Portāla rīcībā nonācis spriedums, kas sniedz gandarījumu autovadītājam, kuru nepamatoti aizturēja un sodīja ceļu policijas darbinieks.

Administratīva lieta ierosināta pēc Normunda Š.pieteikuma, kurā viņš lūdz atzīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes lēmumu par prettiesisku.

Kāds tad bija šis lēmums?

2010.gada 22.martā ap pulksten 11.28 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors dienesta pienākumu izpildes laikā Rīgā, Jersikas ielā, pretim namam Nr.39, vēršot zižļa horizontālu kustību apturēja Normunda Š. vadīto automašīnu. Normunda Š. rīkojumu izpildīja, administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta netika, jo policijas inspektors nekonstatēja administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Tajā pašā dienā Normunda Š. iesniedza iesniegumu policijā, uz ko saņēma Patruļpolicijas pārvaldes priekšnieka atbildi, ka policijas darbinieks rīkojies savu pilnvaru ietvaros saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem.

Normunda Š. iesniedza atkārtotu iesniegumu policijā, kurā lūdza atzīt par prettiesisku administratīvo aktu – Valsts policijas darbinieka žestu, dodot rīkojumu apturēt automašīnu.

Arī šoreiz jaunākā inspektora rīkojumu apturēt automašīnu atzina kā tiesisku. Par tiesiskiem atzina arī turpmākos inspektora dotos rīkojumus: uzrādīt vadītāja apliecību, transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus, veikt pārbaudi ar portatīvo ierīci alkohola ietekmes noteikšanai.

Nepiekrītot lēmumam, Normunda Š. vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atzīt par prettiesisku, un arī pamatojot, kāpēc.

Tiesa uzskatīja, ka Normunda Š. pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par prettiesisku administratīvo aktu, jo pieteicēja vadītais transportlīdzeklis bija apturēts bez likumā paredzēta tiesiska pamata, kā arī policijas darbiniekam konkrētajā faktiskajā situācijā nebija tiesību prasīt pieteicējam uzrādīt transportlīdzekļa vadītāja un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus, kā arī uzlikt par pienākumu pieteicējam veikt testu alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpojamā gaisā.

Administratīvā rajona tiesa lēma atzīt “par prettiesisku Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 2.augusta lēmuma Nr.4319 2.punktu. Piespriest no Latvijas Republikas par labu Normundam Š. samaksāto valsts nodevu divdesmit latu apmērā.”

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas (SUR) vecākais inspektors Leonīds Tarabans  portālam sacīja, ka Liepājas iecirknī precedentu šim gadījumam nav.

Tarabans nekomentēja konkrēto spriedumu, bet, atzina: “Ja runājam par iespējamo situāciju pēc būtības, tad apturot  transportlīdzekli, tā vadītājam nepieciešams paskaidrot apturēšanas iemeslu. Piemēram, lielu festivālu, svētku  laikā, kad daudzi vadītāji sēžas pie stūres alkohola reibumā, jāpaskaidro, ka pastiprināta kontrole notiek tādēļ, lai atklātu šādus braucējus. Kā pamatojums pamatīgākai transportlīdzekļa apskatei var būt arī rīkojums par mērķtiecīga reida organizēšanu.”

Būtisks šādos gadījumos ir komunikācijas aspekts, katra situācija ir atšķirīga, taču, pildot savus dienesta pienākumus, policijas darbiniekam jāprot pamatoti izskaidrot savas likumīgās prasības, uzskata SUR vecākais inspektors.


NORAKSTS
Lieta Nr.A420750510 A03321-11/18

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2012.gada 3.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kalvāne, piedaloties pieteicējam Normundam Š. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvēm Ingai V. un Valentīnai Š., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Normunda Š. pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 2.augusta lēmuma Nr.4319 2.punkta atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1]    2010.gada 22.martā ap plkst.11.28 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk tekstā –  VP RRP KPP vai arī atbildētājs) Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors A.G. dienesta pienākumu izpildes laikā Rīgā, Jersikas ielā, pretim namam Nr.39, vēršot zižļa horizontālu kustību (turpmāk –  policijas darbinieka žests), apturēja Normunda Š. (turpmāk tekstā –  pieteicējs) vadīto automašīnu Mercedes Benz [..]. Pieteicējs policijas darbinieka rīkojumu apturēt automašīnu izpildīja, administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta netika, jop policijas inspektors pieteicēja darbībās nekonstatēja administratīvā pārkāpuma sastāvu.

