Tiesa mainījusi morālā kaitējuma apmēru, kas no 2010.gada jūlijā Liepājā zīdaini sabraukušā autovadītāja piedzenama par labu bojā gājušā bērna mātei.

Par to aģentūru LETA informēja Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Zinaīda Puriņa.

2.novembrī tika pasludināts pilns Kurzemes apgabaltiesas spriedums šajā lietā, kuru varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā. Tiesa spriedumā mainīja no apsūdzētā par labu bojā gājušā zīdaiņa mātei piedzenamo morālā kaitējuma kompensāciju, to paredzot 19 900 latu apmērā, iepriekš lemto 20 000 latu vietā.

LETA jau ziņoja, ka 29.augustā Augstākās tiesas (AT) Senāts, kasācijas kārtībā izskatot krimināllietu, kurā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi cilvēka nāvi, apsūdzēts Deniss Kuzmenko, nolēma, ka Kurzemes apgabaltiesai no jauna jāizvērtē apmērs morālā kaitējuma kompensācijai, aģentūru LETA iepriekš informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Saskaņā ar apsūdzību Kuzmenko 2010.gada 3.jūlijā ap plkst.16.45 Liepājā, Raiņa ielā, vadot automašīnu "Mazda 323", tieši pirms neregulējamas gājēju pārejas apdzina automašīnu "Audi A6", kas deva ceļu gājēju pāreju šķērsojošai sievietei ar bērnu ratiņiem. Veicot šo Ceļu satiksmes noteikumos aizliegto manevru, automašīna "Mazda" uzbrauca bērnu ratiņiem un tajos esošais zīdainis gāja bojā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Liepājas tiesa pērn 2.decembrī Kuzmenko atzina par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta 2.daļā - par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi cilvēka nāvi. Tiesa sodīja apsūdzēto ar nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, paredzot viņam tikpat ilgu pārbaudes laiku, kā arī uz pieciem gadiem atņemot vīrietim transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Tāpat Liepājas tiesa no apsūdzētā par labu bojā gājušā zīdaiņa mātei iepriekš piedzina morālā kaitējuma kompensāciju 20 000 latu apmērā sievietes prasīto 30 000 latu vietā.

Kurzemes apgabaltiesa šā gada 28.martā, izskatot lietu apelācijas kārtībā, Liepājas tiesas spriedumu atstāja negrozītu. Vēlāk prokurors par Kurzemes apgabaltiesas nolēmumu iesniedza kasācijas protestu, tāpēc krimināllieta nonāca AT Senātā.

Prokurors savā kasācijas protestā lūdza atcelt Kurzemes apgabaltiesas nolēmumu daļā par kaitējuma kompensācijas izlemšanu un šajā daļā nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Argumentējot savu lūgumu, prokurors bija norādījis, ka Kurzemes apgabaltiesa atzinusi par pamatotu viņa apelācijas protestu daļā par to, ka Liepājas tiesa, nosakot kaitējuma kompensācijas apmēru, nav ņēmusi vērā iespējamo apdrošināšanas atlīdzību, kuru cietusī varētu saņemt no apdrošinātāja, taču, neraugoties uz to, atstājusi pirmās instances tiesas spriedumu negrozītu. Tādējādi tiesa neesot ievērojusi Senāta iepriekš atzīto, ka, vērtējot kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā iespējamais apdrošināšanas atlīdzības apmērs.

Senāts atzina, - prokurora protestā pamatoti norādīts, ka apelācijas instances tiesa, izlemjot jautājumu par kaitējuma kompensācijas apmēru konkrētajā lietā, nav pienācīgi izpildījusi Kriminālprocesa likuma prasības par kompensācijas apmēra noteikšanu, kā arī nav ievērojusi tiesu praksi šīs kategorijas lietās. Senāta ieskatā, apelācijas instances tiesa savā lēmumā nav pareizi izvērtējusi jautājumu par cietušās saņemto apdrošināšanas kompānijas atlīdzību par viņai radītajiem nemateriālajiem zaudējumiem saistībā ar noteiktās kaitējuma kompensācijas apmēru.

"Senāta Krimināllietu departaments jau vairākkārt savos lēmumos ir norādījis, ka, nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru ceļu satiksmes negadījumu lietās, tiesai jāņem vērā apdrošinātāja izmaksātā vai iespējamā apdrošināšanas atlīdzība," teikts Senāta lēmumā. Tajā minēts, ka Senāts arī iepriekš ir norādījis, ka cietušajai personai nav pienākums vērsties ar iesniegumu par nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanu apdrošināšanas sabiedrībā, taču tiesai, izvērtējot pieteiktā morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā iespējamais apdrošināšanas atlīdzības apmērs.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav norādes par to, ka tiesa būtu ņēmusi vērā iespējamo apdrošināšanas atlīdzību, kādu cietusī varētu saņemt no apdrošinātāja atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tomēr, neraugoties uz to, apelācijas instances tiesa pirmās instances spriedumu atstājusi negrozītu.

Ņemot vērā minēto, kā arī citus argumentus, AT Senāts nolēma Kurzemes apgabaltiesas 2011.gada 28.marta lēmumu atcelt daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par morālā kaitējuma kompensāciju, un šajā daļā lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, bet pārējā daļā apelācijas instances tiesas lēmumu atstāt negrozītu.