Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde ir konstatējusi virkni problēmu jaunajā likumprojektā par pašvaldību referendumiem.

Tā aģentūru LETA informēja LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko.

LPS uzskata, - lai nodrošinātu pašvaldības referenduma leģitimitāti, ir nepieciešams atzinums, vai referendumā uzdotais jautājums atbilst Latvijas likumiem. Risinājums būtu, ja pirms referenduma izsludināšanas pieprasītu Satversmes tiesas atzinumu.

LPS arī norāda, ka iedzīvotājiem, kas piedalās referendumā, jābūt informētiem un jāsaprot, kādas finansiālas sekas izriet no pieņemtā lēmuma. Kā neatkarīga institūcija, kas novērtē finansiālo ietekmi, būtu izmantojama Finanšu ministrija.

Lai finansētu referenduma norisi no pašvaldību līdzekļiem, nepieciešami finanšu resursi un grozījumi pašvaldības budžetā. Ja pašvaldību referendumus finansētu no valsts līdzekļiem, tad tas būtu iespējams no budžeta neparedzētajiem gadījumiem, uzskata LPS. Lai īstenotu referendumā pieņemto lēmumu, tam jābūt atspoguļotam pašvaldības budžetā, bet tas varot aizkavēt lēmuma īstenošanu līdz nākamam budžeta gadam.

Viens no jautājumiem, kas būtu skatāms referendumā, ir par pašvaldības apvienošanu vai sadalīšanu. Likumā ir jāprecizē šāda referenduma kārtība, uzsver LPS.

LPS norāda, ka referendumos, kuros ierosināts atlaist pašvaldības domi, nepieciešama pietiekami augsta ierosināšanas kvota - parakstu skaits procentuāli no iedzīvotāju skaita, lai neliela interešu grupa nevarētu pastāvīgi rīkot referendumus pašvaldībā. Par saprātīgu šīs kvotas lielumu vēl nepieciešama diskusija, uzskata LPS.

LPS patlaban ir sākusi konsultācijas ar pašvaldībām par Ministru kabineta izsludināto pašvaldību referenduma likumprojektu. LPS pozīcija attiecībā uz pašvaldību referendumiem tiks precizēta pēc pašvaldību viedokļu apkopošanas, norādīja Mutjanko.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) aģentūrai LETA norādīja, ka jaunajā likumprojektā neredzot nekā tāda, kas varētu apdraudēt pašvaldību darbu.

Pēc ministra teiktā, likumprojekta izstrādes gaitā rūpīgi strādāts pie jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldību domju atlaišanu. Likumprojektā ierobežota iespēja rīkot atkārtotus referendumus par vienu un to pašu lietu, kā arī paredzēts kvorums, lai referendums būtu noticis.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) padomnieks Māris Kučinskis aģentūrai LETA skaidroja, ka LLPA vienmēr ir atbalstījusi plašākas sabiedrības viedokļa iesaisti pašvaldības darbības pilnveidošanā.

"LLPA ir izskatījusi likumprojektu un uzskata, ka ir jārada ļoti precīzs mehānisms, kā šāda veida jautājumi tiek risināti. Lēmumu par iespējamajām procedūrām nevar pieņemt sasteigti, un tas ir ļoti precīzi jādefinē. Mūsu speciālisti šobrīd gatavo precizējošus jautājumus un priekšlikumus par šo likumprojektu," norādīja Kučinskis.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Vietējo pašvaldību referendumu likuma projekts paredz, ka pašvaldību referendumus ierosināt, kā arī sarīkot varēs arī elektroniski, ne tikai klātienē.

Elektroniskais balsojums paredzēts par visiem referendumam nododamajiem jautājumiem, izņemot domes atlaišanu - par to būs jābalso klātienē.

Pašreizējā likumprojekta redakcija paredz vienu veidu referendumus - lemjošos. Tie varēs notikt par nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu, izņemot valsts nozīmes infrastruktūras objektus, pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publiskā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā apspriešanas rezultātus, kā arī par domes atlaišanu.

Pašvaldības referendums būs noticis, ja tajā piedalīsies vismaz puse no attiecīgās pašvaldības domes pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet referendumā nodotais jautājums, izņemot domes atlaišanu, būs uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita nobalsos par to.

Savukārt referendums par domes atlaišanu būs noticis un dome tiks uzskatīta par atlaistu, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Elektroniski parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai notiks, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu "www.latvija.lv" vai citu tīmekļa vietni, kas atbilst noteiktām drošības un tehniskajām prasībām. Savukārt balsošana pašvaldības referendumā elektroniski notiks tikai portālā "www.latvija.lv".

Lai piedalītos parakstu vākšanā un elektroniskajā balsošanā, personai būs jāveic autentifikācija attiecīgajā tīmekļa vietnē, izmantojot tajā piedāvātās iespējas, piemēram, e-parakstu vai internetbankas karti.

Iecerēts, ka likumprojekts "Vietējo pašvaldību referendumu likums" varētu stāties spēkā ar 2013.gadu.

Sprūdžs prognozē, ka marta vidū vai aprīļa sākumā likumprojekts varētu tikt nosūtīts izskatīšanai Saeimā.