"Biedrība ir tik stipra cik stipri ir tās biedri," 4.janvārī atklājot biedrības "Mākslas kolēģi" 5 gadu jubilejas izstādi "Mūsu dažādie ceļi", sacīja Ilze Eniņa, kura biedrību vada pēdējā gada laikā.

Latviešu biedrības nama foajē kā vizītkarte visai ekspozīcijai redzami pirmie seši izstādes"Mūsu dažādie ceļi"  darbi, kuru autori ir Aldis Kļaviņš, Ilze Karlsone un Ilze Eniņa. Pārējā ekspozīcija, ko veidojuši kopumā 15 no 24 biedrības "Mākslas kolēģi" dalībniekiem, skatāma Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā.

Kā pastāstīja "Mākslas kolēģu" vadītāja, biedrību 2013.gada 8.novembrī dibināja astoņi mākslinieki pēc biedrības pirmā vadītāja Pētera Taukuļa iniciatīvas, kurš gan atzina, ka nejūtas kā "īpašs dibinātājs", jo "vienkārši ideja bija nobriedusi". Turklāt, kā sacīja Taukulis, "Liepājā procentuāli ir ļoti daudz mākslinieku", tāpēc loģiski, ka biedrībai ir jābūt. Viņš arī uzsvēra, ka biedrība "ir pierādījusi savu spēju dzīvot" un to, ka "neesam viena cilvēka biedrība, bet daudzu". Taukulis arī atzina, ka vēlētos sarīkot biedrības dalībnieku kopizstādi lielākās telpās, jo "viens pats Aldis Kļaviņš var aizpildīt Pēterbaznīcu ar savu personālizstādi, un arī citi ražīgi mākslinieki ir mūsu vidū".

"Šis gads ir bijis ļoti intensīvs, ļoti bagāts, un stiprākie ir izturējuši," atklājot izstādi uzsvēra Ilze Eniņa, piebilstot, ka cer – biedrības rindas vēl paplašināsies.

Mākslinieks Aldis Kļaviņš, kurš palīdzēja iekārtot izstādi un kuru Ilze Eniņa sauc par "mūsu kuģa kapteini", izstādes atklāšanā bija skarbs. Mākslinieks gan uzteica, ka "kolēģi" šos piecus gadus ir "mācījusies pašorganizēties". Taču atzina arī, ka viņi vēl nav iemācījušies ieraudzīt "pie sienas" nevis sevi, bet kolēģi – respektīvi, nav iemācījušies novērtēt, "kas ar kuru sader, lai viens otru neiznīcinātu".

"Šajā ziņā pagaidām redzu piecus gadus ilgu mīcīšanos," atklāšanā sacīja cienījamais veterāns, kurš pat nupat, Vecā gada nogalē, atklāja savu personālizstādi Rīgā, Sv. Pētera baznīcā.

Vēlāk, paskaidrojot sīkāk domu par "mīcīšanos", Kļaviņš irliepaja.lv sacīja: "Ar to es domāju koncentrēšanos uz sevi, vienīgi sevis redzēšanu".

"Ir jābūt skaidram, ja tu ar atklātu sirdi, ar savu degsmi vai ar aprēķinu, vai vienalga kā, – ja tu rēķini, ka tu piedalīsies kopizstādē, tev drīzāk ir jādomā, kā tu kopā izskatīsies. Nevis – es gribu te, pie šīs sienas, un pārējo es neredzu. Šī ir viena neglābjama lieta, tā ir mocīšanās ar nepieredzi. Es tagad esmu radis tā – lai manas sajūtas nebūtu ietekmētas no personībām, es pirmkārt no savāktajiem darbiem skatos, kā veidojas kopējā kompozīcija – lai viens darbs otru neiznīcina. Ir ļoti izteiksmīgi, ekspresīvi darbi, bet pēc krāsām tos nevar likt blakus, tikai tāpēc vien, ka viņi viens otru iznīcina! Ir dažas likumības, kas izglītības ceļā vai pieredzes ceļā ir jāapgūst. Un ir atbildība..."

Ilze Eniņa atzina, ka ideju netrūkstot arī nākamajai piecgadei, taču par tām vēl esot pāragri runāt. Arī tāpēc, ka šajā nedēļā gaidāma biedrības valdes un vadītāja pārvēlēšana. Taču viens noslēpums atklājās, kad dzejniece Gundega Rezevska biedrībai dāvināja Liepājas dzejnieku grāmatas, lai tajās sarakstītais māksliniekus iedvesmotu jauniem darbiem.

Piecu gadu laikā "Mākslas kolēģi" paveikuši daudz. Pērnā gada sākumā biedrība jau piekto reizi pulcēja Liepājas un tuvējās apkaimes māksliniekus tradicionālajai izstādei "Pavasara atmoda", kurā, dažkārt piedalījušies arī Rīgas un Lietuvas mākslinieki. "Pavasara atmodā 5" piedalījās 35 autori.

Tradicionāli biedrība rīko arī vasaras plenēru Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrāles dārzā, kas vienmēr noslēdzas ar izstādi katedrāles galerijā "Tornis". Taču savā jubilejas gadā biedrība sarīkoja vēl divus plenērus, pirmo – Rožu laukumā, kas noslēdzās ar izstādi "Mana roze Latvijas simtgadei" Latviešu biedrības namā, papildinot ar mākslas darbiem tradicionālo Biedrības nama ziedu izstādi.  Otrs šās vasaras plenērs "Ne-zūdošā Liepāja" bija veltījums Latvijas simtgadei, un tajā mākslinieki iemūžināja zūdošo Liepājas vēsturisko apbūvi. Plenērs noslēdzās ar apjomīgu izstādi galerijā "Romas dārzs", kā arī tirdzniecības namā "Kurzeme" un Liepājas pārstāvniecībā Rīgā. Tāpat bijušas arī izstādes Rucavā un kaimiņvalstī Lietuvā, izstāžu galerijā Palangā.

Pērnajā septembrī Kuldīgā, tradicionālajās Kurzemes dzejas un mākslas dienās, "Mākslas kolēģi" saņēma "stafetes kociņu" ar uzdevumu pēc diviem gadiem sarīkot Kurzemes mākslas dienas Liepājā (Kurzemes dzejas dienas savukārt rīkos talsenieki, un jau šajā gadā).

Izstāde "Mūsu dažādie ceļi" Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā būs apskatāma līdz janvāra beigām.