Tā kā uzņēmums AS "KVV Liepājas metalurgs" ir lielākais elektroenerģijas patērētājs Latvijā, tad obligātā iepirkuma komponente (OIK), neapšaubāmi, ir būtisks jautājums.

Iespējams, Ukrainas investors "KVV Group" cerēja, ka valsts politika OIK jautājumā mainīsies nedēļas laikā, taču tas tā nenotiek ne te, ne Eiropā kopumā un arī citur ne, aģentūrai LETA sacīja maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" administrators Haralds Velmers.

"Aktīvs tika nopirkts pie pašreizējās OIK likumdošanas, pircējam to apzinoties. Protams, valsts varētu būt pretimnākošāka un OIK jautājumu lielajiem industriālajiem ražotājiem risināt iespējami ātrāk," sacīja Velmers.

Viņš norādīja, ka katrā nozarē ir savs pieprasījums un savs piedāvājums, vispārzināms ir fakts, ka pašlaik metalurģijas nozarei neklājas viegli.

"Šis bija labākais piedāvājums. Potenciālo investoru īso sarakstu izvērtēja arī drošības iestādes. Investors bija sagatavojis attiecīgu biznesa plānu, piedāvāja labāko nodrošinājumu un piedāvājumu kopumā, tostarp cenu un apliecinājumus par naudas līdzekļu esamību. To, ka viena darījuma puse vēlāk veic kādas nobīdes no plāna, nekad pilnībā nevar izslēgt," skaidroja Velmers.

Administrators informēja, ka "Liepājas metalurga" kreditoru situācija ir uzlabota. No investora "KVV Group" ir ienākusi aptuveni piektā daļa darījuma summas. Kopumā "Liepājas metalurgs" tika pārdots par 107 miljoniem eiro, kas jāsamaksā 10 gadu laikā.

"Darījuma juridiskā konstrukcija mazticamu padara iespēju ieslīgt tādās problēmās, ar kādām kreditori saskārās agrāk," norādīja Velmers.

Atbildot uz jautājumu, vai pastāv riski, ka valsts un kreditori neiegūst visus 107 miljonus eiro, ja "KVV Liepājas metalurgs" pilnībā aptur rūpnīcu, sāk maksātnespēju vai bankrotē, vai arī pārdod uzņēmumu kādam citam, Velmers uzsvēra, ka valsts un kreditora intereses ir labi aizsargātas, kas nozīmē, ka pieminētie scenāriji ir maz ticami.

Velmers atgādināja, ka "Liepājas metalurga" pircējam ir bijusi iespēja pilnībā iepazīties gan ar pārdoto aktīvu stāvokli, gan tiesisko regulējumu un tirgus situāciju valstī un ārpus tās.

"Ticu, ka tas arī ir izdarīts, jo tā ir pircēja atbildība. Paralēli esam arī novērojuši zināmas pārvaldes problēmas "KVV Liepājas metalurgs". Ieteicām jaunajiem īpašniekiem ieviest eiropeiska stila korporatīvās pārvaldības standartus," piebilda Velmers.

Kā ziņots, "KVV Liepājas metalurgs" spiests sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Kovaļenko.

"KVV Liepājas metalurgs" patlaban no darba atbrīvo 15% darbinieku, aģentūrai LETA sacīja "KVV Liepājas metalurga" pārstāve Inese Ozoliņa. "Patlaban vēl nav iespējams pateikt precīzu kopējo darbinieku skaitu, kurus nāksies atlaist. Uzņēmuma īpašnieki veic aprēķinus, pārstrādā biznesa plānu, un galīgais skaits būs zināms tikai pēc tam," sacīja Ozoliņa.

Ņemot vērā to, ka maija sākumā "KVV Liepājas metalurgs" nodarbināja 960 strādājošos, tad 15% atlaižamo varētu nozīmēt gandrīz 150 darbinieku atlaišanu, liecina LETA aprēķini.