Sestdien, 6.aprīlī, Rucavas novada domē notika konference „Rucava iz senatnes”, kas kuplā skaitā pulcēja kultūrvēsturiskā novada senatnes un tagadnes interesentus.

Konferenci atklāja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze, kam sekoja goda viesu – kādreizējā Latvijas valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas, un profesora Imanta Freiberga – uzstāšanās, kas ievadīja pasākumu.

Ar plašāku referātu „Kuršu tēma latviešu literatūrā”, uzstājās daudzu vēsturisko romānu autors, rakstnieks un režisors, tagad atkal liepājnieks, Andrejs Migla. Viņš runāja par kuršiem, kas jau sirmā senatnē pieminēti gan Romas vēsturnieku darbos, gan dāņu un zviedru vikingu sāgās.

Migla pieskārās arī jaunāku laiku autoru darbiem, kas veltīti Kurzemei un tās ļaudīm, piemēram, no mūspuses nākušā rakstniecības vecmeistara Jēkaba Janševska daiļradei, kur skarta arī Rucava, kā arī Alberta Bela darbam „Cilvēki laivās”.

Pārsteigumu pašiem rucavniekiem Migla sagādāja, atklājot, ka tēlnieka Kārļa Zāles māte Ilze Āžēna arī cēlusies no šī novada. Tāpat, viņš pastāstīja par Rucavas novadā dzimušo, latviešu tautas Pirmā Atmodas laiku sabiedrisko darbinieku, avīzes „Baltijas vēstnesis” redaktoru  Aleksandru Vēberu.  

Sarunā ar portālu, Migla atklāja, ka šā gada rudenī, sagaidot Aleksandra Vēbera 165. jubileju, sadarbībā ar Gētes institūtu un Liepājas vācu biedrību, paredzētas vairākas konferences Rucavā, Liepājā un Rīgā, kas būs veltītas šī vācbaltu cilmes jaunlatviešu kustības dalībnieka sabiedriskajai darbībai.

Rucavas jubilejai veltītajā konferencē uzstājās arī Sventājas Kuršu biedrības vadītājs Miķeli Balčus, Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļjana Gintnere, Rucavas novada domes novadpētniecības eksperte Gunta Timbra un bioloģijas zinātņu doktore, Nacionālā botāniskā dārza vadošā pētniece Ināra Bondare, kas stātīja par Rucavas dendrāriju.

Tradicionālajos novada tautas tērpos ģērbušies folkloras entuziasti, kopā ar leģendāro dziesminieci Austru Pumpuri, kas arī ir rucavniece, dziedāja Rucavas puses tautas dziesmas, bet konferences starplaikos visi varēja nobaudīt Rucavai raksturīgos ēdienus.