Svētdien, 14.septembrī, pulksten 12 Liepājas muzejā notiks metu konkursa "Par piemiņas vietas izveidi Olafam Gūtmanim un Egonam Līvam" iesniegto labāko darbu izstādes atklāšana.

Interesentiem būs apskatāmi labākie meti, vīzijas par to, kādam būtu jāizskatās vides objektam, ko plānots izveidot Liepājas pilsētā, lai godinātu divus laikmeta griežos ārdētos vīrus – rakstniekus Olafu Gūtmani un Egonu Līvu.

Lai ilustrētu laiku, kurā dzīvoja un strādāja abi Gūtmaņi (Egons Gūtmanis vēlāk pieņēma pseidonīmu Līvs), būtu jāizlasa gan Līva, gan Gūtmaņa darbi, kas apkopoti grāmatās – Kopotajos rakstos, ko sagatavot un izdot Rīgā, kā arī  Liepājā  finansiāli palīdzējusi Liepājas pašvaldība.

Katrs liepājnieks var lepoties, ka šo vīru darbu atzinuši gan lasītāji, gan pilsētas vadītāji un uzņēmēji, radošas organizācijas, mūziķi un mākslinieki, kinoļaudis. Vides objekta radīšana vietā netālu no jūras izvēlēta simboliski – tur abi rakstnieki padomju laikā strādājuši zvejnieku kolhozā „Boļševiks”, un kur, pateicoties zvejas vīru stāstiem par jūru, abi radījuši savus darbus, rosinot cilvēkus ieskatīties sevī dziļāk, saprast laikabiedrus, stiprinājuši ļaudīs latviskuma apziņu.

Jūra allaž virmojusi abu vīru sirdīs – dzintarus ķerot, kuģiniekus, zvejniekus aprakstot, satiekoties un par dzīvi runājot.

Rakstnieka Ērika Kūļa ideja par Egona Līva nelielas bistes izvietošanu kanālmalā gandrīz pirms gada nu pārtapusi par ieceri izveidot kopīgu piemiņas vietu rakstniekiem ar atšķirīgiem, taču latviešu tautai atpazīstamiem vēstījumiem – abi rakstnieki ir izdzīvojuši katrs savu un tautas likteni – badu, pazemojumu, izsūtījumu, kara šausmas un nodevības, arī atzīšanas ceļu. Palikuši dzimtajā krastā ar jūras un piekrastes cilvēkiem raksturīgo stāju – neatlaidība un vienkāršība, pašcieņa un piedošana.

It labi pazīstami ir Līva romāns „Velnakaula dvīņi”, kas dziļi saviļņoja lasītāju prātus pagājušā gadsimta otrajā pusē, filma „Kapteinis Nulle” – par cilvēciskām attiecībām uz kuģa.

Tāpat Olafa Gūtmaņa teksti brīvībai un nācijas atmodai, himna dabai un tās varenībai, jūras stihijai. Gūtmaņa dzeja un apraksti par pasaules apceļošanu līdz klusai pielūgsmei, pieliecoties ik sīkam kukainītim uz zāles stiebra.

Abi Gūtmaņi ir Liepājas vīri, jūras un krasta cilvēki, kuriem laiks ritinās pāri, un var vien iezīmēt viņu vārdus ar kāpu, jūras vārtiem, laivu, airi vai kuģi, kas noteikti aizved selgā un vienmēr atved krastā.

Dažādi sižeti, vārsmas un apraksti, kādos tēlnieki mēģinājuši atrast savai idejai pielietojumu, piemiņas vietas izveidei izmantojot piemērotākos materiālus un izteiksmes līdzekļus, atklāj, ka izvēle bijusi pareiza, jo visus konkursa dalībniekus vienojusi doma un ticība par Latviju un tās valstiskuma ideju, ko savos darbos pauduši abi – Olafs Gūtmanis un Egons Līvs.

Metu konkursa uzvarētāju balvu fondu veido saziedotie līdzekļi rakstnieku piemiņas iemūžināšanai.