[2]    2010.gada 22.martā pieteicējs iesniedza iesniegumu VP RRP KPP un VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes priekšnieks 2010.gada 26.aprīlī sniedza atbildi Nr.20/10/5/8 - Š/4740 (turpmāk tekstā arī –  Vēstule), kur norādīja, ka konkrētajā gadījumā policijas darbinieka žests apturēt transportlīdzekli tika veikts administratīvo pārkāpumu lietu ietvaros, līdz ar to minēto darbību nevar uzskatīt par atbilstošu Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 1.panta trešās daļas izpratnei. Ņemot vērā iepriekšminēto, VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvalde neatzina policijas darbinieka rīcību kā administratīvo aktu, bet atzina, ka policijas darbinieks rīkojies savu pilnvaru ietvaros saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošiem normatīviem aktiem.

2010.gada 19.maijā pieteicējs iesniedza atkārtotu iesniegumu VP RRP KPP, kurā lūdza atcelt VP RRP KPP Palruļpolicijas pārvaldes priekšnieka 2010.gada 26.aprīļa vēstuli Nr.20/10/5/8- Š/4740 un atzīt par prettiesisku administratīvo aktu –  Valsts policijas darbinieka žestu 2010.gada 22.martā, plkst. 11.28, dodot rīkojumu apturēt pieteicēja vadīto automašīnu, kā arī par prettiesiskiem atzīt tam sekojošus rīkojumus.

VP RRP KPP priekšnieka p.i. 2010.gada 2.augustā pieņēma lēmumu Nr.4319 (turpmāk tekstā –  Lēmums) ar kuru nolēma pieteicēja 2010.gada 19.maija iesniegumu:

1)apmierināt daļā par iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanu;

2)noraidīt daļā par administratīvā akta apstrīdēšanu, un VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora A.G. izdoto administratīvo aktu, izdodot rīkojumu apturēt pieteicēja vadīto automašīnu, atzīt kā tiesisku. Par tiesiskiem atzīt arī turpmākos VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora A.G. pieteicējam dotos rīkojumus –  uzrādīt vadītāja apliecību, transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus, veikt pārbaudi ar portatīvo ierīci alkohola ietekmes noteikšanai.

[3]    Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atzīt par prettiesisku turpmāk norādīto motīvu dēļ.

[3.1] Atbildētājs Lēmumā norāda to, ka inspektoram vizuāli šķita, ka pieteicējs, vadot transportlīdzekli, nav piesprādzējies. Šādu apgalvojumu pieteicējs vērtēt kritiski, jo inspektors neminēja kā apturēšanas iemeslu faktu, ka viņam būtu radušās jebkādas aizdomas, ka pieteicējs ir pārkāpis satiksmes noteikumus. Iespējams, ka inspektors, sastādot dienesta ziņojumu, ir aizmirsis atsevišķus faktus – vēl jo vairāk par gadījumu, kad nekādi pārkāpumi nav konstatēti un protokols nav sastādīts (administratīvais akts nav noformēts rakstveidā).

Vēl jo vairāk – pēc transportlīdzekļa apturēšanas inspektors vairākkārt norādīja, ka transportlīdzeklis ir apturēts saskaņā ar likuma „Par policiju" 10. pantu un 12.panta pirmās daļas 20.punktu, kurā ir noteikts, ka policijas darbiniekiem ir tiesības apturēt transporta līdzekļu vadītājus, lai pārbaudītu vai viņiem ir atbilstošas kategorijas transporta līdzekļa vadītāja apliecība, kā arī vai viņi nav sēdušies pie stūres alkoholisko vielu ietekmē, norādot, kur var iepazīties ar likumu „Par policiju".

