"KVV Liepājas metalurgs" (KVV) mēnesī saražo 26 tūkstošus tonnu tērauda armatūras, un ražošanas apmēri kopš februāra pieaug, aģentūrai BNS pavēstīja kompānijā.

"Kopējie velmēšanas ceha darba apmēri, ja pieskaita velmētavas otrā stāva jaudu, ar laiku varēs sasniegt 60 līdz 65 tūkstošus tonnu armatūras mēnesī. Lai sasniegtu šādu apmēru, KVV ir jāveic būtiski uzdevumi – jāatgūst zaudētie noieta tirgi, jāstiprina mārketings un radikāli jāsamazina ražošanas izmaksas," atzīmēja KVV, piebilstot, ka tas kopumā ļaus iegūt nepieciešamo konkurētspēju.

Uzņēmuma padomes loceklis un projekta vadītājs Igors Kozļenko skaidroja, ka rūpnīca divus gadus nostāvēja faktiskā dīkstāvē un šajā laikā produkcijas klienti ārzemēs ir pārorientējušies no Liepājas armatūras izmantošanas uz citu ražotāju preces pirkšanu. "Tagad mums ir rūpīgi jāstrādā, lai no nulles iekarotu noieta tirgus, bet vēlāk tos paplašinātu, un tas nav pusgada laikā paveicams uzdevums — mēs rēķināmies ar ilgstošu darbu ļoti sarežģītos apstākļos. Ar zināmu lepnumu varam teikt, ka sekmīgi ieejam vairākos Eiropas tirgos, kā arī Ziemeļāfrikas tirgū," klāstīja Kozļenko.

Pēc viņa paustā, uzņēmums grib paplašināt ražošanu un pārdošanas apmērus, un tas notiks pakāpeniski vairākos etapos. "Panākumi būs atkarīgi no vairākiem faktoriem – pirmkārt, no tā, cik pārliecinoši Latvijas valdība pilnveidos labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai. Metalurģijas un metālapstrādes uzņēmumi Eiropā bez spēcīga valsts atbalsta neizdzīvos. Mēs ceram uz konstruktīvu sadarbību ar valdību un pilsētu. Otrkārt, daudz kas atkarīgs no tirgus konjunktūras. Nav noslēpums, ka mūsu armatūra, kas ir celtniecības materiālu sastāvdaļa, nav tik ejoša prece kā pirms pasaules krīzes sākuma, jo visā pasaulē kopumā ir daudz mazāks celtniecības darbu apmērs, nekā tas bija pirms pieciem un desmit gadiem. Tirgū ir daudzi spēcīgi konkurenti, daži no kuriem – kā Ķīna – spēj piedāvāt ārkārtīgi lētu produktu. Atsevišķas mūsu kaimiņvalstis pat atklāti dempingo šajā tirgū. Tirgus konjunktūra ir slikta, neviens metalurģijas uzņēmums Eiropā nespēj plānot savu biznesu ilgāku laiku uz priekšu. Tomēr mēs gribam iekarot savu tirgus daļu un būt pelnošs uzņēmums," norādīja Kozļenko.

Vienlaikus viņš minēja, ka asā konkurence starptautiskos tirgos izvirza augstas prasības darba kolektīvam un Liepājas ražotnē norit darbinieku paaudžu nomaiņa. "Kad Ukrainas investori pārņēma "Liepājas metalurgu", tajā algu saņēma tikai 216 cilvēki, bet tagad strādājošu darbinieku skaits sasniedz 540 cilvēku. Viņu vidējais vecums sarucis no 56 gadiem uz 48 gadiem. Vairāku struktūrvienību vadītāju iniciatīvs darbs ļāvis efektivizēt darba procesus. Brīdī, kad palielināsies armatūras eksports, strādājošo skaits palielināsies vēl par vismaz diviem simtiem. Uzņēmums turpinās meklēt un piesaistīt jaunus talantīgus inženierus, strādniekus, vadītājus un darīs to arī publisku konkursu veidā," pauda KVV padomes loceklis.

Viņš arī atzīmēja, ka algas darbiniekiem tiek izmaksātas savlaicīgi un arī nodokļi valstij tiek maksāti pienācīgajos apmēros, kā arī savlaicīgi atbilstoši saskaņotajam grafikam KVV norēķinās ar gāzes un elektrības piegādātājiem. "Regulāri veicam iekārtu kārtējos remontus. Pēdējoreiz "Liepājas metalurgā" daļējs kapitālremonts notika 2012.gadā, bet tikai vienā no cehiem. Taču šāda līmeņa rūpniecības objektiem ir jāveic plānveida remonti katru gadu un noteikti pilnā apmērā. Tomēr līdz pat 2013.gada vidum, kad rūpnīca pārtrauca darbu, iepriekšējie īpašnieki un menedžments neieguldīja līdzekļus iekārtu darbaspēju saglabāšanā – tik pavirša bija iepriekšējo īpašnieku uzņēmuma vadības kultūra. Kad mēs ienācām Liepājā, mēs remontiem uzreiz iztērējām ap diviem miljoniem eiro, kas bija nepieciešams, lai rūpnīca atsāktu ražot. Patiesībā mūsu pirkšanas līgums ar Latviju paredz, ka mums ir pienākums uzturēt visas iekārtas atbilstošā līmenī," skaidroja Kozļenko.

Viņš pauda pārliecību, ka arī turpmāk norisināsies sekmīgs un aktīvs dialogs ar Latvijas valsti, kāds tas bijis līdz šim kopš brīža, kad ražotni pārņēma Ukrainas investori. "KVV cer uz sarunām elektroenerģijas cenu jautājumos, jo pašlaik liepājniekiem jāmaksā par kilovatstundu deviņi eiro centi, kamēr metalurga konkurenti Vācijā maksā tikai trīs līdz četrus eiro centus," norādīja Kozļenko.

Vienlaikus padomes loceklis atzīmēja, ka KVV vadība ir neizpratnē, redzot mēģinājumus diskreditēt uzņēmuma attīstību un mēģinājumus no ārpuses celt uzņēmumam neslavu. "Iepriekšējai vadībai bija pavirša attieksme pret darbu un uzņēmumu. Pagātnes elpa uzņēmumā vēl mazliet mēdz būt jūtama, mēs saprotam, no kurienes šie vēji pūš, tomēr tā ir izzūdoša, kopumā saimniekošanas kultūra mainās uz labo pusi," minēja Kozļenko.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka "KVV Liepājas metalurga" bijušie un esošie darbinieki pirmdien, 3.augustā, izplatīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai un Saeimai, kurā norādīts Ukrainas kompānijas KVV, kas iegādājās "Liepājas metalurga" ražotni, reputācija netika pietiekami pārbaudīta un tas, kas patlaban notiek ar rūpnīcu, ir daudz briesmīgāk nekā pirms jaunā investora atnākšanas.

Tāpat vēstīts, ka šogad šogad 6.martā notika svinīgais "KVV Liepājas metalurga" darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum "KVV Liepājas metalurgs" bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 cilvēku, taču pēcāk kompānija paziņoja, ka samazina ražošanas jaudu saistībā ar metāllūžņu cenu pieaugumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes apmēru, kā arī sniegtiem neprecīziem aprēķiniem un neatklātām visām niansēm no "Liepājas metalurga" ražotnes pārdevējiem.

Līgums par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai KVV tika parakstīts pērn 2.oktobrī. Ukrainas uzņēmums par "Liepājas metalurga" pamatražotni apņemies maksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.