Lai Latvijas ostas virzītos tālāk pēc iespējami labākā attīstības scenārija, valstij, pašvaldībām un ostu komersantiem nepieciešams būt vienisprātis par šī sektora mērķiem, tiesisko regu-lējumu, tā ekonomisko pamatojumu un plānu, kā tiek piesaistītas investīcijas un attīstīta pilsētu, ostu un visas valsts tranzīta infrastruktūra.

Tikai diskusiju ceļā ir iespējams panākt visām iesaistītajām pusēm labvēlīgus apstākļus, un tagad, kad Latvijas tranzīta sektors piedzīvo pagrimumu, nedrīkst pieņemt vienpusējus un steidzīgus lēmumus, kurus vēlāk var nākties nožēlot.

Lai savstarpējo komunikāciju uzlabotu un beidzot vienotos par pārvaldības modeļa maiņas nepie-ciešamību un saturu, Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu komersanti 22.martā organizēs diskusiju, kurā piekritis piedalīties satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Satiksmes ministrija (SM) aicināta iesaisīsties, jo tā valdībā virza apstiprināšanai ar ostu pārstāvjiem neapspriestus likumprojektus par ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Diskusijas galvenais mērķis ir katrai pusei argumentēti pamatot savu vīziju par ostu turpmāko attīstību, ekonomisko un infrastruktūras izaugsmi, kā arī investīciju piesaisti un darbības no-drošināšanu. Iesaistīties aicināts arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un citi ministri, komersanti un ostu pārvaldnieki. Tāpat ostu komersanti uzsver, ka būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk sasaukt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdi, kas pēdējo reizi notikusi vien 2020. gada vasarā, un arī tad nav panākta un izdiskutēta kopīga vienošanās par piedāvāto reformu.

Ostu komersantu pārstāvošās organizācijas uzsver, ka arī iestājas par modernu un ilgtspējīgu attīstību un par ekonomiski pamatotu un izvērtētu reformu, taču diemžēl SM piedāvātais variants neatbilst nevienam no šiem nosacījumam. Tādēļ pašlaik tiek strādāts pie kopīgas darba grupas izveides, ar kuras palīdzību tiks skaidri definēti Latvijas ostu sektora darbības mērķi un vīzija, uz kādu jābūt tendētiem visiem veicamajiem darbiem, piemēram, starptautiskās konkurences sekmēšana, jo īpaši ar mērķi atgriezt Latvijas līderību Baltijas valstu starpā, kā arī virzība uz klimatneitralitātes sasniegšanu.

Pēdējā laika aktuālākā sāpe tranzīta sektorā ir bijusi SM piedāvātā ostu pārvaldības modeļa refor-ma, kas iekļauj ostu pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām. Reformas virzība ir vienpusēja, jo no ministrijas puses komunikācija ar pašvaldībām un ostu komersantiem, kā arī to iesaistīšana likumprojekta izstrādē bijusi nepietiekama. Piedāvātais pārvaldības modelis turpmāk arī izslēgtu komersantu un pašvaldību interešu pārstāvniecību ostu pārvaldēs, veidojot nepietiekamu atgriezenisko saiti pārvaldības procesos.

Esošā situācija Latvijas ostās nav pārāk iepriecinoša. Pārkrauto kravu apjoms Rīgā un Ventspilī ir ļoti strauji krities, kamēr Liepājā, neņemot vērā ogļu kravu apjoma ievērojamu samazinājumu, tas  ir pat pieaudzis. Vairāki ostu komersanti ziņo, ka viņu regulārie ārzemju investori savas investīcijas ir apturējuši un neatsāks sadarbību, kamēr netiks definēts skaidrs un komersantiem labvēlīgs tiesiskais regulējums ostu pārvaldībā.