Ir vispārzināms fakts, ka ceļu policijas amatpersonas aptur transportlīdzekļus bez kādām aizdomām – dokumentu pārbaudei un alkohola koncentrācijas noteikšanai. Pieteicējs visnotaļ atbalsta preventīvus pasākumus iereibušu autovadītāju atklāšanā, veicot reglamentētus reidus vai izlases pārbaudes, tomēr uzskata, ka šādas darbības ir jāveic likumdevēja reglamentētā kārtībā. Ja likumdevējs šādu kārtību nav noteicis, atbildētājam ir likumdošanas iniciatīvas iespēja, nevis tiesības uz administratīvo patvaļu.

[3.2]    Inspektors, kas lūdza apturēt transportlīdzekli un tai sekojošo vadītāja un dokumentu pārbaudi, rīkojās izteikti korekti, pieklājīgi un kompetenti, tekoši uzskaitot viņa rīcību pamatojošās tiesību normas. Tāpēc ir secināms, ka šāda policijas darbības rīcība ir tipiska.

Pieteicēja ieskatā tas norāda uz pretrunām starp tiesisko regulējumu, vēlamo un faktisko autovadītāju un policijas darbinieku rīcību, tiesībām un pienākumiem, kas būtu attiecīgi jāreglamentē.

Par to, ka šāda policijas darbinieku rīcība ir sistemātiska administratīva patvaļa liecina arī inspektora teiktais, ka “ja no manis to neprasītu, es to nedarītu".

[3.3]    Turklāt, ja patiešām inspektors konstatēja, ka ir kļūdījies, viņa tālākās darbības ir neadekvātas un prettiesīgas, līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (APL) 10.pantu iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Vēl jo vairāk, nepastāvot jebkādām aizdomām par alkohola klātbūtni asinīs, nebija pamats pieprasīt veikt alkohola koncentrācijas izelpā eksprestestu.

[3.4]    Ņemot vērā iespējamās sekas, kas draud par nepakļaušanos policijas darbinieka rīkojumiem, kā arī par atteikšanos no alkohola ietekmes pārbaudes, inspektora rīkojumus pieteicējs izpildīja, lai gan uzskatīja par nelikumīgiem un nepamatotiem, jo tie sekoja nepamatotam un tādējādi nelikumīgam automašīnas apturēšanas rīkojumam.

[3.5]    Pieteicējs uzskata, ka Latvijas Republikas līdzīgi kā citu attīstīto tiesisko demokrātisko valstu likumi un tiesību sistēma paredz, ka personu, tostarp automašīnu un tās vadītāju, var apturēt dokumentu pārbaudei tikai gadījumos, ja ir pamats aizdomām, ka ir noticis likuma pārkāpums vai ja tanī ir cits svarīgs iemesls. Pretējā gadījumā Latvijā spēkā būtu austrumu tautām raksturīgā kārtība, kas pieļauj jebkuru personu aizturēt personības noskaidrošanai un automašīnu apturēt dokumentu pārbaudei (vēlāk pārbaudot arī ugunsdzēšamo aparātu, aptieciņu un avārijas trijstūri). Tādejādi ir prezumējams, ka transportlīdzekļus Latvijas Republikā var apturēt tikai gadījumos, ja to vadītāji pārkāpj satiksmes noteikumus vai par to pastāv pamatotas aizdomas, vai, iespējams, arī gadījumos, ja tiek veikts profilaktiskais reids, atbilstoši policijas pārvaldes priekšnieka norādījumā noteiktajam šī reida plānam un kārtībai.

[3.6]    Pieteicējs norāda, ka tiesiskā valstī nav iespējams iegūt pierādījumus ar prettiesiskām metodēm: mērķis neattaisno līdzekļus. Tādējādi nav iespējams fiksēt administratīvo pārkāpumu vai iegūt pierādījumus kriminālprocesa ietvaros, ja sākotnējā iestādes darbība veikta prettiesīgi, piemēram, prettiesīgi iekļūts telpā, apturēts transportlīdzeklis, nelikumīgi izņemti priekšmeti, dokumenti. Pretējā gadījumā zūd jēga tiesas kontrolei pierādījumu iegūšanā.

