Pastāvīgās Finanšu komitejas pēdējais, informatīvais darba kārtības jautājums par atkritumu apsaimniekotāju izvērtās diskusijā, kas aizstāja opozīcijas pieprasīto domes ārkārtas sēdi.

Uz komitejas sēdi bija uzaicināts izpilddirektora vietnieks un domes izveidotās konkursa "Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģionā" iepirkumu komisijas vadītājs Mārtiņš Tīdens, atkritumu poligona Ķīvītes apsaimniekotājas SIA "Liepājas RAS" valdes loceklis Normunds Niedols un atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Tīdens īsumā informēja par to, kā pašvaldība nonākusi līdz konkursa rīkošanai (īstenojot pirms diviem gadiem apstiprināto atkritumu apsaimniekošanas plānu), kā pēc tam izveidojusi iepirkumu komisiju, kas izstrādāja konkursa nolikumu, izsludināja konkursu, vērtēja pretendentus, atlasīja uzvarētājus, kuri savukārt vakar, 7.septembrī, parakstīja līgumu ar pašvaldību.

Niedola uzstāšanās bija vēl īsāka – viņš atzina, ka konkurss un līguma slēgšana ar uzvarētājiem ir "loģisks solis" pēc atkritumu apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas, un "esmu priecīgs, ka tiktāl esam tikuši".

Nikolajevs pastāstīja, kā atkritumu apsaimniekošanu risina citur Latvijā un apliecināja, ka pašvaldības izraudzīto apsaimniekotāju piedāvātā cena atbilst vidējai cenai Latvijā. Viņš arī atzina, ka Valts kontrole (VK) nepiekrīt asociācijai, kura gribētu, lai iepirkumos izraugās tās firmas, kuru piedāvājums ir vistuvāk ekspertu iepriekš aprēķinātai cenai ar tajā iekļautiem visiem izdevumiem – VK prasot, lai izvēlas zemākās cenas piedāvātāju.

Asociācijas vadītājs arī brīdināja, lai pašvaldība gatavojas tam, ka atkritumu apsaimniekošanas tarifi varētu pieaugt, jo līdz 2020.gadam ir jāsasniedz ES izvirzītais mērķis atkritumu šķirošanā, bet mērķa sasniegšanai paredzētās investīcijas ir nepietiekamas. Šai replikai domes priekšsēdētājs iebilda, ka Liepājā "ir izraudzīti atbildīgi uzņēmumi – cerēsim, ka cena nepieaugs".

Runājot par iepirkuma pretendentiem, Nikolajevs nevēlējās ieslīgt to analīzē, jo "visi ir asociācijas biedri".

"Tas ir neizbēgami, ka iepirkumi tiek veidoti tā, ka vienmēr ir šie strīdi," atzina asociācijas vadītājs.

Uz Ulda Seska jautājumu, vai Liepājas domes "iepirkums atbilst kaut kādām stratēģijām", Nikolajevs atbildēja apstiprinoši.

Kā zināms, Liepājas domes iepirkuma uzvarētāju skaitā nebija SIA "Ragn-Sells", kas piedāvāja ievērojami zemāko cenu. Kompāniju šāds lēmums nepamierināja, un tā sūdzējās gan Iepirkumu uzraudzības birojam, kas sūdzību noraidīja, gan vērsās ar atklātu vēstuli pie domes deputātiem, kā arī brīdināja, ka vērsīsies tiesā, ja iepirkuma rezultāti netiks pārskatīti.

Pēc vēstules saņemšanas domes opozīcijas deputāti rosināja sasaukt ārkārtas domes sēdi un apturēt augusta sēdē pieņemto lēmumu par līguma slēgšanu ar konkursa uzvarētājiem, lai izvērtētu, vai liepājnieki tiešām saņems "kvalitatīvu piedāvājumu par labu cenu". Formālu iemeslu dēļ domes priekšsēdētājs noraidīja opozīcijas iesniegumu.

Finanšu komitejas sēdē Vilnītis vēlējās saņemt "konkrētu atbildi", kāpēc iepirkumu komisija izslēdza "Ragn-Sells", kas, iespējams, būtu izdevīgākais risinājums liepājniekiem. Pēc Vilnīša otrreizēja atgādinājuma, ka tā arī nav dzirdējis konkrētus iebildumus, Tīdens paskaidroja, ka komisija vērtējusi saimnieciski izdevīgāko, nevis zemākās cenas piedāvājumu. "Ragn-Sells" arī neesot pietiekami liela pieredze šajā jomā, un kompānijai nav varējusi pierādīt, ka tai būs pietiekami jaudas, lai tiktu galā ar atkritumu apjomu.

"Iedomājieties, kā būtu, ja komisija būtu pieņēmusi "Ragn-Sells" piedāvājumu, un pēc tam uzņēmums netiktu galā..."

Opozīcija vēlējās zināt, vai ir izvērtēti visi riski, vai pašvaldība necietis zaudējumus, ja "Ragn-Sells" griezīsies tiesā. Domes juristes skaidrojums bija, ka, gadījumā, ja tiesā uzvarētu "Ragn-Sells", pašvaldībai būtu jāatlīdzina kompānijai radītie zaudējumi, taču tādu neesot.

Kad sēdes vadītājs, atgādinājis, ka augustā visi deputāti nobalsojuši par līguma slēgšanu ar iepirkuma uzvarētājiem, jautāja, vai opozīcija joprojām pastāv uz nepieciešamību sasaukt ārkārtas sēdi, Vilnītis atzina, ka loģiskākais būtu sagaidīt tiesas lēmumu, taču ārkārtas sēdi vairs nepieprasīja.

Deputāts Uldis Hmieļevskis kolēģiem ieteica citkārt savlaicīgi iepazīties ar sagatavotajiem lēmumprojektiem un dokumentiem, kas ar tiem saistīti, lai pēc tam nebūtu jāprasa ārkārtas sēdes.

Atbildēja deputāts Ģirts Kronbergs, uzsverot, ka "kategoriski piekrīt" kolēģim, tikai bieži vien opozīcijai šī iespēja netiekot dota.