Galerijas "Romas dārzs" kolekcijā ir gleznotāja un ilustratora Reinholda Kasparsona (1889-1966) akvareļdarbi "Launagā" (1932) un "Pasaku valstībā".


Nelielā izmēra akvareļi piesaista ar savu filigrāno izpildījumu un idilisko noskaņu, kas raksturīga pirmskara periodikas ilustrācijām.

Mākslinieks gleznojis ainavas un portretus reālisma manierē, žanra darbus, pievērsies plakātam, grāmatu mākslai, porcelāna izstrādājumu apglezošanai, telpu dekoratīvai glezniecībai. Daudz strādājis arī lietišķās grafikas jomā, darinājis skices karogiem, diplomus, emblēmas.


Reinholds Kasparsons dzimis Cēsu apriņķa Kosas pagasta Upciemā amatnieka ģimenē. Mācījies Skujenes draudzes skolā. Ap 1909. gadu pārcēlies uz Rīgu, lai mācītos vijoļspēli. Tomēr, kā atzinis pats mākslinieks: "Bet nekas neiznāca. Lauku darbos biju jau pietiekami sabojājis savus pirkstus. Tie diezgan stīvi lēkāja pa stīgām. Tad nodevos glezniecībai."


No vijoles gan pilnīgi neatteicies un apguvis vijoļu darināšanas noslēpumus, Kasparsons būvējis jaunas un restaurējis vecas vijoles.


Reiz kādā antikvariātā iegādājies krietni bojātu Stradivāri vijoli – "ar nolauztu, saārdītu kaklu un nošķiebtu dvēseli. Visas kaites izlaboju."

Mākslinieka attieksme pret smalko mūzikas instrumentu atklājas viņa teiktajā: "Tagad jau vijoles fabrikās taisa tikpat standartizēti kā dāmu zeķes. Bet katrai vijolei vajaga ielikt iekšā sirdi." Viņa kolekcijā bijusi arī Amati vijole.


Mākslas studijas Kasparsons uzsācis pie Jūlija Madernieka, vēlāk, no 1914. gada mācījies pie Jāņa Roberta Tillberga. 1921. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā un 1928. gadā beidzis J. R. Tillberga vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Ziemas darbi lauku mājā".


Līdz Pirmajam pasaules karam strādājis mērniecības birojā par zīmētāju. Piedalījies karā un Latvijas brīvības cīņās.

No 1926. līdz 1940. gadam Kasparsons bija žurnāla "Atpūta" ilustrators, viņu dēvēja par Benjamiņu galma mākslinieku.

Darbojies arī satīriskajā žurnālā "Svari" un "Līdums".


Reinholds Kasparsons "Pasaku valstībā".


20. gadsimta 30. gados iecienītas bija spēļu kārtis ar Kasparsona latviskā stilā ieturētiem zīmējumiem.

Viņa ilustrēto spēļu kāršu komlektu pārizdeva vēl pirmās padomju okupācijas laikā ar ierakstu uz trumpja ercena "LPSR".

1920. gada oktobrī Kasparsons pievērsa sabiedrības uzmanību kopā ar J. R. Tilbergu sagatavotajā "bumbisma" izstādē, kurai darbus sagleznoja dažās naktīs, it kā piesakot jaunu modernās glezniecības virzienu ar bumbas formu visu konstruktīvo veidojumu pamatā. Izstādes mērķis bija kariķēt un nicināt modernistus.


Reinholds Kasparsons ir bijis viens no Latvju mākslinieku biedrības dibinātājiem 1928. gadā, piedalījies biedrības izstādēs. Tāpat piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības (1923-1927) izstādēs.


1926. gadā saņēmis 1. godalgu par Sesto Dziesmu svētku nozīmes veidošanu.

Pēc Otrā pasaules kara mākslinieks strādājis kombinātā "Māksla", kur krāsojis padomju valstsvīru portretus, līdztekus bijis skolotājs Rīgas tekstilmākslas vidusskolā un skolotājs tehniskās zīmēšanas kursos. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1945. gada.


Kasparsons kolekcionējis markas un antikvārus priekšmetus. Bijis aizrautīgs makšķernieks, smēķētājs un labs šahists. Tuvākie draugi profila līdzības dēļ devuši viņam iesauku Skujenes Dante.

Materiāls sagatavots izmantojot interneta resursus un enciklopēdiju "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" Rīga, 1996., žurnāls "Atpūta", Nr.776, 1939.