Reģionālo lidostu infrastruktūras sakārtošanā jau ieguldīti ievērojami līdzekļi, bet kopējais nepieciešamo investīciju apjoms sniedzas vairākos desmitos miljonos latu, raksta db.lv.

Izredzes attīstīt regulāru iekšzemes aviosatiksmi pagaidām ir niecīgas, bet lielākas perspektīvas tiekot saskatītas starptautiskajos aviopārvadājumos, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

ES atsaka finansējumu

Pēc referenduma par divvalodības ieviešanu Latvijā īpaša uzmanība tiek pievērsta situācijai Latgalē, tādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau šovasar ķērās pie informatīvā ziņojuma izstrādes, lai valdībai piedāvātu lemt Daugavpils lidostas «atdzīvināšanu». Liela rosība saistībā ar šo projektu valda Latgales pusē. Projektam bija iecerēts piesaistīt arī Eiropas Savienības finansējumu Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta un Igaunijas – Latvijas – Krievijas (EKPI) ietvaros, taču pirms nepilna mēneša no Eiropas Komisijas Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta saņemta vēstule ar atteikumu līdzfinansēt projekta īstenošanu. Iebildumi saistīti ar to, ka projekta ietvaros bija paredzēts iegādāties aprīkojumu ne tikai ES dalībvalsts Latvijas teritorija esošās Daugavpils lidostas vajadzībām, bet arī Pleskavas lidostas vajadzībām – vēstulē ir norādīts, ka ES politikas ietvaros projekts, kas saistīts ar aviosatiksmes attīstību Krievijas pusē, netiks atbalstīts.

Prasīs miljonus

Aprēķini liecina, ka Daugavpils lidostas attīstības nodrošināšanai, tas ir, lidostas infrastruktūras pielāgošanai regulāras aviosatiksmes vajadzībām būtu nepieciešami 21,22 miljoni latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Ņemot vērā, ka EKPI finansējums projekta īstenošanai nav pieejams, bet Daugavpils un citu Latgales reģiona pašvaldību kopējais ieguldījums lidostas attīstības nodrošināšanā varētu sasniegt mazliet vairāk nekā 3 miljonus latu, no valsts budžeta šī projekta īstenošanā būtu jāiegulda aptuveni 18,147 miljoni latu.

Viens no aktīvākajiem projekta aizstāvjiem – bijušais Daugavpils mērs un 11. Saeimas deputāts Jānis Lāčplēsis DB stāsta: «Sākotnēji lidostas attīstības projektam paredzēts piesaistīt privāto investoru, bet tad, mainoties stratēģijai, bija jāpārstrādā dokumentācija. Laiks iet, bet iespējas šī projekta attīstībai tiek palaistas garām.» Nepieciešamība investēt līdzekļus Daugavpils lidostas attīstībā tiek argumentēta gan ar to, ka tādējādi tikšot veicināta investīciju piesaiste depresīva reģiona «slavu» iemantojušajam Latgales reģionam, gan ar sociālo aspektu.

«Mēs gribam, lai cilvēki, kas brauc strādāt uz ārzemēm, nezaudētu saikni ar savu reģionu un atgrieztos Latgalē. Cilvēki, kuri strādā Īrijā, varbūt varētu atļauties reizēm samaksāt 50 latus par aviobiļeti lēto aviokompāniju reisos, lai uz nedēļas nogali atlidotu uz Latviju apciemot ģimeni. Ja viņiem, lai nokļūtu no Rīgas lidostas līdz mājām, jāpatērē daudz vairāk laika un līdzekļu, nekā lai atlidotu uz Rīgu, tā ir liela problēma,» teic J. Lāčplēsis.

Lidošot 2014. gadā

Viņaprāt, Daugavpils lidostas uzplaukuma izredzes galvenokārt izriet no tā, cik veiksmīgi lidostai izdosies piesaistīt lētās aviokompānijas: «Es redzu perspektīvu tikai piesaistot lētās aviokompānijas. Prognozes liecina, ka virzienā uz Lielbritāniju, Vāciju un Krieviju pārvadājumu skaits nākotnē būs pietiekami liels, lai lidosta varētu veikt regulārus starptautiskos pasažieru pārvadājumus.»

No VARAM informatīvā ziņojuma izriet, ka pirms mēneša, 14. septembrī starp SIA Daugavpils lidosta un Pleskavas lidostai piederošo lidsabiedrību Pskovavia ir parakstīts nodomu protokols, kurā Pskovavia apņēmusies nodrošināt regulārus gaisa satiksmes pārvadājumus maršrutā Pleskava – Daugavpils – Pleskava. Šim maršrutam esot plānots pievienot savienojumu arī līdz Vitebskai Baltkrievijā, nodrošinot gaisa satiksmes savienojumus starp Daugavpili un Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku.

Potenciālo pārvadātāju vidū tiek minēta arī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, kura Daugavpils domei esot apliecinājusi vispārēju ieinteresētību veikt regulārus gaisa pārvadājumus no Daugavpils lidostas. Tādēļ tiek cerēts, ka jau 2014. gadā varētu tikt uzsākti regulāri aviopārvadājumi maršrutos Daugavpils – Pleskava un Daugavpils – Rīga. Savukārt sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistību (SNPSS) līguma ietvaros, tas ir, vismaz triju gadu garumā saņemot kompensācijas, Daugavpils lidosta cer piesaistīt nelielus starptautisko aviopārvadājumu veicējus, kas SNPSS ietvaros nodrošina aviopārvadājumus Rietumeiropā un Ziemeļeiropā – starp potenciālajiem aviosatiksmes pakalpojumu sniedzējiem tiek minētas aviosabiedrības Turku Air Oy, Avies, SkyWays.

