Eksministrs Mārtiņš Roze intervijā aģentūrai LETA par situāciju zvejniecībā un zivju pārstādē.

"Kolumbijā" esat iesaistījies vērienīgā, miljons latu vērtā zivju audzētavas projektā. Kā vērtējat šā brīža situāciju saistībā ar nozvejas kvotu samazināšanu un resursu pieejamību?

Kvotu samazinājumam ir saprotami cēloņi. Patlaban visā pasaulē novērojams zivju deficīts. Tam ir vairāki iemesli - izmaiņas ekoloģijā, pārzvejošana, pieprasījuma pieaugums. Tikmēr zivju krājumi jūrās un okeānā nepalielinās. Iepriekšējos gados mencu aizsardzības pasākumi uzlaboja mencu populāciju, kā arī to sekmēja lielā vētra 2005.gadā, kas piedzina jūras ūdeni ar skābekli un būtiski uzlaboja ekoloģisko situāciju jūrā. Iznākumā plaši savairojušās mencas, kuras sāk izēst brētliņas. Tomēr zivju pagaidām pietiek.

Kā pērnā rudens vētras ietekmēja lomus?

Zvejnieki burtiski pa dienām ķēra katru brīdi, kad vējš norimās un varēja iet jūrā. Par laimi, Liepājā zivju bari bija tikai dažu stundu brauciena attālumā no ostas. Kopumā šī ziema zvejniekiem ir veiksmīga no tā viedokļa, ka jūra nav aizsalusi, bet biežās vētras nav labas. Nav noslēpums, ka labākā nozveja ir ziemā, jo ir kvalitatīvākās brētliņas.

Kāpēc neveidojas sadarbība starp zivju pārstrādātājiem un zvejniekiem? Ražotāji pārmet, ka zvejnieki nepārdod zivis un paši mēģina tās pārstrādāt, savukārt zvejnieki nav mierā ar pārstrādātāju diktētajām iepirkuma cenām.

Katra nozare attīstās par sinusoīdu - to virsotnes un kritumi nesakrīt, un dialogs īsti nesanāk. No pieredzes zinu, ka dialogs veidojas tikai tad, kad abām pusēm iet slikti. Turklāt zvejnieku nozares vadība tīri personisko īpašību dēļ nav tāda, ar kuru ražotāji gatavi runāt, tās publiskie izteikumi nevecina uz sadarbību. Šinī situācijā vidutāja lomu vajadzētu uzņemties ministrijai

Pēc tam kad ministre pērn novembrī bija tikusies ar Zivsaimnieku asociācijas un Zivrūpnieku asociācijas vadību, viņa norādīja, ka nejauksies savstarpējās attiecībās.

ZM kā nozares politikas veidotāja tomēr nevarēs paiet malā. Turklāt ministrija nosaka atbalsta politiku gan zvejnieku organizācijām, gan pārstrādei. Nesaskaņu pamatā ir interešu sadursme saistībā ar zivju resursiem un pārstrādes jaudām. Zvejnieki tagad sākuši būvēt savas saldētavas, bet - ko tad tālāk? Saldētavām ir pārāk lielas kopīgās jaudas, un tādēļ tās lielākoties stāv tukšas. Nav prāta darbs uzskatīt, ka zvejnieku situācija uzlabosies, ja būs vairāk saldētavu.

Piekrītu, ka zvejniekiem būtu jābūt lielākai teikšanai par lomiem un jābūt ilgtermiņa - vismaz uz gadu - līgumiem par piegādi. Tagad slēdz līgumus, kā pagadās, no reizes uz reizi. Tad nu iznāk, kad zvejniekam piesola kādu santīmu vairāk, un viņš  arī pārdod, bet sezonas laikā ziemā, kad zivis nav kur likt, - tad sauc pēc glābiņa.

Zvejnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits prognozēja, ka zivju konserviem vairs nav nākotnes, tādēļ zvejnieki ķērušies pie daudz perspektīvākas jomas - fileju saldēšanas un preserviem jeb vakuumā iepakotas produkcijas.

Vai Voita kungs ir painteresējies, kā nekonservētas zivis var nogādāt, piemēram, Mongolijas augošajā tirgū? Un vai ir aprēķinājis, cik izmaksā saldētu zivju konteinera nogādāšana līdz Mongolijai? "Kolumbija" tirgojas ar 30 valstīm. Lai līdz turienei nogādātu preservus vai saldētas zivju filejas - to gan var darīt, bet tā ir izejvielas izvešana, nevis produkta ar pievienoto vērtību tirgošana.

