Sestdien, 21.decembrī pulksten 14 folkloras centrs "Namīns" savas durvis vērs Ziemas saulgriežu svinētājiem. Tiek aicināti lieli un mazi uz sirsnīgu kopā būšanu, skandējot tautas dziesmas un iepazīstot latviešu tautas parašas.

"Ziemas saulgrieži ir laiks, kad mūsu zemē dzīvojošajos cilvēkos visizteiktāk kulminē nepieciešamība pēc gaismas. Dienas bijušas tik īsas, bet tumšais laiks ņēmis virsroku, tāpēc ar prieku sagaidām Ziemas saulgriežus, kad saulīte pamazām atgūs savu spozmi, nesīs mums gaismu un siltumu", sajūtās dalās folkloras kopas "Atštaukas" vadītāja Ināra Kalnarāja.

Folkloras centrā "Namīns" pulcēsies folkloras kopas "Vēlava" un "Saknes", lai kopīgi aizvadītu tumsu un ritinātu ceļu saulītes atnākšanai. Ciemos tiek gaidītas ģimenes ar bērniem, lai iepazītu gadskārtu svētku tradīcijas, ticējumus, tradicionālos ēdienus un, protams, dziedātu latviešu tautas dziesmas.

"Ziemas saulgriežu tradīcijas ikviens var ienest arī savās mājās.  Netrūkst informācijas par to, cik īpašs ir ziemas saulgriežu laiks, tāpēc noteikti jāsāk ar mājas kārtīgu iztīrīšanu, kadiķa pakvēpināšanu, izbungošanu, kā arī svarīgs ir telpu pušķošanas un rotāšanas moments. Neiztrūkstošs rotājums senču mājās bija puzuris. Ja vien ir iespēja, aicinu katrā ģimenē uzmeistarot vismaz vienu puzuri", aicina Ināra Kalnarāja.

Ziemassvētki latviešiem bija gada bagātākie svētki, kad galdā celt visu, kas rudenī izaudzēts. Ziemassvētku naktī galdā noteikti jāliek maize, lai tās nākamgad nepietrūktu. Tradicionāli Ziemassvētku ēdieni ir pupas un zirņi. Senie latvieši par galveno Ziemassvētku ēdienu uzskatīja koču – no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārītu biezputru.

"Lai arī mums visiem garšo tortes un citas delikateses, es aicinu mājās neaizmirst arī par pupām, zirņiem, pašceptiem pīrāgiem un piparkūkām. Vēl labāk, ja to cepšanā var iesaistīties visa ģimene", svētku sajūtās dalās Ināra Kalnarāja.

Viena no pazīstamākajām Ziemassvētku nodarbēm bija arī budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana. Tie bija masku gājieni, kuros kaimiņi staigāja no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami un spēlēdami ne tikai mūzikas instrumentus, bet arī klaudzinādami dažādus sadzīves priekšmetus - pannas, katlus, veļas dēļus, govju zvanus. Ciemos atnākušie ķekatnieki noteikti bija jālaiž istabā, jo citādi apciemotajam namam nebūtu svētības, veselības un auglības.

Informāciju sagatavoja folkloras kopa "Atštaukas"