Galerija "Romas dārzs" veido plašu un interesantu gleznu kolekciju no Liepājas nacionālās glezniecības sākumposma mākslinieku darbiem līdz mūsdienām.

Lai papildinātu Liepājas mākslinieku darbu kolekciju, mākslas galerija "Romas dārzs" vēlas iegādāties gleznotāja Hermaņa Aplociņa darbus. Mākslinieks Hermanis Aplociņš nav atstājis plašu gleznu mantojumu, tomēr galerija uzrunā ikvienu, kura īpašumā varētu būt mākslinieka darbi. Interesentiem lūgums sazināties ar mākslas galerijas "Romas dārzs" vadītāju Astru Dzērvi, e-pasts: astra.dzerve@gmail.com vai zvanot: +371 29489547.

Liepājas daiļamatniecības skolas dibinātājs un ilggadīgais tās direktors Hermanis Aplociņš dzimis 1891. gada 5. aprīlī Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas Mežakrāģos zemnieku ģimenē. Mācījies Jaunpiebalgas Jāņa skolā un draudzes skolā, 1906. gadā uzsācis studijas Valmieras skolotāju seminārā, kur draudzējās ar Jāni Ezeriņu un Leonu Paegli.

Gleznot mācījies pie Teodora Ūdera, kurš sagatavoja viņu iestājai Štiglica tehniskās zīmēšanas skolā. 1916. gadā beidzis Štiglica tehniskās zīmēšanas skolu ar gleznotāja grādu.

Pēc studijām Hermanis Aplociņš strādāja par skolotāju reālskolā un ģimnāzijā Pēterpilī. 1920. gadā nelegāli šķērsoja robežu, iestājās Latvijas armijas 2. Ventspils pulkā un piedalījās Latvijas Brīvības cīņās.

No 1920. gada rudens skolotājs vidusskolā un tehnikumā Liepājā. 1922. gadā Hermanis Aplociņš nodibināja zīmēšanas studiju. Viņš izstrādāja projektu skolai, kurā audzēkņi nopietni nodarbotos ar lietišķās mākslas zinību studijām. 1926. gadā svinīgi atklāja Liepājas daiļamatniecības skolu, Hermanis Aplociņš bija tās pirmais direktors un strādāja tajā līdz 1940. gada septembrim. Vienlaikus viņš bija arī Rakstu un mākslas kameras vicepriekšsēdētājs, Latvijas Tēlotāju mākslinieku biedrības biedrs, aizsargu komandieris. Izstādēs piedalījās no 1922. gada. 1935. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

1940. gadā aizgāja no darba mākslas vidusskolā, jo nepieņēma padomju ideoloģiju. 1941. gada14. jūnijā mākslinieku izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš nokļuva Vjatkas nāves nometnē. Deportēta tika arī mākslinieka ģimene – dzīvesbiedre, Liepājas ģimnāzijas vēstures skolotāja Emīlija Aplociņa un abu meita Skaidrīte, kura izsūtīšanas brīdi jau bija Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas absolvente. No izsūtījuma mājās atgriezās tikai Skaidrīte.

1950. gadā nometināts Krasnojarskas novada Dolgomosta rajonā Lazarevkas sādžā, kur arktiskā klimatā un primitīvos dzīves apstākļos nodzīvoja laiku līdz mūža beigām, izsūtījumā strādājis par bitenieku.

Aplociņa lūgumi viņu atbrīvot palika bez ievērības.

Pārapbedīts 1990. gadā Liepājas Centrālkapos, uz kapa novietots tēlnieces Svetlanas Beļinskas veidots piemineklis

Atstājis neizdzēšamu ietekmi uz virkni vēlāko Liepājas mākslinieku, piemēram, viņa audzēknis bijis viens no ievērojamākajiem latviešu scenogrāfiem Ēvalds Dajevskis, bet tekstilmāksliniece Erna Ošele, kura, mācoties Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, ar lielu interesi pievērsās latviešu etnogrāfijai, atzinusi, ka šī interese lielā mērā veidojusies tādu personību ietekmē kā Hermanis Aplociņš un Jānis Sudmalis. Mākslinieks un profesors Aldis Kļaviņš savukārt atzinis, ka Hermaņa Aplociņa darbi joprojām izskatās, "kā vakar gleznoti" un laika gaitā "nekā nav zaudējuši no savām gleznieciskajām kvalitātēm".