Latvijas zvejnieki nozvejo daudz vairāk, nekā Latvijā spējam patērēt. Zivis un zivju produkti ir viena no galvenajām eksporta precēm. Ja zvejnieki grasās pārdot zivis tikai vietējā tirgū, tas nozīmē, ka nāksies beigās pārdot par dempinga cenām. Šinī ķēdē nevar būt viens vinnētājs, ir jābūt tolerancei un sadarbībai. No"Kolumbija Ltd" pieredzes varu apgalvot - pieprasījums pēc konserviem ir lielāks, nekā spējam saražot?

Cik zivju produkcijas "Kolumbija" eksportē, cik atstāj vietējā tirgū?

Eksportam aiziet 90%-95% produktu. Kopumā uzņēmumam ir 150 dažādu konservu veidu, un receptūras iespējas joprojām ir teju bezgalīgas - zivju gabaliņi dažādās mērcēs, šprotes, ļoti populāri ir tefteļi un mencu pastēte, kā arī ekskluzīvas līnijas - zivju konservi dārzeņos un zivis želejā.

Eksportēt noteikti ir daudz izdevīgāk nekā pārdot vietējā tirgū, kurš ir šaurs, turklāt liela konkurence. Konkrētas cenas nenosaukšu, bet tās ir elastīgas un atkarīgas no sadarbības partnera pasūtījumiem.

Liels tirgus ir Vācija, Lietuva, Krievija, Kazahstāna, Kirgīzija, Mongolija. Eiropā vācieši grib maigākus konservus, īpaši iecienītas ir zivis želejā. Savukārt Austrumu tirgos tradicionāli pieprasītākās ir šprotes eļļā.

Cik tonnas eksportējat gada laikā?

Tie ir desmitiem miljonu kārbu gadā. Pagājušajā gadā"Kolumbija" saražoto apjomu ziņā pārsniedz pirmskrīzes rādītājus, un tendences rāda, ka 2012.gadā pieaugums turpināsies vēl par vismaz 5%. Konservu daudzveidība pieaugs, jo sortimentā palielināsim saldūdens zivju konservus.

"Kolumbija" martā plāno atklāt jaunu cehu, kur tiks audzētas saldūdens zivis. Kā šis projekts ietekmēs tirgu un pārējo ražotāju konkurētspēju?

Jaunais projekts sākts, lai nodrošinātu ražošanas jaudas un saglabātu darba vietas. Lielākoties tur audzēsim Latvijā pirms dažiem gadiem ieviesto sugu - Āfrikas samu, kas garšas dēļ kļuvis ļoti populārs. To Latvijā audzē tikai pāris audzētavas, un pieprasījums ir lielāks, nekā spējam piegādāt.

Konkurenci projekts neietekmēs negatīvi, jo audzēsim samus tikai uzņēmuma vajadzībām pārstrādei, neizslēdzot arī pirkšanu no audzētājiem.

Tātad drīzumā "Kolumbija" spēs pati savi apgādāt gan ar saldūdens zivīm, gan arī ar jūras zivīm, jo nupat uzņēmums par vairākiem tūkstošiem latu atjaunojis zvejas kuģi.

Pilnībā zivju resursu piegāde netiks atrisināta, tomēr uzņēmums ar atjaunoto kuģi plāno nozvejot vismaz trešo vai ceturto daļu no ražošanai nepieciešamā zivju apjoma. Kuģis bija paredzēts sagriešanai, uzņēmums ieguldīja naudu tā atjaunošanā un vienojās ar kuģa īpašnieku par izdevīgiem ekspluatācijas noteikumiem.

Patlaban notiek pēdējie sagatavošanas darbi, un tuvākajās nedēļās kuģis izies jūrā.

Uzziņa
Mārtiņš Roze zemkopības ministra amatā bija laikā no 2002.gada novembrim līdz 2009.gada 2.februārim. Pēc ministra pilnvaru nolikšanas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, strādāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kā priekšsēdētāja biedrs un Eiropas lietu komisijā. Pēc 9.Saeimas pilnvaru beigām strādā SIA "Lattelecom" padomē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumā SIA "Kolumbija Ltd" kā projektu vadītājs.