Noslēdzot šī neparastā, 2020. gada, galerijas stāstus par māksliniekiem, kuru darbi atrodas mākslas galerijas "Romas dārzs" kolekcijā, vērts atcerēties gleznotāju Jāni Pūpolu. Tā sagadījies, ka mākslinieka dzimšanas un miršanas datumi saistīti ar gadu miju – Pūpols dzimis 1886. gada 2. janvārī, bet miris 1956. gada 24. decembrī.


Lai arī Jāņa Pūpola meistarība visspožāk atklājas maza formāta darbos – studijās, kurās jūtama tieša dabas ietekme, galerijas "Romas dārzs" kolekcijā ir arī lielformāta eļļas glezna – ziemas ainava. Šajā darbā atklājas mākslinieka talants parādīt dabas un tonālās noskaņas. Jaunais mākslinieks to gleznojis 1927. gadā, kad beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Vilhelma Purvīša Dabasskatu meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Atkusnis".


Gleznu iespējams apskatīt viesnīcas "Promenāde" Hika zālē, kur tā šobrīd eksponēta.


Jānis Pūpols bija daudzpusīgs ainavists, gleznojis dabu visos gadalaikos un dažādās noskaņās. Viņa daiļradē jūtama Purvīša skolas ietekme – kūstoša sniega, palu ūdeņu atainojuma izvēlē. Mākslinieks atstājis samēra plašu māksliniecisko mantojums, kam


raksturīgs dabas tēla uztveres smalkums un vienreizīgums, jūtīgas, izsmalcinātas krāsu attiecības.

Kompozīcijām raksturīgs pastozs otas raksts un temperamentīgs glezniecības stils.


Jānis Pūpols dzimis Virbu pagastā zemnieku ģimenē. Vecākiem saimniecība nepieder, viņi to rentē. Saimniecība nav ienesīga, un nākamajam māksliniekam kopš bērnības nākas sūri strādāt. Vecāku nesaskaņas rada ģimenē depresīvu noskaņu, kas vēlāk nosaka daudzu glezniecisku motīvu izvēli. Septiņu gadu vecumā jāpārceļas uz citu vietu Kurzemē. No rentēšanas Pūpoliem jāatsakās un jākļūst par kalpiem Sēmes muižā.


Pēc Sēmes Brizules pamatskolas beigšanas Pūpols nokļūst Liepājā. Pirmā pasaules kara gados evakuējies uz Pēterpili, kur arī radusies interese par mākslu. Atgriezies no Krievijas dzimtenē, Pūpols sāk strādāt kādā litografijas darbnīcā.


Lai arī Jānim Pūpolam nav vidusskolas izglītības, viņš ir viens no pirmajiem, kas iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā.


Purvītis uzreiz novērtē Pūpola spējas un pieņem savā darbnīcā.

Laikabiedru atmiņās minēts, ka Purvītis pret topošo mākslinieku izrādījis īpašu labvēlību. Grūto sadzīves apstākļu dēļ jaunajam mākslinieka studiju laikā ir jāstrādā, un viņš Akadēmiju neapmeklē teorētisko priekšmetu lekcijas, tāpēc iegūst tikai apliecību par akadēmijas pabeigšanu. Izstādēs sācis piedalīties no 1925. gada.


Lielu mūža daļu Pūpols nodzīvoja Pārdaugavā, Robežu ielā, šaurā un neērtā dzīvoklī. Bet, tā kā viņa radošais darbs labi norisis dabā, gleznotāja izpratnē, vajadzības pēc ērta dzīvokļa un darbnīcas nebija. Visu mūžu strādājis arī citus maizes darbus līdztekus gleznošanai. Pieņēmis arī privātskolniekus, bijis Margaritas Stārastes privātskolotājs zīmēšanā, lai viņu sagatavotu iestājeksāmeniem Mākslas Akadēmijā.


Informācija sagatavota, izmantojot interneta resursus un enciklopēdiju "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" II daļa.