No 10. septembra līdz 1. oktobrim Liepājā jau 10. reizi noritēs Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls. Sarunā ar festivāla producentu Gundaru Venenu par jubilejas gada programmu un mūziķiem, kas tajā piedalās.

Augustā izskanēja ļoti interesants jubilejas festivāla ieskaņas koncerts, maratons, kurā muzicēja virkne lielisku Latvijas ērģelnieku, bet jau rīt – pirmais festivāla koncerts.
Arī šogad palikām pie principa, ko ieviesām pirms trim gadiem, ka katrā nedēļas nogalē izskan pa koncertam, nevis visi koncerti notiek vienas nedēļas ietvaros. Bieži vien tie, kas nāk uz koncertiem ir vieni un tie paši cilvēki, un daudz patīkamāk taču ir atnākt un izbaudīt vienu koncertu nedēļas nogalē, nekā līdz nogurumam likt klausīties koncertu pēc koncerta katru dienu.
Taču jubilejas festivālā vēlējāmies kaut ko vairāk – gan iepriekš festivālā neskanējušus darbus, gan jaunas sejas. Atklāšanas koncertā liekam akcentu uz jauno paaudzi, reizē arī pirmo reizi festivāla vēsturē būs pārstāvēta Nīderlande. Gijs Būlens atskaņos gan holandiešu komponistu darbus, gan kaut ko no populāru skaņdarbu pārlikumiem ērģelēm, kas publikai parasti ļoti patīk un ko veicis ērģelnieks pats. Otrdien izskanēs vēl viena jaunās paaudzes ērģelnieka koncerts, „Laikmetu parāde”. Tajā Kristians Šmits no Vācijas atskaņos gan Bahu, gan Listu, gan nekad festivālā nedzirdēto Sofiju Gubaiduļinu. Šis ražīgais, temperamentīgais ērģelnieks, kurš Liepāju un pēc tam arī Rīgas Domu iekļāvis savā Baltijas turnejā, ierakstījis un klajā laidis ļoti daudz disku ar ērģeļmūzikas koncertu ierakstiem. Iekļaut festivālā „Laikmetu parādi” varējām, tikai pateicoties Vācijas vēstniecības atbalstam.
Pēc tam, 17. septembrī, esam iecerējuši koncertu „Nospiedumi ērģelēs”. Tas būs veltīts mūsu pašu ērģelniekam Aivaram Kalējam, kurš visu mūžu veltījis ērģeļspēlei, sacerējis arī brīnišķīgus skaņdarbus ērģelēm. Viņš koncertēs kopā ar soprānu no Vācijas – Martinu Gēringu, atskaņojot daudzpusīgu programmu, kurā ir gan romantiskā, gan baroka mūzika.
Šis ir Lista jubilejas gads, tāpēc nevarējām iedomāties festivālu bez šā komponista darbiem. Savukārt ērģelniekam Eduardam Oganesjanam, kurš skolojies Maskavas konservatorijā, bet radošo mūžu piepilda Francijā, Parīzē, bija sagatavota speciāla programma, ko viņš ar lielu sajūsmu nosauca „Lists Liepājā”. Tas tad arī būs mūsu reveranss Listam.
Noslēgumā, kā allaž, festivāla dibinātāja, liepājnieka Lotara Džeriņa koncerts. Šajā reizē viņš būs uzticīgs franču mūzikai, tāpēc arī koncerta nosaukums – „Ar franču šarmu”. Koncerts un arī festivāls izskanēs ar Pulenka brīnišķīgo skaņdarbu ērģelēm, timpāniem un stīgu grupai, ko Lotars atskaņos kopā ar Liepājas simfoniskā orķestra mūziķiem.

Vai veidojot ērģeļmūzikas festivāla programmu ir kādi īpaši principi, pēc kuriem vadies?
Bet pieejai jābūt ļoti smalkai, uzmanīgai – koncerti tomēr notiek baznīcā, un arī žanrs ir īpašs. Bet galvenais, jāatceras, ka festivāla lielākā un nemainīgā vērtība, teikuma priekšmets, ja tā var teikt, ir tieši ērģeles, ar kurām mēs turpinām lepoties. Dažkārt mēs varbūt pietiekami to nenovērtējam, bet atbrauca, piemēram, pasaulslavenais austriešu ērģelnieks Martins Hazelbeks, un labdien vietā jautāja – vai tiešām es spēlēšu uz vēsturiskajām Trīsvienības katedrāles ērģelēm?! Viņš neko nezināja par Liepāju, bet par ērģelēm zināja.
Pērn, kad sabojājās ērģeļu ventilatora motors, kādu brīdi pat pastāvēja iespēja, ka no ērģeļmūzikas festivāliem Liepājai jāatvadās. Taču lielu darbu izdarīja katedrāles atbalsta fonds un izlīdzēja Vācijas valdība, kas ziedoja milzīgu summu, lai motoru nomainītu. Taču joprojām aktuāls ir ērģeļu restaurācijas procesa turpinājums un pašas katedrāles glābšanas darbi.

Uzziņai
Festivāla viesi

Gijs Būlens, Nīderlande
Pirmo ērģeļmūzikas koncertu klausījies piecu gadu vecumā De Grote of St. Bavokerk katedrālē Hārlemā, Nīderlandē. Neaizmirstamais skanējums būtiski ietekmēja mazā klausītāja nākotnes profesijas izvēli. 2008. gadā profesora Žaka van Ortmersena vadībā Amsterdamas konservatorijā ieguvis ērģeļspēles maģistra grādu. Piedalījies starptautiskos konkursos. Profesionālos smalkumus slīpējis Lionā pie Luisa Robiliarda un Štutgartē pie Bernharda Hasa. Repertuārs – no viduslaikiem līdz mūsdienu mūzikai, īpaši aizrāvies ar 18. gadsimta mūziku. Līdzās klasiskajam repertuāram strādā pie mazāk zināmu komponistu darbiem, klausītājus iepazīstinot arī ar skaņdarbu pārlikumiem ērģelēm. Nereti tā ir klaviermūzika, bet mēdz būt arī operu un operešu āriju transkripcijas ērģelēm.

Kristians Šmits (Christian Schmitt), Vācija
Mākslinieka – ērģelnieka diplomu ieguvis Sārlandes Mūzikas koledžā Bostonas konservatorijā profesora Džeimsa Deivida Čistija klasē. Studējis arī muzikoloģiju un teoloģiju. 12. starptautiskajā Baha mūzikas konkursā Visbādenē (1999) ieguvis 1. vietu un klausītāju speciālbalvu. 4. Starptautiskajā ērģelnieku konkursā Tokijā (2000) – speciālbalvu par labāko jaunās mūzikas izpildījumu. Uzstājies lielākajās koncertzālēs un katedrālēs Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā: Cīrihes Tonhalle, Berlīnes filharmonijā, Vīnes Konzerthaus, Leipcigas Gewandhaus u.c. Kopš 2006. gada diriģenta Sera Rodžera Noringtona vadībā uzsācis V.A. Mocarta agrīno simfoniju un J.S. Baha orķestra svītu ierakstīšanu. Šmita diskogrāfijā ir vairāk nekā 20 kompaktdisku. 2010. gadā sācis darbu pie visu Vidora ērģeļsimfoniju ierakstiem uz vēsturiskajām Cavaille-Coll ērģelēm Rouenā, Francijā.

Aivars Kalējs, Latvija
1974. gadā absolvējis Latvijas valsts konservatoriju Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē, vēlāk arī Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasi. Harmoniju un polifoniju mācījies pie leģendārās komponistes Lūcijas Garūtas. Piedalījies Ēvalda Koimana un Leo Krēmera ērģeļu meistarklasēs. Viens no Rīgas Doma koncertērģelniekiem, Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks un Rīgas Doma zēnu kora ērģelnieks. Koncertējis Eiropā, ASV, Kanādā un Japānā. Uzstājies festivālos Igaunijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Itālijā un ASV. 1998. gadā ar orķestri „Kremerata Baltica” koncertējis ASV, Šveicē, Austrijā, Vācijā un Krievijā. Muzicējis ar Kristīnu Stobeusu (Zviedrija), Līnu Mkrtčjanu (Krievija), Martinu Dēringu (Vācija), Inesi Galanti, Ingu Pētersonu, Jāni Sproģi, Ditu Krenbergu, Arvīdu Klišānu, Uldi Urbānu. Kā komponists godalgots konkursā „Sinfonia Baltica” (2004), kamerorķestra „Kremerata Baltica” jaundarbu konkursā (2003). Saņēmis AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu (2004).

Martina Dēringa (soprāns, Vācija)
Paralēli mācībām vidusskolā, studējusi Lībekas Mūzikas skolas dziedāšanas klasē pie profesores Utes Nissas. Mācījusies arī klavierspēli. Dziedājusi Berlīnes Valsts operā, Polijas starptautiskajā Jaunās mūzikas festivālā Gdaņskā, Senās mūzikas festivālā Venēcijā, kā arī festivālos Lietuvā, Igaunijā, Šveicē un Latvijā. Piedalījusies oratoriju un garīgo dziedājumu atskaņojumos Parīzē, Bāzelē, Lībekā, Rīgā, Tallinā u.c. Īpaši gandarīta, dziedot laikmetīgo mūziku. Piedalījusies vairāku komponistu darbu pirmatskaņojumos, kā arī ierakstos Vācijas radio un televīzijā.

Eduards Oganesjans (Francija)
Čaikovska Maskavas Valsts konservatoriju absolvējis gan kā pianists profesora Mihaila Voskresenska klavieru klasē, gan kā ērģelnieks profesora Leonīda Roizmana vadībā. Piedalījies Leo Krēmera, Hansa Hazelbeka, Hosē Uriola un Luidži Celeguina meistarklasēs. 1988. gadā iegūst laureāta nosaukumu prestižajā Lista konkursā Budapeštā. Biežs viesis festivālos Maskavā, Tallinā, Budapeštā, Prāgā, Bratislavā, Dublinā, Jeruzalemē. Piedalījies ierakstos radio, televīzijā, tapuši vairāki kompaktdiski. 1997. gadā  ar draugu un domubiedru – čellistu un ērģelnieku Aleksandru Kņazevu ierakstījis Maksa Rēgera mūziku, kuru augstu novērtējuši mūzikas kritiķi. 2004. gadā turpina darbu pie M. Rēgera ērģeļmūzikas ierakstiem. Rīgas Doma katedrālē tapis albums, kam dots nosaukums „Rēgers Rīgā”. Gadu vēlāk šis ieraksts Holandē titulēts kā Gada Mūzikas albums.

Lotars Džeriņš
Pēc mācībām Em. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā studējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā docenta M. Švinkas klavieru klasē un profesora T. Dekšņa ērģeļu klasē. Piedalījies meistarklasēs Vācijā pie L. Lomana un Zviedrijā pie H. Ū. Ēriksona. Pirmais Latvijas ērģelnieks, kurš ieguvis maģistra grādu. Piedalījies starptautiskos konkursos un festivālos. Sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņojis vairākus ērģeļu koncertus. Latvijas Ērģelnieku Ģildes valdes loceklis. Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē koncertējis Nīderlandes karalienei Beatriksei, Beļģijas karalim Albertam II, Horvātijas un Latvijas prezidentiem. Pedagogs Liepājas Universitātē un Em. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā. Kopš 2002. gada – Liepājas pilsētas ērģelnieks.

10. Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls Sv. Trīsvienības katedrālē
10. septembris – 1. oktobris

Koncertus vada mūzikas žurnālisti
Orests SILABRIEDIS un Edgars RAGINSKIS

Sestdien, 10. septembrī pulksten 17
Koncerts „HOLANDES VĒSMAS”
Gijs BŪLENS (Gijs Boelen, ērģeles, Nīderlande)
Programmā: F. Mendelszons-Bartoldi Uvertīra „Sapnis vasaras naktī”
Z. de Lange jun. 2 Imprompti op.9
K. F. Rupe Rondo Allegretto, Aria, Andante Pastorelle, Rondo allegro
K. Cellers Fragmenti no operetes „Putnu pārdevējs”

Otrdien, 13. septembrī pulksten 18
Koncerts „LAIKMETU PARĀDE”
Kristians ŠMITS (Christian Schmitt, ērģeles,Vācija)
Programmā: Š. M. Vidors 7.ērģeļu simfonijas fināls Allegro vivace
J.S. Bahs Fantāzija un fūga do minorā, BWV 537
J. Esls Tokāta, re, minorā, op. 22
S. Gubaiduļina „Gaisma un tumsa” („Hell und Dunkel”)
F. Lists Fantāzija par korāli Ad nos, salutarem undam, S. 259

Sestdien, 17. septembrī pulksten 17
Mūžs mākslā „NOSPIEDUMI ĒRĢELĒS”
Aivars KALĒJS (ērģeles, Latvija)
Martina DĒRINGA (Martina Döhring, soprāns, Vācija)
Programmā: G. F. Hendelis „Sābas ķēniņienes ierašanās” no oratorijas „Zālamans”,
ārijas no operas „Rinaldo” un „Alčīna”
J. S. Bahs Sinfonia no kantātes „Wir danken dir, Gott”
A. Skarlati Ārija „Saule pār Gangu”
H. Bišops „Skat, maigais cīrulis”
D. B. Pergolēzi Sonāte La mažorā
F. Durante Deja
A. Vivaldi Vagantes ārija no oratorijas "Judītes triumfs",
Largo no Concerto for Flautino in C major,
A. Kalējs Ave Maria
R. Vāgners – F. Lists „Svētceļnieku koris” no operas „Tanheizers”
F. Šūberts Ave Maria
F. Šopēns „Ardievas dzīvei”
K. Sensānss „Nāves deja”
A. Milē „Zvanu gājiens”
V.A. Mocarts Alleluia no koncertārijas Exsultate, jubilate

Sestdien, 24. septembrī pulksten 17
Koncerts „LISTS LIEPĀJĀ”
Eduards OGANESJANS (Edouard Oganessian, ērģeles, Francija)
Programmā: Francis Lists - oriģināldarbi un transkripcijas
Variācijas par J.S. Baha tēmu „Weinen, Klagen, Sorgen, Zagen”
„Sēru gājiens” no cikla „Poētiskās un reliģiozās harmonijas”
Divas leģendas - „Sv. Asīzes Franciska sprediķis putniem”,
„Sv. Francisks no Paolas soļo pa viļņiem”

Sestdien, 1. oktobrī plkst. 17
Festivāla noslēgums „AR FRANČU ŠARMU”  
Lotars DŽERIŅŠ (ērģeles, Latvija)
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents – Andris VEISMANIS
Programmā: L. Dž. A. Lefevrs Velī „Gājiens”
A.Gilmāns „Elēģiskais maršs” un „Dievkalpojums” ērģelēm un stīgām
Ž. Alēns Litānijas
A. Kalējs Postlūdija Žana Alēna piemiņai
O. Mesiāns „Dvēseles gaviles” no cikla „Debesbraukšana” ērģelēm solo
K. Sensānss „Gulbis” no svītas „Dzīvnieku karnevāls”
F. Pulenks Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem

Visu festivāla laiku 1. IX – 1. X Liepājas centra kafejnīcas „Kupeja” skatlogos
izstāde – FOTOATSKATS – par aizvadītajiem festivāla gadiem

23. IX pulksten 16 kafejnīcā „Kupeja” – Pēcpusdienas tēja un mākslinieku autogrāfs. Ērģelnieki Eduards Oganesjans un Lotars Džeriņš tiekas ar klausītājiem. Sarunu vada – Lauris Zvejnieks (Rietumu Radio)