Gada laikā par 34% pieauguši Latvijas pašvaldību rādītāji e-pārvaldes attīstībā, liecina visu 119 pašvaldību aptverošais "Latvijas e-indeksa" mērījums, raksta aģentūra BNS.

"Latvijas e-indekss" mēra piedāvāto digitālo risinājumu klāstu, e-pakalpojumu lietošanu iedzīvotāju vidū, kā arī tehnoloģisko iespēju izmantošanu iekšējā darba organizēšanā

Salīdzinot ar pārējiem "Latvijas e-indeksa" faktoriem – e-vides infrastruktūras attīstību, interneta resursu popularitāti un cilvēku prasmēm, informācijas sistēmu un datu drošību – mērījums norāda uz e-pārvaldes attīstības straujāku kāpumu. Atbilstoši e-pārvaldes rādītājiem, 2014.gadā pašvaldības saņēma vidēji 7,79 no maksimāli iegūstamiem 30 punktiem, savukārt pērn tie sasniedza 10,44. Augstākie rezultāti bija republikas nozīmes pilsētām, kam sekoja lielie novadi un mazie novadi.

"2015.gadā publiskās pārvaldes e-pakalpojumu lietošanā Latvija apsteidza Eiropas Savienības (ES) vidējos rādītājus. Līdz ar to, ka pašvaldību iekšējo procesu vadība kļūst digitālāka, tiek veicināta ne tikai iedzīvotāju līdzdalība un saziņa, bet tas uzlabo arī pašvaldību darbības efektivitāti un produktivitāti. Tas apliecina, ka pašvaldības kļūst tehnoloģijām atvērtākas un iedzīvotājiem draudzīgākas. Tehnoloģiju attīstība notiek nepārtraukti, tāpēc digitālās vides pilnveidošanai jānotiek pastāvīgi ," skaidroja Latvijas pašvaldību e-indeksa darba grupas vadītājs, telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom" komercdirektors Gusts Muzikants .

Atbilstoši "Latvijas e-indeksa" mērījumiem, centrālajā administrācijā pilnībā elektroniski ienākošo un izejošo korespondenci organizē katrā piektajā domē, savukārt katrā desmitajā – personālvadības dokumentāciju un iekšējos rīkojumus. Par 12% pieaudzis arī pašvaldību skaits, kas ieviesušas dokumentu vadības sistēmu, tādējādi samazinot izmaksas, ekonomējot laiku dokumentu apstrādes procesiem un paaugstinot efektivitāti.

Lielākais pašvaldības mājaslapā pieejamo veidlapu sagatavju skaits ar tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas atvieglo un paātrina saziņu ar pašvaldību, ir Jūrmalas pilsētas (155 veidlapas), Salaspils (130), Rēzeknes (99), Babītes (95) novadu un Liepājas pilsētas (95) domēm. Savukārt tikai piecas pašvaldības savā mājaslapā nav izvietojušas nevienu veidlapu sagatavi. Iepriekš to skaits bija 14.

Mērījuma rezultāti liecina, ka arvien biežāk iedzīvotāji izvēlas deklarēt dzīvesvietu elektroniski, šim rādītājam pieaugot par 10%. Atsevišķās pašvaldībās, īpaši lielajos un mazajos novados, ir sevišķi liels iedzīvotāju īpatsvars, kas izvēlas šo e-pakalpojumu – Aizputes, Ērgļu, Raunas un Neretas novadā.

E-pārvaldes attīstība noteikta, ņemot vērā gan pašvaldības piedāvāto digitālo risinājumu klāstu (pašvaldības pakalpojumu piedāvātais digitalizācijas līmenis, veidlapu sagatavju un pakalpojumu apraksti pašvaldības mājaslapā), gan e-pakalpojumu lietošanu iedzīvotāju vidū (dzīves vietas deklarēšana, nekustamā īpašuma nodokļu rēķinu piestādīšana), kā arī tehnoloģisko iespēju izmantošanu pašvaldības darba organizēšanā (dokumentu vadības sistēma un tās pielietojums, iekšējā dokumentu vadība u.c.).