Maija vidū "Lauku Avīzes" izdevniecībā dienas gaismu ieraudzīja liepājnieces Gunitas Lagzdiņas grāmata "Spēlītes", kurā apkopoti septiņi stāsti par attiecībām, mīlestību un "dzīves spēlītēm".

Uz grāmatas atklāšanas svētkiem ikviens tiek aicināts 7.jūnijā pulksten 18 radošajā telpā "Ideju bode" T. Breikša ielā 41/41a.

Rakstīšana ir Gunitas Lagzdiņas sirdslieta, tāpēc nekad nav zudusi cerība savus stāstus izdot grāmata. Autore smaida, sakot, ka "sapņot vajag un pēc iespējas lielākus sapņus". "Kāpēc "spēlītes"? Jo man patīk spēlēties un spēlēt," par rakstīšanu un krājuma nosaukumu teic pati autore un paskaidro: "Papīrs ir mani skatuves dēļi, uz kuriem notiek brīnumu lietas. Tieši par brīnumu man gribas saukt to, kā no mistiskas vēlmes vai vajadzības rakstīt rodas varoņi, sižeti un beigu beigās stāsts, kas aizrauj līdzpārdzīvojumā arī citus."

Pirmie soļi jaunradē bijuši dzejoļi, kurus Gunita apzināti sākusi pierakstīt 12 gadu vecumā. Dažus gadus vēlāk uzrakstīts pirmais stāsts. Plašākai auditorijai Gunitas Lagzdiņas vārds kļuva zināms 2002.gadā, kad viens no stāstiem publicēts "Kursas Laika" literārajā lappusē. Un pa šo laiku lasītāji iepazinuši jau vairāk nekā 20 autores "spēlītes uz papīra".

Gunita ir dzimusi Saldū, bet uzaugusi un skolas gaitas aizvadījusi Kuldīgas novada Rendā. Pēc Kuldīgas 3. vidusskolas ceļš tālāk atvedis uz vēju pilsētu – Liepāju, kur toreizējā Pedagoģijas akadēmijā apgūts latviešu valodas un literatūras skolotājas arods. Pēc augstskolas nonākusi reģionālajā laikrakstā "Kursas Laiks", kurā strādā vēl aizvien – jau 18. gadu. Pa šiem gadiem izmēģināti spēki žurnālistikā un avīzes tematisko lapu veidošanā, tomēr par savu sirdsdarbu Gunita sauc teksta slīpēšanu, veicot korektores pienākumus.