AS "KVV Liepājas metalurgs" nav lūgusi valsts atbalstu tiešas dotācijas veidā no valsts budžeta, bet gan cenšas panākt vienlīdzīgus apstākļus ar citu valstu metalurģijas uzņēmumiem.

Pirmkārt, nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu, informē uzņēmums, raksta LETA.

Ja uzņēmumam nav iespēju ražošanas procesā izmantot elektroenerģiju par līdzīgiem tarifiem, kādi pastāv, piemēram, Polijā, Čehijā, Vācijā, Zviedrijā, kur elektroenerģijas cena ir aptuveni divas reizes zemāka nekā Latvijā, "KVV Liepājas metalurga" produkcija nav konkurētspējīga un ir grūti runāt par ražošanas apjomu palielināšanu, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Patlaban elektroenerģijas tirgus Latvijā mainās par labu patērētājiem, arī prognozes liecina, ka nākamajā gadā elektroenerģijas cena varētu samazināties par aptuveni 10%, kas ir svarīga ziņa "KVV Liepājas metalurgam".

Uzņēmums skaidro, ka ar krīzi metalurģijā un tās graujošajām sekām saskaras daudzu Eiropas valstu uzņēmumi, arī daudz lielāki un jaunāki nekā "KVV Liepājas metalurgs". Eksperti norāda, ka tērauda nozari spēcīgi ietekmē augstās energoresursu cenas, pieprasījuma kritums un konkurences cīņa ar zemu izmaksu produkciju no Ķīnas. Oktobrī publiskajā telpā parādījās informācija par traģisko situāciju Lielbritānijas metalurģijas nozarē. Pēdējā mēneša laikā britu tērauda rūpniecība piedzīvojusi vienu neveiksmi pēc otras – uzņēmumā "Sahaviriya Steel Industries" darbavietu zaudēja 2200 darbinieku, "Caparo Industries" vadība atzīst, ka apdraudētas 1700 darbvietas, bet vienā no "Tata" tērauda rūpnīcām atlaisti vairāk nekā 900 darbinieku.

"KVV Liepājas metalurgs" ir iepazinies un atzinīgi vērtē Latvijas nacionālo pozīciju, ar kuru valdības pārstāvji nākamnedēļ, 9.novembrī, piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes ārkārtas sanāksmē par situāciju tērauda rūpniecībā Eiropā.

"Tērauda ražošanas nozares katastrofālās situācijas risināšana vairs netiek uzskatīta tikai par katras konkrētās valsts problēmu, un centieni rast risinājumu tiek meklēti visas ES līmenī," uzsver "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs.

"Pozitīvi, ka nacionālajā pozīcijā Latvija iestājas par efektīvu antidempinga pasākumu īstenošanu, kas novērstu negodīgu konkurenci, kā arī atbalsta ierosinājumu dalībvalstīm piemērot plašākus atbalsta nosacījumus elektroenerģijas patērētajiem, jo īpaši – energoietilpīgo nozaru uzņēmumiem. Īpaši svarīgi, ka tiek akcentēta nepieciešamība izvērtēt iespējas samērīgu eksporta ierobežojumu piemērošanai tērauda un metāla lūžņiem," piebilst Talanovs.

"KVV Liepājas metalurga" aprēķini liecina, ka, strādājot līdzšinējā apjomā, tas ir, gadā eksportējot ap 300 000 tonnu armatūras un nodarbinot 540 darbinieku, uzņēmuma eksporta apjoms ir gandrīz 100 miljoni eiro gadā. Šādā situācijā vairāk nekā 20 miljonus eiro gadā uzņēmums samaksā valstij nodokļos, darba algās, norēķinās par elektroenerģiju, gāzi un citiem pakalpojumiem.

Brīdī, kad uzņēmums spēj palielināt ražošanas jaudas, eksportējot gandrīz 600 000 tonnu gadā un nodarbinot vairāk nekā 700 strādājošo, eksporta apjoms gadā ir vairāk nekā 190 miljoni eiro, bet samaksātie nodokļi, darba algas un pakalpojumu apmaksa sasniedz gandrīz 36 miljonus eiro gadā.

Šie aprēķini ir pierādījums tam, ka "KVV Liepājas metalurgs" spēj būt nozīmīgs atbalsts Latvijas tautsaimniecības attīstībā un eksporta veicināšanā.

Ja nu tomēr "KVV Liepājas metalurgam" smagajā konkurences cīņā neizdotos uzvarēt un vissliktākā scenārija gadījumā darbu nāktos pārtraukt, zaudētāji nebūtu tikai investori un uzņēmumā strādājošie. Ievērojamus zaudējumus ciestu valsts ekonomika un nozare kopumā, norādīts uzņēmuma paziņojumā.

LETA jau ziņoja, ka "KVV Liepājas metalurgs" ir gatavs līdz gada beigām ražošanas apjomus palielināt par 30–40%, 19.augustā pēc Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ukrainas investora "KVV Group" līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins.

Kopējie velmēšanas ceha darba apjomi, ja pieskaita velmētavas otrā stāva jaudu, ar laiku varēs sasniegt 60 000 līdz 65 000 tonnu armatūras mēnesī, taču, lai sasniegtu šādu apjomu, uzņēmumam jāveic vairāki būtiski uzdevumi – jāatgūst zaudētie noieta tirgi, jāstiprina mārketings, kā arī radikāli jāsamazina ražošanas izmaksas. Tas kopumā ļautu iegūt nepieciešamo konkurētspēju.

Rūpnīca divus gadus nostāvējusi faktiskā dīkstāvē, un pa šo laiku uzņēmuma klienti ārzemēs ir pārorientējušies no Liepājas armatūras izmantošanas uz citu ražotāju preces pirkšanu. Uzņēmumam līdz šim izdevies sekmīgi ieiet vairākos Eiropas tirgos, kā arī Ziemeļāfrikas tirgū.

Uzņēmumā strādājošo darbinieku skaits sasniedzis 540 cilvēkus.