Valdības lēmums par ārkārtējo situāciju, kuras laikā restorāni nedrīkst apkalpot klientus uz vietas, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai, arī restorāna "Roma" vadītājam Raulam Siltam, kurš pirms četriem gadiem atgriezās Latvijā no "Michelin" ceļvedī ierakstīta Gērnsijas steiku restorāna, lai atvērtu te savu restorānu, licis pieņemt lēmumu "Romu" slēgt.


Pirmdien sastopu "Romas" darbiniekus, pusdienu pauzē s prom vešanai sapakotu mantu ielenkumā. Pusdienas vēl tiek ieturētas savās mājās, taču tās atnestas no citas kafejnīcas – "Darbnīca".


"Jāatbalsta savējie," pajoko Rauls, piebilstot, ka arī "Darbnīcā" strādā viens no Gērnsijas restorānā pabijušajiem liepājniekiem.


Kādas bija restorāna "Roma" pēdējās dienas?
Nevar teikt, ka mūs gāza apkārt, bet pēdējās trīs dienas restorāns bija pilns.


Tomēr lēmums slēgt restorānu ir pieņemts?
Pavasarī vēl cīnījāmies – nomainījām ēdienkarti, ieviesām divu metru distanci, izmantojām pabalstus – ar domu, ka tūlīt jau būs vasara un būs labi. Vasarā darba tiešām bija daudz, skriešana ne pa jokam. Arī septembris nebija slikts, lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo, kritums bija par kādiem 30%, galvenokārt tāpēc, ka samazinājās izbraukuma apkalpošana. Mūsu publika bija arī teātra, koncertzāles apmeklētāji, bet izrādes un koncerti nenotika. Turklāt, ņemot vērā ierobežojumus, vajadzēja vairāk darbinieku, un tas atspēlējās. Oktobrī vēl domāju, ko darīt, bet gāja jau mīnusā, un, redzot situāciju valstī un kritumu, lēmumu pieņēmu nedēļu pirms ārkārtas situācijas ieviešanas.


Romas dārzs ir fenomenāli laba un skaista vieta, tāpēc lēmums bija ļoti grūts, diemžēl manā rīcībā nav tādu finanšu, lai līdz vasarai visu uzturētu.


Bet gads iesākās labi?
Vēl janvārī mums viss gāja augšu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpums bija par 25%! Visam vajadzēja plaukt un zelt, augt, un mums arī bija plāni.


Rokas neesat nolaiduši?
Neesmu padevies, depresijā netaisos ieslīgt. Uztveru šo kā pārmaiņu laiku, un mēdz teikt, ka visas pārmaiņa ir uz labu. Saku to arī saviem kolēģiem. Lēmums pārtraukt restorāna darbību bija racionāls, nevis emocionāls – tāda ir situācija, un atbilstoši tai arī rīkojos.


Ko darīsiet turpmāk?
Kā kurais – kāds pagaidām ies bezdarbniekos, kādam, par laimi, ir vēl cits darbiņš, kāds cits turpinās darboties viesmīlības nozarē – gan ne restorānā, vēl kāds aiziet pavisam uz citu jomu.


Pats?
Man ir izteikti piedāvājumi, bet esmu sapratis, ka viesmīlības gars manī ir, un nekur tālu no tā aiziet nevarēšu. Taču man ir pieredze menedžmentā, un domāju likt to lietā.


Un, ja kādam ir vēlme un iespēja ieņemt mūsu vietu Romas dārzā, nāciet droši, taciņa ir iestaigāta!