Kārlis Padegs: ekslibris "Eduarda Kalniņa grāmata".

Galerijas "Romas dārzs" kolekcijā ir mākslinieka Kārļa Padega 1936. gadā radīts darbs – ekslibris "Eduarda Kalniņa grāmata", veltīts K. Padega laikabiedram un draugam, māksliniekam Eduardam Kalniņam (1904–1988), kas latviešu mākslā zināms kā izcils marīnists.

Mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs grāmatā "...arī sapņu zīmētājs Kārlis Padegs" piemin: "No 1936. līdz 1938. gadam Kārlis Padegs darina zīmējumus (tie vēlāk, iespiežot tehniskā ceļā, tika samazināti) pāris grāmatzīmēm, kurās pavīd spoži domu graudiņi."

Kolekcijā esošo grāmatzīmi J. Kalnačs raksturo: "Zīmējumā, kas veltīts gleznotājam un kuģotājam Eduardam Kalniņam, – daudz pieredzējis jūras vilks, tam līdzās salauzta lelle ar vāru smīnu uz lūpām. Viņiem pie kājām neparastas autoru kopas – filozofa Kanta un kriminālromānu autora Vollesa – grāmatas.

Bet stabiņš ar otrādi uzrakstītiem, hieroglifiem radniecīgiem burtiem veido lecīgu vai izmisīgu aforismu – "Es mīlu dzīvi kā mīļāko.""

Šis K. Padega ekslibris iekļauts arī 1996.gadā izdotajā katalogā "EX LIBRIS Grāmatzīmju mākslinieki Latvijā".

Kārlis Padegs (1911–1940) bija latviešu grafiķis un gleznotājs. Ekstravaganta, savrupa un leģendāra personība Latvijas mākslas vēsturē. Laikabiedru vidū pazīstams kā 30. gadu Rīgas dendijs.

Kārlis Padegs ir dzimis 1911. gada 8. oktobrī Rīgā, Torņakalnā. Agri zaudējis tēvu, Kārlis Padegs uzauga ar māti un patēvu. 1915. gada rudenī ģimene devās bēgļu gaitās un nokļuva Tērbatā. Padegi Rīgā atgriezās tikai vācu okupācijas laikā 1918. gadā.

1921. gadā, trīs gadus vēlāk nekā vajadzētu, Kārlis Padegs iestājās Rīgas pilsētas 1. pamatskolā. Padega zīmētāja spējas agri ievēroja zīmēšanas skolotājs Ernests Veilands.

Pēc pamatskolas beigšanas 16 gadu vecumā, būdams jau mazliet par vecu, lai turpinātu mācības vidusskolā, Kārlis Padegs nokārtoja iestājeksāmenus un kopā ar divdesmit citiem pretendentiem ieguva tiesības apmeklēt Latvijas Mākslas akadēmijas 1. kursa nodarbības Vilhelma Purvīša meistardarbnīcā.

Mākslas akadēmiju un Vilhelma Purvīša vadīto dabasskatu meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Ostā" Kārlis Padegs pabeidza 1933. gadā. Šajā laikā Padegs arī īsu brīdi bija mākslinieku apvienības "Radigars" biedrs un piedalījās dažās šīs apvienības rīkotajās izstādēs.

Jau studiju gados Padegs sirga ar plaušu kaiti, kas nepameta viņu visu mūžu un bija iemesls mākslinieka pāragrajai nāvei.

Mācīdamies akadēmijā un piepelnīdamies, Kārlis Padegs zīmēja avīžu reklāmas un publicēja karikatūras humora un satīras nedēļas izdevumā "Svari", kopskaitā vairāk nekā 170 zīmējumus. No 1930. gada Padegs veidoja skatloga noformējumu Lūcijas Kreicbergas nelielajā fotodarbnīcā Marijas ielā 26, par to saņemot savos trūcīgajos apstākļos tik nepieciešamo atlīdzību.

Noformējums allaž bija efektīvs, reiz pat tas piesaistīja preses un policijas uzmanību.

Šajā pašā laikā arī izveidojās veidols, kādā Kārlis Padegs pastaigājās pa Rīgas bulvāriem, – elegants dendijs ar melnu spāniešu platmali un kvēlojošu cigareti zobos. 1932. gadā Padegs pārtapa spāņu caballero: mākslinieka galvu sedza mazliet ieslīpi uzlikta melna platmale ar neierasti platām malām, mugurā viņam bija garš tumša auduma mētelis ar polsterētiem pleciem, bet ap kaklu – koši sarkana šalle. Vienā rokā viņš turēja dzeltenus cūkādas cimdus, bet ar otru vēzēja bambusa spieķi. Kājās lepni strīpainās finansista bikses. Jauneklis sīkiem solīšiem, nepakļaudamies līdzpilsoņu darbīgajai steigai, lēnām promenēja pa Rīgas centra bulvāriem. Viņa gaita un izskats gan piesaistīja izbrīnītus skatienus, gan izraisīja nievājošas piezīmes.

