Zivju pārstrādes uzņēmuma „Kolumbija” līdzīpašnieks Igors Krupņiks žurnālistiem izrādīja savu saimniecību, kas īpaši saposta, sagaidot uzņēmuma 120.gadadienu.

Kā portālam atzina Krupņiks, jubileja nosvinēta aizvadītās nedēļas nogalē kopā ar sadarbības partneriem no vairāk nekā desmit valstīm.

Meklējot sava uzņēmuma saknes, uzņēmuma darbinieki atklājuši vēsturisku faktu, ka 1892. gadā vecās bākas apkaimē ostas teritorijā trīs vācu uzņēmēji nodibinājuši zivju rūpnieciskās apstrādes uzņēmumu, un kopš tā laika teritorijā, kur no 2005.gada saimnieko „Kolumbija”, nepārtraukti noritējusi rūpnieciska zivju pārstrāde.

Uzņēmums „Kolumbija” šeit darbojas kopš 2005.gada un, sekmīgi izmantojot gan īpašnieku investīcijas, gan ES un Latvijas atbalsta programmas, izveidojis modernu zivju konservu ražotni. Kā pārliecinājās žurnālisti, „Kolumbija” turpina attīstīties, īstenojot šogad uzsākto zivju audzētavas projektu. Kā pastāstīja projekta vadītājs Mārtiņš Roze – būvdarbi norit saskaņā ar grafiku, saņemti arī pirmie no aptuveni septiņdesmit zivju audzēšanas baseiniem, kas izgatavoti Latvijas uzņēmumā SIA „Regrand”. Novembrī plānots tajos ielaist pirmos zivju mazuļus.

Jau rakstījām, ka zivju audzētavas izmaksas tiek lēstas līdz diviem miljoniem latu, no kuriem 1,1 miljons ir Eiropas Zivsaimniecības fonda un valsts līdzekļi, savukārt pārējo summu nodrošina „Trasta komercbanka”. Liepājā iecerēts audzēt varavīksnes foreles, stores, zušus un Āfrikas samus. Baseinu apsildīšanai plānots pielietot recirkulācijas metodi, izmantojot tvaiku, kas paliek pāri zivju pārstrādes procesā konservu cehā. Roze uzsvēra, ka šāda veida zivju audzētavai Latvijā nav analoga.

Igors Krupņiks pastāstīja, ka pirmais pusgads „Kolumbijai” kopumā bijis veiksmīgs – lai gan ražošanas apjomi kritušies, finansiāli pieaugums pret 2011.gada pirmo pusgadu sasniedzis 19%.

„Viena no mūsu lielākajām problēmām ir darbaroku trūkums,” atzina Krupņiks, norādot, ka tas arī ir galvenais iemesls ražošanas apjomu kritumam. Patlaban uzņēmums nodrošina darbavietas vairāk nekā 350 liepājniekiem, taču varētu dot darbu vēl par 10 – 15% cilvēku vairāk. Krupņiks nenoliedza, ka apsver iespēju atkal aicināt uz Liepāju viesstrādniekus. Toties uzņēmuma vadītājs pats no Liepājas nekur prom doties negrasās, lai gan viņu neatlaidīgi mēģinot aizvilināt uz Kaļiņingradu.