Turpinot jaunāko laiku vēstures aprakstus par pašvaldību vēlēšanām, vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš atmiņā pārcilāja notikumus par pārsteidzošo 1994.gadu.

Četrus gadus Liepāju bija pārvaldījusi vēl pēc padomju Latvijas likuma ievēlētā Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padome un tās izpildu orgāns – valde ar pirmo mēru jebšu Galvu Imantu Visminu.

1994.gada 29.maijā Latvijā notika pirmās daudzpartiju demokrātiskās velēšanas, kurās bija noteikts, ka turpmāk pašvaldības pārvaldīs ievēlētas domes. Tolaik Liepājā bija reģistrēti 47 172 balsstiesīgie – 41 704 latvieši, 3654 krievi, 771 polis, 362 lietuvieši, 242 baltkrievi, 228 ukraiņi....

Pēc tagadējā vērtējuma jebkurš no sarakstiem bija spējis piesaistīt gan populāras, intelektuālas, gan saimnieciski spēcīgas liepājnieku personības. Pasekojot līdzi tā laika preses izdevumiem un reklāmas lapiņām, gan arī pašam atminoties tā gada notikumus, jāsecina, ka visspēcīgākais saraksts un attiecīgi atbalsts tika saņemts Tautas frontei ar Liepājas Pedagoģijas augstskolas Mūzikas katedras docentu, pedagoģijas zinātņu doktoru Jāni Birzkopu galvgalī.

Tam sekoja apvienības "Mēs – Liepājai" saraksts ar Andri Jaunsleini, Nacionālo organizāciju savienība ar Egilu Deksni, Tēvzemei un Brīvībai ar Jāni Gaili....

Laikraksts "Kurzemes Vārds", kas vēl ilgi, visus deviņdesmitos un divtūkstošos gadus faktiski bija velētāju izvēles ģenerālnoteicējs, bija izvēlējies  visai dīvainu savu simpātiju un antisimpātiju sarakstu. Tajā visapkarojamākās persona bija no "Mēs – Liepājai" – Andris Jaunsleinis. "Kurzemes Vārdā" rakstošā Līvija Leine vairākkārt iztirzā Jaunsleinim izteiktos pārmetumus gan par aizdomām līdzdalībā mītiņotāju piekaušanai Ziemeļu kapos 1988. gada novembrī, gan par dīvainajiem Valdes lēmumiem pilsētas pārvaldībā, gan...

Arī vienkāršo Liepājas pilsoņu uzskati bija stipri polarizēti – atceros, ka trīs dāmas no LTF saraksta atbalstītājām esot nostaigājušas līdz zīlēšanas salonam "Trīs runči", kas  Velciema pusē pie Gaisa tilta, un orākulei, parādot Andra ģīmetni, prasījušas par šā tālāko likteni. Zīlniece pateikusi, ka šis cilvēks nekādus panākumus negūs un vispār ļoti drīz pazudīšot no Liepājas.

Jānis Birzkops, taujāts par saraksta programmu, gan aicināja "mainīt ar komunistiem saaugušo līdzšinējo Valdi, gan aicināt šurp ārzemju latviešus, tādus kā Valteru Nolendorfu, Uldi Gravu u.c., kas ar tīrām rokām un trimdā saglabāto latvietību celšot saulītē visus liepājniekus".

Pirmdienā, 30.maijā, velēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Reinbergs jau ziņoja par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem: viss bija  kā prognozēts iepriekš:
– LTF saraksts: domē iekļuvuši deputāti Janis Birzkops, Ilga Pagajeva, Modris Ozoliņš, Irēna Kibelko, Gundars Vīksna, Dzidra Vecbrāle, Aivars Prūsis.
– "Mēs – Liepajai" saraksts: Teodors Eniņš, Jānis Dreiblats, Irēna Krūma.
– Nacionālo organizāciju savienība saraksts: Egils Deksnis, Vilnis Mauliņš.
– "Tēvzemei un Brīvībai" saraksts: Jānis Gailis, Rihards Rubīns.
– Latvijas Demokrātiskās Darba partijas saraksts: Inese Liepniece.

Jānis Bizkops bija gandarīts un mierīgs – LTF kopā ar sabiedrotajiem nu kontrolēja 2/3 deputātu balsu. Un Jaunsleinis vispār nebija iekļuvis domē! Pirms pirmās domes sēdes LTF namiņā K. Ukstiņa ielā sapulcējušies tautfrontiešu deputāti, Vilnis Mauliņš, Jānis Gailis un Egils Deksnis vienojās balsot par Jāni  Birzkopu priekšsēdētāja amatam. Runāja, ka, gatavojoties nākamajam amatam, Jānis esot atļāvies nopirkt visai elegantu un dārgu smalkvilnas uzvalku.

