Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs apstiprina, ka priekšostā noenkurojies no Francijas atbraukušais ostas bagarēšanas jeb padziļināšanas kuģis "Fernão de Magalhães".
Kuģis "Fernão de Magalhães", kurš veiks ostas padziļināšanu, pieder Beļģijas komersantam "Jan De Nul N.V", ar kuru pērn Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēdza līgumu.
Viens no nozīmīgākajiem projektiem Liepājas ostā – kuģu ceļu padziļināšana par diviem metriem un enkurvietas izveide Brīvostā – sāksies jau tuvākajā laikā, pastāstīja SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis. Pēc viņa teiktā, tik jaudīgs ostas padziļinātājs Baltijas valstīs strādās pirmoreiz. Lai raksturotu veicamo darbu apjomu, Hmieļevskis kuģu ceļu salīdzināja ar Brīvības ielu no "enkura" jeb pilsētas robežas līdz Tirdzniecības kanālam (aptuveni pieci, seši kilometri) – ja tā būtu 140 metrus plata.
Hmieļevskis jau iepriekš teicis, ka vēstures fakti liecina – 1875.gadā Liepājas ostas dziļums bija 5,5 m, līdz šim vērienīgākā Liepājas ostas izbūves projekta laikā no 1892. līdz 1902.gadam kuģu ceļu dziļums tika palielināts līdz 9–10 m, pēc ostas darbības atjaunošanas 1999.gadā kuģu ceļus padziļināja līdz 10,5 m, savukārt 2015.gadā noslēdzās projekts, kura ietvaros nodrošināja kuģu ceļu dziļumu līdz 12 m dziļumam. 2019.gadā kuģu ceļi sasniegs 14 m dziļumu.
Plānotais projekta ieviešanas laiks – seši līdz deviņi mēneši, bet noslēgtā līguma summa ir 24 514 315,33 eiro (bez PVN).
Jau vēstīts, ka SEZ pārvalde pērn parakstīja aizdevuma līgumu ar AS "SEB banka" par 11 799 569 eiro, lai nodrošinātu SEZ finansējumu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana", kā arī projekta "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana" realizācijai.
Šobrīd Liepājas ostas hidrotehnisko aizsargbūvju tehniskais stāvoklis apgrūtina kuģu kustību un kuģu atrašanos ostas akvatorijā nelabvēlīgos laika apstākļos. Ostas kuģu ceļa nepietiekamais dziļuma dēļ uzņēmēji ir spiesti veikt kuģu galīgu piekraušanu atklātā jūrā, kas paaugstina kravu pārvadājumu izmaksas un saistās ar jūras negadījumu risku nelabvēlīgu laika apstākļu vai cilvēciskā faktora kļūdas rezultātā.