Galerijas "Romas dārzs" kolekciju veido izcilu latviešu mākslinieku darbi, un tajā atrodamas arī Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) gleznas, kas eksponētas viesnīcas "Promenāde" publiskajās telpās.

Jāzeps Pīgoznis ir bijis viens no populārākajiem sava laika māksliniekiem Latvijā un ārpus tās. Viņš bija sabiedriski aktīvs, daudzpusīgs un talantīgs – strādājis glezniecībā, darbojies stājgrafikā, preses un grāmatu grafikā, lietišķajā grafikā, plakātu un medaļu mākslā, teātra scenogrāfijas jomā, kā arī publicistikā. Jāzeps Pīgoznis bija Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, darbojies Latvijas Mākslinieku savienības valdē un vadījis Gleznotāju sekciju.

Eļļas glezniecībā pazīstams kā savdabīgs, tautā mīlēts gleznotājs, ainavists, viņa iecienītais motīvs bija – meži.

Jāzeps Pīgoznis “Mežs".

Glezniecībā tiecies pēc vispārināta dabas tēla atklāsmes reālistiski tvertās ainavās un mazpilsētu skatos, daudz gleznojis arī sieviešu figūras un aktus. Pīgoznis bijis virtuozs grafiķis un iejūtīgs grāmatu ilustrētājs, popularitāti guvis ar bērnu literatūrai un folklorai veltīto izdevumu ilustrācijām. Mākslinieka darbiem raksturīga domas skaidrība, izteiksmes precizitāte, labestība, pozitīva noskaņa.

Visu radošo mūžu Pīgoznis veltījis Latvijas dabas skaistumam un mīlestībai pret savu tautu.

"Pīgožņa māksla ir piepildīta ar sirsnību, mīlestību pret cilvēkiem, dabu un Latviju. Viņa gleznās dzīva ir Latvijas gadalaiku poēzija. Tā ir Latgales ainava, Rīgas un Rīgas nomaļu ainava, tās ir daudzas citas Latvijas vietas, kuras viņš ir apdzejojis kā vārda un krāsas mākslinieks, kā liriķis. Viņā dzīvoja tāda skaidrības, tīrības, neviltotības un sirdsšķīstības izjūta. Ar to viņš piegāja gan saulei, gan zilām debesīm, gan krāsām, un to viņš mācēja pārcelt uz audekla," par mākslinieka rokrakstu saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas doktors Ojārs Spārītis.

Jāzeps Pīgoznis “Pavasara plaukumā".

Pīgoznis dzimis 1934. gada 15. septembrī Rēzeknes novada Ružinas pagasta Odumānu sādžā. Pamatizglītību ieguvis Dravnieku pamatskolā Stabulniekos. Mākslas studijas iesāka Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, ko pabeidzis 1953. gadā. Tālāk turpināja studēt Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1953 – 1959), ko absolvēja ar diplomdarbu "Līgo vakars" profesora Eduarda Kalniņa vadībā.

No 1972. līdz 1986. gadam strādājis Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā par vecāko pasniedzēju, pēc tam kļuvis par docentu, 1992. gadā – profesoru.

Jāzeps Pīgoznis izstādēs piedalījies kopš 1952. gada. Vairāk nekā 25 personālizstāžu autors, tās sarīkojis gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Regulāri piedalījies grupu izstādēsLatvijā un ārzemēs. Darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības īpašumā, Vroclavas Medaļu mākslas muzejā Polijā, Kazanlikas mākslas galerijā Bulgārijā, Baltkrievijas Valsts Mākslas galerijā Minskā, Permas Valsts mākslas galerijā un citur, kā arī privātkolekcijās Latvijā un daudzās ārvalstīs.

1982. gadā Pīgoznis saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, savukārts 2011. gadā – Triju Zvaigžņu ordeni.

Mākslinieks uzturēja sirsnīgas un bagātinošas saites ar dzimto Latgali un tās cilvēkiem. Bija kultūras dziļāko vērtību, īstena gara stipruma sapratējs un balstītājs. Visos amatos un visu savu apzinīgo darba mūžu rūpējies par dzimtās Latgales kultūras dzīves kvalitāti un sniedzis palīdzību Latgales māksliniekiem izstāžu, arī starptautisko izstāžu, sarīkošanā. Pēc mākslinieka nāves ģimene pieņēma lēmumu par Jāzepa Pīgožņa personīgo lietu, likteņa lietu, arhīva materiālu un atsevišķu mākslas darbu dāvināšanu Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam.

"Šajā, nelielā auguma vīriņā, mājoja ārkārtīga vitalitāte.

Vecāka gadagājuma cilvēki atcerēsies, ka viņš ilgus gadus bija Latvijas Mākslinieku savienības vadošos amatos un rīkoja Mākslas dienas un aicināja māksliniekus izpausties visdažādākajos veidos. Ar šo mākslinieku dzīvotgribu un radītgribu viņš piepildīja visus Latvijas nostūrus, pilsētas un izstāžu zāles. Tieši tāpat kā viņš pats dega par mākslu un tās ideāliem, viņš vilka šajā mākslas pasaulē ikvienu citu, arī varbūt tos māksliniekus, kuri paši par sevi neprata tik labi pastāvēt. Viņš jundīja un virzīja katru talantu uz attīstību un neliedza padomu nevienam, kurš pie viņa vērsās ar kādu profesionālu jautājumu vai nezināšanu. Viņā dzīvoja viens ārkārtīgi godīgs, sirsnīgs un patiess cilvēks, kuram varbūt kādreiz mūžā par savu naivumu, atklātību un sirdsšķīstību ir bijis jācieš. Bet viņš stāvēja tam pāri. Viņš bija ārkārtīgi cildens cilvēks," par mākslinieku teicis Ojārs Spārītis.

1967. gada Rīgas kinostudijas filmā "Elpojiet dziļi" Pīgoznis piedalās epizodiskā lomā kā mākslinieks, kura darbnīcā, labojot telefonu, Ulda Pūcīša Cēzars sacer dziesmu "Viņi dejoja vienu vasaru", bet filma iesākas ar titriem, ko mākslinieks zīmē ar krītu zīmē uz asfalta. 1997. gada filmā "Likteņdzirnas" Pīgoznis bija autors Romualda Ancāna tēlotā mākslinieka Vincenta gleznām. 2010. gadā Jānis Streičs viņu iemūžinājis arī filmā "Rūdolfa mantojums".

Pēc mākslinieka nāves, 2015. gadā tika iedibināta Jāzepa Pīgožņa balva, to piešķir par labāko darbu Latvijas ainavu glezniecībā, lai veicinātu mākslinieku interesi atveidot Latvijas dabu un izceltu Latvijas ainavu glezniecības nozīmi mūsdienu mākslā. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā konkursa pamatā ir mīlestība, profesionāla varēšana un aicinājums. Jau kopš šīs balvas iedibināšanas konkursa būtība ir aicinājums uzturēt un attīstīt ainavu glezniecības žanru Latvijas mākslā un izcelt autorus, kas šajā jomā darbojas. 2017. gadā galveno balvu saņēma Liepājas mākslinieks Aldis Kļaviņš par darbu "Jūra pēc saulrieta".