Pirmā Liepājas domes sēde tika izziņota 9.jūnijā. Valdes II stāva zāle bija pārpildīta. Nepastāvēja nekādas šaubas par nākamo divdesmit minūšu iznākumu. Spaiņos ziedlapas gausi raisīja krāšņi sarkanas rozes, viegls caurvējš vēsināja pieres, un protokoliste Aina Klestrova kā vienmēr bija gatava pierakstīt sēdes gaitu.

Deputāte Irēna Kibelko LTF saraksta vārdā domes priekšsēdētāja kandidatūrai izvirza Jāni Birzkopu. "Mēs –  Liepājai" vārdā deputāts Jānis Dreiblats piesaka Teodoru Eniņu.

Atverot balsošanas urnu, Māra Reinberga balss aizlūzt – par J. Birzkopu – 7 balsis, pret – 8.

Par Teodoru Eniņu – 8 balsis, pret– 7!  

Liekas, ka daudz pieredzējušie Rožu ielas nama koridori emociju atbalsī dobju atbalsojas  no pagraba līdz karoga mastam. Kā, kā tas iespējams? Bet ... par domes priekšsēdētāju ar astoņām deputātu balsīm IR IEVĒLĒTS Teodors Eniņš.

Līdz 20. jūnijam mutuļo kaislības. LTF saraksts 15.jūnijā izsludina vēlētāju sapulci. Pedagoģiskā institūta zāle, izrādās, ir par mazu tik lielam skaitam sašutušo liepājnieku, tādēļ neapmierināto pūlis, pa zālāju brienot, pārceļas uz LLB nama telpām. Aptuveni divās stundās emociju garaiņos peld jautājumi: "Kas ir noticis"? "Kāpēc tā gadījies ar mums no LTF?"

Modris Ozoliņš: "Kādam Jūdasa graši iesildījuši kabatu un iesējuši mezglu sirdsapziņā. Jāiet līdz galam un jāpanāk pārvēlēšanas vai jāizsludina jaunas vēlēšanas. Jaunajās vēlēšanās jābalso atklāti un personāli!"

Jānis Birzkops jautā tautai: "Vai palikt vai cīnīties, vai aiziet no skatuves pēdējā brīdī?"

Irēna Kibelko:  "Rezultāti ir likumiski iegūti. Maz ticams, ka tos izdosies apstrīdēt."

Teodors Eniņš, iespējams, atbildē M. Ozoliņam: "Miris patriots nevienam nav vajadzīgs!"

Vēlētāju sapulces, tā teikt, sausais atlikums ir publiska sabiedrības neuzticības izteikšana pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Mārim Reinbergam – nu fuj pa visu ģīmi!

20. jūnijā Teodors Eniņš vada pirmo Domes sēdi. Priekšsēdētājs tajā dienā tomēr atkāpās no likuma burta un atļāva izdarīt nelielu emocionālu  ceremoniju – jaunie deputāti, pēc kārtas turot roku uz Bībeles, kā kristieši zvērēja godprātīgi pildīt sev uzticētos pienākumus. Tikai Modra Ozoliņa plauksta nesniedzās virs Svētās Grāmatu grāmatas, viņš kā neatkarīgs latvietis svinīgo deputāta zvērestu norunāja sevis interpretētā patriotiskā monologā. Tālāk sekoja vietnieku un komiteju vadītāju apstiprināšana. Par Eniņa vietniekiem ievēlēja Egilu Deksni, Irēnu Krūmu, Guntaru Vīksnu un Dzidru Vecbrāli.

Vēlāk esmu dzirdējis šī notikuma visfantastiskākos izskaidrojumus – it kā velēšanu urnai bijis speciāls dubultdibens, it kā J. Birzkops esot kļūdījies un balsojis pret sevi, ka uz visādiem komunistu "fisteļeļiem" naskais  Jaunsleinis transējis dažus  deputātus... Tajos gados latviešu valodā vēl nebija vārdu "uzmest", "piekāst", shēmot"...

Ja Latvijā kādreiz atvērtu politisko tehnoloģiju muzeju, tajā goda vietās varbūt greznotos arī Liepājas pašvaldības vēlēšanu laika zīmes gan no deviņdesmitajiem, gan no šī gada jūnija.