Aizvadītajā nedēļas nogalē galerijā "Romas dārzs" notika mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes tikšanās ar ukraiņu sievietēm no biedrības "Patvērums "Drošā māja" projekta "Cilvēks paliek cilvēks" ietvaros izveidotās atbalsta grupas, portālu informēja grupas pārstāve Brigita Dreiže.

Mākslinieces vārda dienā vairāk nekā pirms gada sākās karš Ukrainā. Tas sagrāva sākotnējo izstādes ideju, kurai bija jārealizējas Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā. Viss mainījās, un un rezultātā tapa izstāde "Ticības spektrs" – par to, kā mēs ticam un kam. Māksliniecei bija svarīgi runāt, domāt un radīt par to, kas mums visiem ir kopīgs. Tāda bija arī tikšanās - sarunas tēma galerijā "Romas dārzs", kur šobrīd skatāma mākslinieces personālizstāde "Identifikācija".

"Identifikācija" ietver plašu tēmu loku, bet pirmais, ko pamana apmeklētājs, ir darbi ūdens piliena formā. "Ūdens piliens ir zelta vērts, ja slāpst", saka māksliniece.

Saruna ar ukraiņu sievietēm bija ļoti personīga, un māksliniece dalījās ar savas dzīves notikumiem, kurus parasti nemēdz publiskot. Māksliniekus lielākoties redz caur izstādes atklāšanas, mediju publikāciju prizmu – skaista kleita, puķes, vīns utt., bet stāsts, kā top mākslas darbi, var būt ļoti atšķirīgs no tā, ko spējam iedomāties. Sarunā ar ukraiņu sievietēm Diāna Dimza-Dimme pārkāpa robežu, kas atdala privātumu no publiskās dzīves.

"Man tas nebija viegls solis būt līdz galam atklātai, bet tas mūs ļoti vienoja!" neslēpa māksliniece.

Diānas Dimzas-Dimmes strukturētās minimālistiskās gleznas izrādījās asociējamas ar mūsu dzīves musturu, kuru katrs mēs saņemam mantojumā no senčiem, bet tad šis gleznas audekls tiek uzstiepts uz apakšrāmja, gruntēts un krāsots, un viss mainās, nekas vairs nav precīzs. Viena no sarunas tēmām ar Diānu Dimzu Dimmi bija brīvība. "Kad mums tā ir, mēs to nejūtam, bet, kad brīvību atņem, tā ir traģēdija, un karš atņem brīvību!", atzina māksliniece.

Vēl viena no sarunas tēmām bija par karu kā ekoloģijas postītāju – gan fiziskajā, gan garīgajā plānā.

Stāsti par gleznām mijās ar stāstiem par izstādēm, dzimtas skarbo vēsturi un darbu tapšanas procesiem, līdz vienā brīdī visiem acīs bija asaras.

Sarunas noslēgumā visi tikšanās dalībnieki sadevās rokās, un tas bija kā mazs simbols lielajam Baltijas ceļa notikumam ceļā uz brīvību.

Izstādes noslēgumā 10. decembrī paredzēta mākslinieces tikšanās ar apmeklētājiem.