[3.7]    Tādejādi, ja transportlīdzeklis tiek apturēts nepamatoti un tā apturēšana ir atzīsta par prettiesisku, nav iegūstami pierādījumi par citiem administratīviem pārkāpumiem - šādi iegūti pierādījumi ir nepieļaujami. Turklāt, personai ir tiesības nepakļauties nelikumīgiem policijas rīkojumiem, tostarp sekundārajiem, kas paši par sevi ir likumīgi, bet izriet no prettiesiska sākotnējā rīkojuma, pretējā gadījumā personas tiesību iespējamais aizskārums būtu nesamērīgs.

[4]    Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[4.1]    Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 41.panta pirmo daļu, ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotās personas. Policijas darbinieku tiesības un pienākumus nosaka likums „Par policiju".

Likuma „Par policiju" 10.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka policijas darbinieka pamatpienākumos ietilpst nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās sabiedriskajās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību; 6.punkts –  novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības. Šā likuma 12.panta pirmās daļas 20.punktā noteikts, ka policijas darbiniekam atbilstoši savai kompetencei (tātad tieši ceļu policijas darbiniekam) ir tiesības apturēt transportlīdzekļus un pat izdarīt to apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā (..).

Nenoliedzami no minētās tiesību normas teksta izriet, ka pastāvot pamatotām aizdomām par iespējamo Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk – CSN) pārkāpumu, ceļu policijas darbiniekam ir dotas tiesības apturēt transportlīdzekli, kā arī veikt citas darbības pārkāpuma atklāšanai.

Kā izriet no lietas materiāliem, ceļu policijas darbiniekam radušās aizdomas par to, ka pieteicējs pārkāpjot CSN 38.5.punkta nosacījumus un vadot transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, nebija piesprādzējies.

Vienlaicīgi ar to secināms, ka likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 17.punkts paredz, ka policijas darbiniekam ir tiesības apturēt transportlīdzekli, nolūkā konstatēt, vai vadītājs ir lietojis alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas. Pēc kā, saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtība kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpojamā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" prasībām, policijas darbiniekam ir tiesības veikt alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi.

Tādejādi, secināms, ka policijas darbinieks, apturot attiecīgo transportlīdzekli, veica procesuālās darbības ar nodomu noteikt administratīvā pārkāpuma sastāvu, lai izdotu administratīvo aktu (lēmumu) ar kuru pārkāpējam nosaka administratīvo sodu. Ne katras procesuālās darbības noved līdz administratīvā procesa uzsākšanai. Arī minētajā gadījumā pēc darbībām (transportlīdzekļa apturēšanas), kas bija vērstas uz administratīvā akta izdošanu (aizdomas, ka attiecīgā transportlīdzekļa vadītājs nebija piesprādzējies ar drošības jostu), nesekoja pieteicējam nelabvēlīga lēmuma pieņemšana, jo izrādījās, ka transportlīdzekļa vadītājs bija piesprādzējies ar konstrukcijā paredzēto drošības jostu.

[4.2]    Izvērtēt policijas darbinieka rīcības tiesiskumu, VP RRP KPP secināja, ka policijas darbinieks rīkojās savas kompetences ietvaros, atbilstoši likumā „Par policiju" deleģētajiem pamatnoteikumiem un tiesībām, nepārkāpjot vņam piešķirtās pilnvaras.

[5]    Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.

[6]    Tiesas sēdē atbildētāja pārstāves pieteikumu neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[7]    Lietā nav strīda par to, ka policijas inspektors apturēja pieteicēja vadīto transportlīdzekli, lūdza pieteicēju uzrādīt transportlīdzekļa vadītāja apliecību un automašīnas reģistrācijas dokumentu, kā arī lūdza pieteicēju veikt testu alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpojamā gaisā ar alkometru.

Lietā tāpat nav strīda par to, ka policijas inspektors nenosauca konkrētu pieteicēja vadītā transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu, bet, paskaidrojot apturēšanu, atsaucās uz likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 20.punktu.