1934. gadā Kārlis Padegs tika iesaukts Latvijas armijas obligātajā karadienestā. Dienesta mēnešus Kārlis Padegs pavadīja netālu no Rīgas – artilērijas pulkā Daugavgrīvā.

1937. un 1938. gads mākslinieka biogrāfijā aizritēja gandrīz neticami klusi. Nebija šokējošu avīžrakstu, nedz aizdomu pilnu tenku, nedz arī personālizstādes. Krāšņā bohēma bija norimusi, tās vietā Padegs meklēja aizmiršanos alkoholā, neskatoties uz neglābjami ielaisto diloni.

Zināms lūzums notika 1939. gadā, kas bija ārkārtīgi ražīgs gads. Šajā gadā viņš pabeidza vairāk nekā četrdesmit lielu, mākslinieciski augstvērtīgu grafikas lapu. To lielākā daļa bija savdabīgas ilustrācijas Knuta Hamsuna darbiem. Tomēr, šķiet, ar to arī mākslinieka spēki bija izsmelti.

Starpkaru laikmeta Latvijas mākslā Kārlis Padegs tematiskā un formālā ziņā bija neparasts, šokējošs. Atveidojis modernās lielpilsētas dzīvi, ideālu sapņu pasauli, pievērsies pretkara tēmai, darinājis pašportretus.

Raksturīga dzēlīga ironija, groteska, paradoksi, pretstati. Ekspresīva deformācija apvienojas ar estetizētu līniju.

Jau agros studiju gados Padegam patika šokēt un pārsteigt publiku.

Kārļa Padega māksla mazāk balstīta uz mīlestību pret visu, ko viņš redz, vairāk – uz pārdzīvotām sāpēm. Latvisku sižetu un personāžu vietā mākslinieks bieži zīmē eksotiskāku vidi un cilvēkus. Tur gan nav idilliska krāšņuma, kas spēj dot atelpas mirkli, šī vide ir fons asu konfliktu risināšanai.

Kārļa Padega dzīves un mākslas uztveri šķiet visspilgtāk ilustrē šāds citāts: “Man bieži bijuši jādzird pārmetumi, kāpēc jūs zīmējat tik riebīgas bildes, kad pasaulē ir taču tik daudz skaistuma? Bet pasaulē ir arī tik daudz riebīga, un tas arī kādam jāzīmē, atbildu. Es nekā nesaku, ka citi zīmē skaistas puķītes un rozā mākonīšus. Lai taču atļauj man zīmēt to, ko es gribu. Es gribu rādīt dzīves ēnas puses, to, ko mēs labprāt negribam skatīt, lai nesabojātu savu labsajūtu vai apetīti".

Uzziņa
Ekslibris (lat. ex libris – "no grāmatām") jeb grāmatzīme, grāmatas īpašumzīme ir miniatūrgrafikas mākslas darbs, kas norāda grāmatas īpašnieku, ietverot viņa vārdu vai iniciāļus. To ielīmē grāmatas vāka iekšpusē ar nolūku norādīt uz tās piederību kādam noteiktam īpašaniekam vai bibliotēkai.

Ekslibris radies Rietumeiropā XV gs. beigās, kur, veidojoties privātajiem grāmatu krājumiem. Ekslibris kā īpašnieka zīme tika rotāta ar viņa vārdu iniciāļiem vai greznu monogrammu, vai dzimtas ģerboni un ielīmēta grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.

Līdz ar grāmatu iespiešanas izgudrošanu sāka izgatavot īpašus ģerboņveida ekslibrus ar īpašnieka ģerboņa attēlu vai monogrammu ar dekoratīvi izstrādātiem īpašnieka iniciāļiem. Sižetiskajos ekslibros kopā ar īpašnieka vārdu parasti attēloja motīvus, kas alegoriski vai simboliski liecināja par īpašnieka personību, profesiju, interesēm un gaumi.


Informācija sagatavota izmantojot interneta resursus, Jāņa Kalnača "... arī sapņu zīmētājs Kārlis Padegs" izd. "Liesma" 1993,"EX LIBRIS Grāmatzīmju mākslinieki Latvijā", Enciklopēdijas "Mākslas un arhitektūra biogrāfijās" II daļu, izd. "Latvijas enciklopēdija" 1996, Dainas Blūmas "Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca" izd. "Zvaigzne ABC".