Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes vadība aicina politiķus nepārveidot tās juridisko statusu, aģentūrai LETA sacīja Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

Sesks stāstīja, ka trešdien Liepājas SEZ pārvaldes vadība un Liepājas SEZ pirmais vadītājs un uzņēmējs Uldis Pīlēns tikušies ar "Jaunās vienotības", "KPVLV" un apvienības "Visu Latvijai"–"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL–TB/LNNK) politiķiem, lai censtos pārliecināt, ka Satiksmes ministrijas (SM) plānotā Liepājas SEZ pārvaldības modeļa maiņa radīšot būtiskus riskus gan pašvaldībai, gan valstij.

Kā uzskata Sesks, lai pilnvērtīgi varētu lemt par LSEZ pārveidi no iestādes par kapitālsabiedrību, ir jāizvērtē jaunās kapitālsabiedrības biznesa plāns, taču patlaban valstij tāda neesot. Pārveide varot tikt pamatota, ja tās rezultātā tiks gūts pozitīvāks rezultāts pret esošo. Jebkuras reorganizācijas pamatā ir jābūt mērķim panākt uzlabojumus, uzsvēra Sesks.

Viņš atgādināja, ka LSEZ pārvalde neveic uzņēmējdarbību, bet nodrošina uzņēmējiem labvēlīgus nosacījumus un infrastruktūru uzņēmējdarbības veikšanai. Pārveidojot par kapitālsabiedrību – jaunizveidotā kapitālsabiedrība var tikt uzskatīta par uzņēmumu, kurš ir valsts atbalsta saņēmējs, uz risku norāda Liepājas SEZ pārvalde.

LSEZ pārvalde nemaksā nekustamā īpašuma nodokli par tālāk neiznomātiem nekustamiem īpašumiem – šādas atlaides piemērošana nākotnē var tikt uzskatīta par nelikumīgi saņemtu valsts atbalstu, piebilda Sesks.

Dibinot kapitālsabiedrību, tai nepieciešams deleģēt esošās ostas pārvaldes uzdevumus, taču visus LSEZ pārvaldes kā iestādes pienākumus deleģēt kapitālsabiedrībai nav iespējams, pat veicot būtiskus grozījumus teju vai visos šo jomu regulējošajos tiesību aktos.

Sesks uzsvēra, ka, izskatot jautājumu par LSEZ pārveidi par kapitālsabiedrību, neesot izvērtēta līdzšinējā Liepājas SEZ pārvaldes darbība, un neesot vērtēti ekonomiskie un finansiālie riski pēc reorganizācijas un to ietekme uz valsts budžetu.

Liepājas SEZ teritorija aizņem divas trešdaļas no pilsētas un SM plānotie grozījumi Liepājas speciālās zonas likumā paredz, ka to pārvaldīs SM, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kamēr vienu trešdaļu Liepājas pilsētu pārvaldīs iedzīvotāju ievēlēti deputāti, neizpratni pauda Sesks.

Viņš atgādināja, ka jau patlaban Liepājas SEZ izpildot G20/OECD korporatīvās pārvaldības principus. Liepājas SEZ valdē arī patlaban ir Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijas augstākās ierēdniecības pārstāvji, kuri varot pilnvērtīgi realizēt savas funkcijas. Valdē valsts pārstāvji gan ir mazākumā, proti, kopumā Liepājas SEZ valdē ir deviņi valdes locekļi, trīs no kuriem ir valsts interešu pārstāvji, vēl trīs ir Liepājas pilsētas domes un vēl trīs ir Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu.

 "Nav pamata secinājumam, ka Liepājas SEZ pārveide par kapitālsabiedrību dos mērķa sasniegšanu. Arī atvasinātas publiskas personas statuss jau pašlaik nodrošina līdzvērtīgu caurskatāmības, atbildības un kontroles mehānismu piemērošanu," apgalvo Sesks.

Viņš uzskata, ka Liepājas SEZ gadījumu nevarot vērtēt no klasiska ostas pārvaldības skatu punkta. Ražošanas teritorijas neesot nodalāmas no ostas un lidostas. Liepājas SEZ veidojot vienotu Liepājas pilsētas ekonomikas ekosistēmu, "jo tikai tā var radīt jaunas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, kas nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā", apgalvo Sesks.

Sesks stāstīja, ka ar šiem argumentiem Liepājas SEZ vadība ir iepazīstinājusi arī satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), taču tie palikuši bez ievērības. "Pēc šodienas tikšanās ar politiķiem mēs gaidīsim atgriezenisko saiti un ceram, ka mūs uzklausīs arī Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai par" frakciju deputāti," pauda Sesks.

Liepājas SEZ teritorijā strādā 43 LSEZ kapitālsabiedrības – aptuveni puse ir ražošanas uzņēmumi, bet otra puse ostas un loģistikas uzņēmumi. 2500 darbavietas ar augstāku atalgojumu kā vidēji valstī. Valsts budžetā 2019.gadā pārskaitīti nodokļi 31,9 miljoni eiro, 2018.gadā – 28,6 miljoni eiro.

No 1997.gada līdz 2019.gadam LSEZ kapitālsabiedrības modernās tehnoloģijās un būvniecībā ir investējušas aptuveni 319,1 miljonus eiro.