[8]    Dienesta ziņojumā policijas inspektors ir norādījis, ka ir apturējis pieteicēja vadīto transportlīdzekli, jo viņam bija aizdomas par to, ka pieteicējs nebija piesprādzējies ar drošības jostu. Pēc transportlīdzekļa apturēšanas ir konstatējis, ka pieteicējs ir piesprādzējies. Minētā iemesla dēļ pieteicējam par savām aizdomām nav teicis, bet apturēšanas iemeslu pamatojis ar likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 20.punktu (lietas 24.lapa).

[9]    Pieteicējs uzskata, ka policijas darbiniekam ir tiesības apturēt transportlīdzekli tikai pie apstākļiem, ja ir acīm redzams pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā. Pieteicēja ieskatā tiesību normas neparedz tiesības policijas darbiniekam bez redzama iemesla apturēt transportlīdzekli un pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, kā arī veikt citas darbības, kas pēc savas būtības ir likumīgas, ja apturēšanai nav bijis tiesiska pamata – acīm redzama tiesību normas pārkāpuma, vai arī nav organizēts reids konkrētu pārkāpumu konstatēšanai.

[10]    Saskaņā ar likuma „Par policiju" (tiesību normas te un turpmāk redakcijā, kas bija spēka pieteicēja vadītā transportlīdzekļa apturēšanas laikā) 1.pantu policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Saskaņā ar likuma 3.panta pirmo daļu policijas uzdevumi, cita starpā, ir garantēt personu un sabiedrības drošību, kā arī novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Saskaņā ar likuma „Par policiju" 5.panta pirmo daļu policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. Savukārt saskaņā ar panta ceturto daļu policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu. Šādos gadījumos pēc personu pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība.

Likuma „Par policiju" 12.panta pirmā daļa nosaka policijas darbinieka tiesības, kas tam piemīt, pildot viņam uzliktos pienākumus. Tiesības apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati ir noteiktas minētā panta pirmās daļas 18.punktā un 20.punktā.

Saskaņā ar likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 18.punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju transportlīdzekļus), lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus vai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām.

Saskaņā ar likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 20.punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā.

Tādejādi ir secināms, ka policijas darbiniekam tiesības apturēt transportlīdzekli likumā ir paredzētas divos gadījumos:

1)pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus vai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;

2)ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā.

Tā kā transportlīdzekļa apturēšana ir saistīta ar personas tiesību un brīvību ierobežošanu, tad policijas darbinieks ir tiesīgs to darīt vienīgi likumā paredzētajos gadījumos. Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk arī – Senāts) ir norādījis, ka policijas darbinieka likumīgs rīkojums vai prasība ir tāds rīkojums vai prasība, kas izriet no tiesību normas, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura jābalstās uz tiesību normām (sal.skat. Senāta 2007.gada 20.marta sprieduma lietā SKA-68/2007 9.punktu).

[11]    Izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesa nekonstatē, ka pieteicēja vadītais transportlīdzeklis būtu apturēts pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānota pasākuma izpildes laikā.

Tāpat tiesa par maz ticamu atzīst policijas darbinieka dienesta ziņojumā norādīto paskaidrojumu par pieteicēja vadītā transportlīdzekļa apturēšanas pamatu - policijas darbiniekam ir licies, ka pieteicējs vadīja transportlīdzekli, nepiesprādzējies ar drošības jostu. Tiesa minēto paskaidrojumu atzīst par maz ticamu, jo policijas darbinieks pieteicējam uzreiz nav darījis zināmas savas šaubas, lai arī noklusēt apturēšanas iemeslu nebija nekāda iemesla. Vienīgais, uz ko ir atsaucies policijas darbinieks, bija likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 20.punkts, kas pats par sevi nav uzskatāms par pietiekamu pamatu, lai apturētu transportlīdzekli. Proti, ir jāpastāv objektīvam un redzamam pamatam, lai transportlīdzekli apturētu, kuru policijas darbinieks pieteicējam nosaukt nevarēja. Tāpat, tiesa konstatē, ka policijas darbinieks dienesta ziņojumu ir rakstījis jūnijā, bet pieteicēja vadītais transportlīdzeklis bija apturēts martā - trīs mēnešus pirms dienesta ziņojuma sastādīšanas. Līdz ar to tiesai rodas šaubas par to, ka policijas darbinieks varēja tik detalizēti atcerēties tieši pieteicēja vadītā transportlīdzekļa apturēšanas iemeslus. Jānorāda, ka policijas darbinieki, pildot dienesta pienākumus, ikdienā saskaras ar daudziem transportlīdzekļa vadītājiem, kas liek šaubīties par to, vai ir iespējams atcerēties jebkuru gadījumu. It īpaši pie apstākļiem, ja nav bijis konflikta un saskarsme ar konkrēto vadītāju ir bijusi tikai pāris minūtes, kā tas bija gadījumā ar pieteicēju.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka policijas darbiniekam nebija tiesību apturēt pieteicēja vadīto transportlīdzekli, jo nav konstatējams neviens no likuma „Par policiju" 12.panta pirmajā daļā norādītajiem pamatiem, kas policijas darbiniekam piešķirtu tādas tiesības.

