būt droša, ka šoreiz viss notiks caurspīdīgi un atklāti?

Šādu jautājumu portālam uzdeva liepājniece, kura pamanījusi pretrunu konkursa nolikumā – viens tā punkts saka „Konkursa komisija ir tiesīga noraidīt pieteikumus, neinformējot pieteicējus par šādas rīcības motīviem”, bet viena no konkursa rīkotāju pasludinātajām prioritātēm ir „veicināt viedokļu apmaiņu” un viens no mērķiem – „veicinātu kultūrvides attīstību pilsētā”.

„Kā iespējams attīstīt kultūrvidi, neveicinot diskusiju kultūru, kur savukārt viens no priekšnoteikumiem ir informēšana par savas rīcības motīviem?” – jautā portāla lasītāja, piebilstot, ka „arī viens no labas pārvaldības principiem ir dialogs ar sabiedrību”.

Neizpratni raisījis arī tas, ka Kultūras pārvaldes mājaslapā publicētajā paziņojumā par konkursa izsludināšanu nav nosaukts konkursa žūrijas sastāvs, kā tas bijis iepriekšējās reizes.

Portāls jau rakstīja, ka 2014.gada kultūras projektu konkursa 1.kārta noslēdzās ar skandālu – divi no kultūras projektu konkursā iekļautajiem projektiem bija palikuši ārpus žūrijai izsniegtā vērtējamo projektu saraksta. Tāpat no ētikas un morāles viedokļa apšaubāma bija vairāku žūrijas locekļu „sēdēšana uz diviem krēsliem”, proti, piedalīšanās konkursā gan kā projektu iesniedzējiem, gan to vērtētājiem. Bija arī citi aspekti, kas ļāva šaubīties par to, ka vērtēšana notikusi atbildīgi un godprātīgi (sk. „Andra Manfelde: Uz veciem radošuma lauriem?” un „Kultūras projektu konkurss: domes amatpersonām un žūrijas locekļiem?”).

Ņemot vērā šos apstākļus, nav brīnums, ka konkursa otrās kārtas norisei pievērsta īpaša sabiedrības uzmanība. Turklāt pēc notikušā Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens pauda apņēmību padarīt konkursa norisi atklātāku, piemēram, publicējot visu iesniegto, ne tikai atbalstīto projektu sarakstu.

Arī tagad, jautāts, kā pārvalde rīkosies, Jirgens sacīja, ka atbalsta projektu publicēšanu, lai gan konkursa nolikums to neparedz. Tomēr lēmums tikšot pieņemts koleģiāli, tāpat kā lēmumi par to, kurus projektus atbalstīt, kurus ne.

„Šogad nav korekti mainīt nolikumu, tāpēc lai konkursa žūrija izvērtē, kā rīkoties,” portālam sacīja Jirgens.

Kultūras pārvaldes vadītājs arī neuzskata, ka noraidīto projektu iesniedzējiem vajadzētu paskaidrot, kāpēc projekts nav atbalstīts, jo konkursa nolikums to neparedz.

Žūrijas sastāvs konkursa 2.kārtai, pēc Jirgena teiktā, neesot publicēts tāpēc, ka tas apstiprināts un publicēts jau gada sākumā, un šajā reizē nekas nav mainījies (iepriekš gan žūrijas sastāvs publicēts katru reizi, kad izsludināta konkursa jauna kārta).

Runājot par iespējamiem žūrijas locekļu interešu konfliktiem, Jirgens sacīja: „Tā kā bija spekulācijas par to, ka Monta Krafte bijusi klāt balsošanas laikā, turpmāk palūgšu, lai tādos gadījumos žūrijas loceklis iziet, Kultūras pārvaldē telpu ir daudz.”

Jirgens arī norādīja – ja portāla lasītājiem vēl ir jautājumi par konkursu, uz tiem izsmeļošas atbildes varot sniegt konkursa koordinatore Agita Auza.

Jau vēstīts, ka Kultūras pārvalde izsludinājusi 2014.gada kultūras projektu konkursa 2.kārtu, paredzot sadalīt 21 343 eiro lielu līdzfinansējumu. Projektu pieteikumus var iesniegt no 15.augusta līdz 5.septembra pulksten 12.

Konkursa rezultāti būs zināmi pēc 26.septembra.