Kurzemē – ES nauda

Lai arī mazākas, tomēr miljonos latu mērāmas summas šobrīd tiek ieguldītas reģionālo lidostu attīstībā Kurzemes pusē.

Šā gada 21.maijā Liepājas lidosta noslēdza līgumu par ES Kohēzijas fonda finansējumu lidostas rekonstrukcijas projektam. Tā attiecināmās izmaksas ir 2,8 miljoni latu un finansējuma ietvaros paredzēts atjaunot skrejceļa un manevrēšanas ceļa segumu, kā arī paplašināt manevrēšanas ceļu, nostiprināt platjoslu, atjaunot peronu un gaisa kuģu stāvvietu, lidlauka drenāžas sistēmu un žogu, iegādāties un uzstādīt apgaismojuma sistēmu.

26.jūnijā lidostas apsaimniekotāja – SIA Aviasabiedrība Liepāja – noslēdza 78 tūkst. Ls (bez PVN) vērtu līgumu ar Latvijas – Lietuvas piegādātāju apvienību a/s Ceļuprojekts un UAB Kelprojektas par tehniskā projekta izstrādi. «Līdzās šīm aktivitātēm mēs sekojam līdzi viena no iespējamiem sadarbības partneriem – airBaltic – attīstības stratēģijai,» DB atklāja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Tā kā nacionālā aviokompānija attīstības stratēģiju pieņēmusi tikai šovasar, tajā plānotas vairākas tehniskas izmaiņas piemēram, gaisa kuģu nomaiņa. Savukārt Liepājas lidosta ir ieinteresēta rekonstrukciju veikt tā, lai tā atbilstu airBaltic tehniskajām vajadzībām, skaidro G. Ansiņš. Jautāts, uz kādu sadarbību cer Liepāja, domes amatpersona norāda, ka Rīgas lidostai nepieciešams rezerves lidlauks, kurp sūtīt lidmašīnas, ja Rīgā ir migla vai citi apstākļi, kas kavē lidmašīnu nosēšanos. Parasti tiek izmantotas kaimiņvalstu lidostas, taču Liepāja cer pildīt šo funkciju. Tāpat Liepājas lidosta periodiski saņem čārterlidojumu pasūtījumu, lai nogādātu sportistu komandas no Liepājas Rīgā. «Arvien biežāk pārliecināmies, ka Dash lidmašīnas, ko pašreiz var apkalpot Liepājā, ir par mazu. Tāpēc esam sākuši konsultācijas ar airBaltic un Satiksmes ministriju, lai tehniskajā projektā iekļautu pasākumus, kas ļautu uzņemt lielākas lidmašīnas,» tā G. Ansiņš. Piemēram, lai noskaidrotu izturību pret slodzi, Liepājā veikta lidostas skrejceļa skanēšana. Tomēr bez regulārajiem reisiem lidostas attīstību nodrošināt nevar, norāda G. Ansiņš. Pašvaldība sākusi sarunas ar vienu no Krievijas vadošajām aviosabiedrībām par iespēju iekļaut Liepāju kā nosēšanās vietu Austrumu – Rietumu gaisa lidojumu koridorā, cerības ir arī uz airBaltic, jo iepriekš komercreisi uz Hamburgu un Kopenhāgenu bija rentabli, turklāt aviosabiedrības vadība ir apliecinājusi interesi. Savukārt iekšzemes lidojumi, kurus Liepāja vēlas atjaunot, bez valsts finansiālas līdzdalības nav iespējami, uzskata speciālisti. «Ja Rīga vēlas kļūt par Baltijas centrālo lidostu, tad ir jādomā par sadarbību ar Liepāju, kas var piesaistīt tranzītpasažierus ne tikai no Liepājas reģiona, bet arī no Lietuvas,» uzskata G. Ansiņš. Šķērslis regulārajiem lidojumiem pagaidām ir priekšā stāvošā rekonstrukcija, kura noslēgsies ne ātrāk kā 2014.gadā.

Liepājas lidostas uzturēšanai un attīstībai tiek izmantoti Liepājas pašvaldības un valsts budžeta līdzekļi līdz 150 tūkstošiem latu gadā.

Arī SIA Ventspils lidosta šā gada maijā parakstīja līgumu par 2,25 miljonu latu piesaisti, tostarp Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 85% apmērā jeb 1,9 miljoni latu no projekta attiecināmajām izmaksām. Projektu plānots pabeigt līdz 2014.gada aprīlim.

Pašlaik norisinās darbs pie projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu iegādes, kā arī tiek izstrādāts tehniskais projekts, kas ir skiču stadijā, DB informēja SIA Ventspils lidosta valdes priekšsēdētājs Ints Sēlis. Projektu par 103,4 tūkstošiem latu izstrādā SIA Projekts 3. Lidostā tiek apkalpoti vispārējās aviācijas, valsts robežsardzes un NBS gaisa spēku lidojumi.

Tās skrejceļa garums nav pietiekams, lai tā spētu uzņemt regulāros reģionālos pasažieru pārvadājumos plaši izmantotos gaisa kuģus bez lidojuma attāluma un svara ierobežojumiem. Taču arī Ventspils lidosta ir deklarējusi gatavību attīstīt regulārus gaisa pārvadājumus, ko, parakstot līgumu par finansējuma piešķiršanu, apstiprināja arī satiksmes ministrs Aivis Ronis.