Papildināts. No valsts atbalsta aspekta nav atbalstāms finanšu grūtībās nonākušās AS "Liepājas metalurgs" lūgums par parāda pret valsti kapitalizāciju, uzskata Finanšu ministrija.

Tas tiktu uzskatīts kā jauns atbalsts privātam uzņēmumam, un šādu atbalstu nevar saskaņot ar Eiropas Komisiju ne zem viena no valsts atbalsta regulējumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Finanšu ministrija (FM).

"Liepājas metalurga" akcionāri ar paziņojumiem Latvijas plašsaziņu līdzekļos turpina maldināt savus darbiniekus un visu Latvijas sabiedrību par iespējamu valsts kredītsaistību kapitalizāciju, jo 10.oktobrī uzņēmuma lielākie kreditori saņēma priekšlikumus grozījumiem tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānā, kas ir pretrunā šodien izplatītajam paziņojumam, norāda FM.

Papildināts. Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pietiekami piesardzīgi vērtē šādu iespēju. Premjers žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka šāds lūgums jāvērtē ekspertiem, kā arī kreditoru klubam. Viņš arī atgādināja, ka akcionāriem vairākkārt ir izteikts piedāvājums nodot akcijas, ļaut kreditoru klubam pārņemt kontroli par uzņēmumu un piesaistīt investoru, bet akcionāri atteikušies.

FM aicina "Liepājas metalurgu" strādāt pie uzņēmuma iesniegtā un kreditoru saskaņotā TAP pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos.

Jau ziņots, ka "Liepājas metalurgs" šodien vērsies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu.

Uzņēmums piedāvā kapitalizēt Finanšu ministrijas kredītprasības 51,9 miljonu latu apmērā, AS "Citadele banka" kredītprasības 12,4 miljonu latu apmērā un AS "Latvenergo" kredītprasības 14,5 miljonu latu apmērā.

"Liepājas metalurgs" lūdz atbalstīt ierosinājumu emitēt papildu 78,8 miljonus akciju, kuras nonāktu Latvijas valsts īpašumā, kapitalizējot esošos uzņēmuma parādus. Tādējādi valsts iegūtu "Liepājas metalurga" akciju kontrolpaketi un iespēju garākā laika periodā atgūt savus ieguldījumus no dividendēm vai akciju pārdošanas. Tajā pašā laikā "Liepājas metalurgam" pēc akciju emisijas pabeigšanas būtu iespējas kredītiestādēs saņemt aizdevumu ražošanas turpināšanai.

FM uzsver, ka jebkāda valsts iesaistīšanās uzņēmuma glābšanā var tikt izvērtēta tikai tad, ja solidāri iesaistās pārējie uzņēmuma kreditori un no tā nekādu labumu negūst pašreizējie uzņēmuma akcionāri.

Pretēji uzņēmuma apgalvotajam, maksātnespēja nenozīmē, ka uzņēmuma darbība nav atjaunojama. Uzņēmums var turpināt darbību citu akcionāru vadībā, tiem iegādājoties uzņēmuma aktīvus, piebilst FM.

Oktobra beigās sasauktajā "Liepājas metalurga" akcionāru sapulcē plānots palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, liecina biržai "NASDAQ OMX Riga" iesniegtie ārkārtas akcionāru sapulces lēmumprojekti.

Patlaban uzņēmuma pamatkapitāls ir 16 981 033 lati, bet lēmumprojektos norādīts, ka paredzēts veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, nosakot, ka "Liepājas metalurga" pamatkapitāls ir 116 981 033 lati.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis biznesa portālam "Nozare.lv" apstiprināja, ka paredzēts palielināt pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, veicot jaunu akciju emisiju.

"Paredzēts, ka uzņēmuma nenodrošinātie kreditori varēs pārvērst savus kredītus akcijās, tie būtu 27 miljoni latu. Tāpat paredzēts, ka saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) 37 miljonus latu iegulda investors. Savukārt uz atlikušajiem 36 miljoniem latu varēs parakstīties esošie akcionāri," skaidroja Vilnītis.

10.oktobrī "Liepājas metalurgs" savos kreditoru klubam iesniegtajos priekšlikumos tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna izmaiņām iekļāvusi ļoti būtiskas izmaiņas, biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš sacīja "Liepājas metalurga" TAP administrators Haralds Velmers.

"Ir priekšlikums samazināt investoru ieguldījumu apjomu no 37 līdz 27 miljoniem latu un atlikt ieguldījumu termiņu no novembra līdz 2014.gada janvārim. Taču iesniegtajos priekšlikumos nav saprotams šīs summas segums, proti, kas tieši to plāno maksāt," norādīja Velmers.

Tāpat ir iesniegts priekšlikums, kas būtiski mainītu kreditoru situāciju, respektīvi, samazināt nodrošināto kreditoru parāda procentu likmi no 6% līdz 3%, sacīja Velmers.

Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.

"Liepājas metalurga" akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam "Daļpolimetall", lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu.

Iepriekš ziņots, ka "Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers".