Krievijas impērijas kroņa stils, kur sajaucas Napoleona laikmeta un bīdermeijera pazīmes, – atskaņas no tā visa vērojamas arī Liepājā.

Grieķu stils, Ludviķa XVI, Marijas Antuanetes, 1789.gada Franču revolūcijas un tās monumentālās propagandas plāna stils, Napoleona impērijas stils – ampīrs, omulīgo vācu mietpilsoņu stils – bīdermeijers pēc Napoleona sakāves un vēl Amerikas Savienoto Valstu reprezantācijas stils, būvējot Balto namu ar kolonādes ieskautu apaļo kupolu (1792–1802), vēl pēc visa tā gadu desmitiem Krievijas impērijas kroņa stils, kur sajaucas Napoleona laikmeta un bīdermeijera pazīmes, – atskaņas no tā visa vērojamas arī Liepājā.

Herkulānu (1738) un Pompeju izrakumi (1748) ar sekojošiem antīkās mākslas pētījumiem atdzīvina interesi par grieķisko formu loģiku un skaidrību. Angļi – Burlingtons un Kents –, būvējot Čisvika savrupnamu (Chswick Hause) pie Londonas (1725) aizsteidzas laikam priekšā un  pierāda ka stili dzimst ne tikai Romā un Parīzē. Arīdzan pirmie neogotikas asni pamostas Anglijā, baznīcas jaunbūvē (1749). Francijā klasicisma formu ieviesējs ir Žaks Fransuā Blondēls – Parīzes arhitektūras akadēmijas vadītājs. Sākotnēji stingrās un izsmalcinātās formas vēlāk nomaina vēss aprēķins un garlaicīgs šablons. Noformējumā autonomas daļas ar rozeti vidū. Raksturīgas skaidras proporcijas, saskaņa, mierīgs daļu līdzsvars, taisnas līnijas, maz rotājuma. Dekors atkārto apjoma aprises, paralēli malām. Zeltījums, cēls – vēss iespaids, ziedu un lauru vītnes, akanta lapas, grieķu ornaments gan celtnēs, gan mēbelēs, sarkankokā grieztās, gan balti krāsotās, gan finierētas.

Porcelāna trauku klāstā izceļas Vedžvudas ražojumi divkrāsu salikumā – baltas figūras uz zila fona, kā antīkās kamejās. Vedžvudas porcelāna plaketes rotā arī iekštelpu sienas. Angļi rūpīgāk par frančiem seko antīkiem paraugiem. Modi šeit diktē Roberts Adams gan arhitektūrā, gan interjerā. Adams 1776. izdod albūmu ar mēbeļu un telpu iekārtojumu paraugiem.

Napoleonam kā imperatoram grieķiskā vienkāršība, Marijas Antuanetes pieticīgā mītne un govju kūts blakus mākslīgām klintīm un izraktiem dīķiem Versaļas parka malā par vienkāršu. Ampīram vairāk noder atgādinājumi par Romas impērijas varenumu – zeltīti ērgļi, romiešu bruņas un ieroču saišķi; pēc Ēģiptes karagājiena arī tur redzētie brīnumi – obeliski, sfinksas, jūras tritoni. Vecajās pilīs tiek mainīti interjeri, atbilstoši impērijas vēsmām dažkārt trijkāju galdiņi atlieti tīrā sudrabā.

Dāmu apģērbs atbrīvojas no korsešu žņaugiem – ar zem krūtīm savilktu brīvi plandošu tērpu tiek atgādināts par seniem – nešūtiem grieķu un romiešu ietērpiem.

Pēc Napoleona karagājieniem vācu pilsoņiem kārojās kas mierīgs, omulīgs, noapaļots pamatīgi amatnieciski nostrādāts – pilsoņa Meijera stils – bīdermeijers, ar balto viesistabu kur stūrī apaļa balto podiņu krāsns, ērts dīvāns ar uzliektiem galiem, puķains vai strīpains mēbeļaudums, istabas puķes, nieciņi pie sienām – kiča kolekcija. Še iederas arī mopši, blumīzeri (mutes ermoņikas), sentimentālas Franča Šūberta dziesmas, līkās svētdienas pīpes ar porcelāna galviņu.

Dāmām zīda kleitas ar augsti savilktām piedurknēm, mati kārtoti augstās copēs, izejot no mājas apmetņi un aubes. Amatniecība sasniedz augstāko punktu pirms sākas rūpnieciskās ražošanas laikmets ar steigu un paviršību, bez individuālas attieksmes.

Vācu arhitektūras dižgars Kārlis Fridrihs Šinkels lielā mērā noteica vēlīnā klasicisma (kas balstījās vairāk uz romiešu ārpilsētu grezno rezidenču iespaidu) seju Vācijā, būdams praktizējošs arhitekts un teorētiķis, un vēl pedagogs. Šāda vēlīnā klasicisma iespaidā pagāja Maksa Paula Berči – studiju gadi Berlīnē un Pēterpilī. Berči praktiskā darbība Liepājas pilsētā jau iesniedzas nākamā – stilu atdarinājumu un sajaukumu laikmetā.

Kas no visa minētā iezīmējas Liepājas sejā? 1777.gadā pilsētā ierodas hercogs Pēteris Bīrons, nopērk sev namu Lielā ielā, kuru apmēbelē ar angļu klasicisma mēbelēm. Vācu baznīcā notiek galma koncerti, ostas noliktavās spēlē teātri. 1788.gadā Skolas un Baznīcas ielu stūrī uzbūvē pirmo divstāvu mūra namu – skolu, kurā pēc simt gadiem mācās Miķelis Valters, un stingrā reālģimnāzija rada viņam naidu pret krievu kārtību, veicina Latvijas valstiskuma ideju.

Manteļskursteņus (apvalkdūmeņus) pamazām nomaina „angļu” plītis ar čuguna virsmu un riņķiem – tāda ir laikmeta ērtība. Pēc Pēterpils Iekšlietu ministrijā tapušās instrukcijas un „Sobraņije fasadof” izdevuma paraugiem visā Krievijas impērijā jābūvē vienādas ēkas, simetriskas ar jumta izbūvi vidū, ko franču vārdā sauc „mezonin” – namiņš (jumtā). Nekādas improvizācijas un patvaļas. Kārtības labad jānosauc ārējās kāpnes un tā rezultātā izkropļojas ārdurvju novietojums. Policijas iecirkņos var apskatīt pieļaujamos fasāžu krāsojuma paraugus – dzeltena ēka ar baltām kolonnām, tumši sarkana vai peļu pelēka ir atļautas. Pelēki tiek pārkrāsota Trīsvienības baznīca, iznīcinot barokālo – dzelteni/melno krāsojumu.

Par bīdermeijerisko omulību liecina seklā griezumā veidotie starainas saulītes motīvi namu ārdurvīs. Par bīdermeijerisko ērtību liecina plienakmens ietves iesegumā, kāds vēl redzams Kuģinieku ielas bezvārda šķērsielā. Klaipēdas vecpilsētā šāds ietvju segums atjaunots pamanāmā apmērā. Impērijas instrukciju dēļ Kuldīga zaudē koka tornīšus jumtos – kā ugunsnedrošus.

Glezniecībā racionālā formu skaidrība, ar kādu Dominiks Engrs iemūžinājis Napoleonu imperatora ietērpā, laikmeta beigu posmā mīkstinās, dodot vietu romantisma strāvojumiem; portretists Filips Otto Runge (1777–1810) te zīmīgs piemērs.

Franču revolūcija ne tikai pārtrauc dievkalpojumus Parīzes Dievmātes katedrālē, Parīze zaudē arī modes un mākslas galvaspilsētas lomu. Napoleons Bonaparts mēģina situāciju labot aizliedzot galmā ierasties divreiz vienā un tai pašā tērpā.