[12]    Pieteicējs lūdz atzīt par prettiesiskām arī tās policijas darbinieka darbības, kas sekoja pēc tam, kad pieteicēja transportlīdzeklis bija apturēts – transportlīdzekļa vadītāja un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentu pārbaudi, kā arī prasību veikt testu alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpojamā gaisā.

Saskaņā ar likuma „Par policiju" 12. panta pirmās daļas 2. punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai, proti, lai šādu dokumentu pārbaudi veiktu, ir pietiekami, ja policijas darbiniekam pastāv pamatotas aizdomas par likumpārkāpuma izdarīšanu.

Tā kā tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas liecinātu, ka pieteicējs būtu turēts aizdomās par likumpārkāpuma izdarīšanu, policijas darbiniekam nebija tiesības pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 25.panta pirmajai daļai, kas nosaka transportlīdzekļa vadītāja pienākumu uzrādīt minētos dokumentus pēc policijas darbinieka pieprasījuma. Proti, konkrētajā gadījumā policijas darbinieka prasību uzrādīt transportlīdzekļa vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus nevar uzskatīt par likumam atbilstošu, jo pieteicēja transportlīdzeklis apturēts bez tiesiska pamata, nepastāvot aizdomām par pieteicēja pieļautu likumpārkāpumu.

Ievērojot to, ka saskaņā ar likuma „Par policiju" 20.panta pirmās daļas 18.punktu, lai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, policijas darbiniekam ir tiesības tos apturēt tikai pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, tad policijas darbiniekam nebija tiesības pieprasīt, lai pieteicējs veic testu alkohola koncentrācijas noteikšanai pieteicēja izelpojamā gaisā.

Turklāt par to, ka pieteicējs būtu atradies alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, nekas cits neliecināja. Līdz ar to konkrētajā gadījumā nebija pamata veikt alkohola koncentrācijas izelpojamā gaisā pārbaudi, pamatojoties uz likuma „Par policiju" 12.panta pirmās daļas 17.punktu, kas policijas darbiniekam vispārīgi piešķir tiesības pārbaudīt personas ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm. Proti, minētās tiesības policijas darbiniekam ir piešķirtas, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu. Tā kā konkrētajā gadījumā nebija ne mazākā pamata uzskatīt, ka pieteicējs būtu pieļāvis tādu likumpārkāpumu, kas būtu saistīts ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, tad policijas darbiniekam nebija tiesiska pamata pieprasīt, lai pieteicējs veic testu alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpojamā gaisā.

[13] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka pārsūdzētais Lēmums ir atzīstams par prettiesisku administratīvo aktu, jo pieteicēja vadītais transportlīdzeklis bija apturēts bez likumā paredzēta tiesiska pamata, kā arī policijas darbiniekam konkrētajā faktiskajā situācijā nebija tiesību prasīt pieteicējam uzrādīt transportlīdzekļa vadītāja un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus, kā arī uzlikt par pienākumu pieteicējam veikt testu alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpojamā gaisā.

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta ceturto daļu, Administratīvā rajona tiesa atzīt par prettiesisku Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 2.augusta lēmuma Nr.4319 2.punktu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Normundam Š. samaksāto valsts nodevu divdesmit latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2012.gada 3.janvārī.

Tiesnese K.Kalvāne