Galerijas "Romas dārzs" izstādē "Kolekcija" ir skatāmas piecas mākslinieka Augusta Annusa gleznas, kas tapušas gan Latvijā, gan emigrācijas laikā.

Lielformāta glezna "Kursas jūrmalā", kas gleznota 20. gadsimta 30. gados un četras emigrācijā tapušas gleznas – "Lielās un mazās saulespuķes" (1965), "Vectēvs – tas sējējs" (1965), "Jaunīte" (1965) un "Ziedi logā". Nesen galerijas kolekcijā iegādāta vēl viena Annusa glezna, kurai pats mākslinieks devis divus nosaukumus "Meitene pelēkā" jeb "Apsolītā zeme" (1971).

Interesanti, ka mākslinieks emigrācijas laikā gleznotos darbus parakstījis Augustus Annus un datējis ar romiešu cipariem.

Lielformāta eļļas glezna "Kursas jūrmalā" mākslinieks nav parakstījis, bet tās autentiskumu ir apstiprinājušas mākslas un antikvāro lietu eksperte Liāna Liepa un stājglezniecības restauratore, mākslas eksperte Dzintra Temerova. Kā uzskata ekspertes, signatūras trūkums izskaidrojams ar Annusa vēlmi turpināt darbu pie gleznas. Lai gan kompozicionālie un gleznieciskie uzdevumi veikti augstā, autora individualitātei atbilstošā līmenī, vairākas detaļas palikušas izstrādes līmenī. Gleznas "Kursas jūrmalā" māksliniecisko un emocionālo noskaņu tas neietekmē.

Augusts Annuss ir dzimis 1893. gada 27. oktobrī Liepājā, transportstrādnieka ģimenē.

Mācījies Kijevas mākslas skolā (1913 – 1915), Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Petrogradā (1915 – 1918), vakaros apmeklējis arī Petrogradas Mākslas veicināšanas biedrības skolu. 1926. gadā beidzis Latvijas Mākslas Akadēmijas J. Tillberga Figurālās gleznošanas meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Liepājas kuģu būvētavā".

Strādājis par skatuves gleznotāju Liepājas jaunajā teātrī (1921 – 1923). Konsultējis arī vietējos māksliniekus un no 1929. gada bijis Latvijas Mākslas Akadēmijas pedagogs (1929 – 1940), 1941. gadā ievēlēts par profesoru un strādā līdz 1944.gadam (1944).

1920. – 30. gados studiju nolūkos apmeklējis Franciju, Spāniju, Vāciju, Austriju, Holandi, Beļģiju, Somiju, Angliju, Itāliju. Sākot ar 1923. gadu sācis piedalīties Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs. 1928.gadā iestājies Latvju mākslinieku biedrībā, 30.gadu sākumā – mākslinieciskajā biedrībā “Sadarbs". Piedalījies biedrības “Sadarbs", Kultūras Fonda un valsts rīkotajās ārzemju izstādēs.

1944.gadā mākslinieks emigrē uz Vāciju un 1949. gadā pārceļas uz ASV. Visur bijis aktīvs mākslas dzīves organizētājs un balstītājs. Mākslinieks miris 1984. gada 5. janvārī Ņujorkā, ASV.

Augusta Annusa daiļrades sākuma posma nozīmīgākie darbi ir saistīti ar ceļojumiem pa Kurzemi, kur Rucavā, Alsungā, Dunikā u.c. mākslinieks vērojis tautas dzīvi un senās paražas. Jau šajā laikā mākslinieks ir ticis atzīts par izcilu zīmētāju, talantīgu sarežģītu kompozīciju veidotāju un spēcīgu krāsas meistaru.

Sākotnēji Annusa gleznās tika uzsvērts zīmējums un līnija, bet 20.gadu beigās par noteicošo kļuva kolorīts, viegls otas triepiens. 30. gados mākslinieks gleznojis galvenokārt zvejnieku sievas, zemniekus, strādniekus ikdienas gaitās un atpūtā, atklājis sievietes ķermeņa vitalitāti un skaistumu. Šajā laikā Annusa daiļrades kolorīts ir kļuvis sudrabaini pelēks, atmosfēra virmojoša, kompozīcija monumentāla.

Trimdas posmā viņa glezniecībā parādās daudz simbolu. Otas raksts ir kļuvis nervozāks, kolorīts pieklusinātāks. Mākslinieks ir atkārtoti gleznojis tautas nemirstības simbolu – koklētāju.

Mākslinieka meita Anna Annusa – Hāgena ir tēlniece un scenogrāfe, dēls Jānis Annuss – gleznotājs.

Raksta sagatavošanā izmantota A. Kļaviņa sastādītā "Liepājas māksla gadsimtu vējos. Glezniecība", kā arī galerijas "Jēkabs" rīcībā esošā informācija.