Cukurfabriku, arī Liepājas, īpašnieki dāsno cukura "sāpju naudu", visticamāk, nav ieguldījuši jaunos biznesa projektos, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Pārtraucot cukura ražošanu, lielāko summu – attiecīgi 17 un 10 miljonus latu saņēma abu cukurfabriku – Jelgavas un Liepājas – īpašnieki.

Tomēr DB veiktā izpēte liecina, ka šīs iespaidīgās summas nav ieguldītas jaunu kompāniju izveidē vai attīstībā.

Pēc publiski pieejamās informācijas cukurfabriku īpašnieki nav izveidojuši jaunus uzņēmumus un nav arī ziņu, ka īpašnieki attīstītu jelkādus citus ražošanas vai nekustamo īpašumu projektus.

Meklējiet Monako

DB neizdevās sazināties ar cukurfabriku īpašniekiem, lai uzzinātu, kur guldīta tā saucamā "sāpju nauda". Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti vedināja Jelgavas cukurfabrikas īpašniekus meklēt Monako.

Kā liecina Lursoft dati, 97,62% a/s Jelgavas cukurfabrika akciju pieder Uldim Aukšmukstam, kurš bija cukurfabrikas īpašnieks arī laikā, kad tika pieņemts lēmums pārtraukt cukura ražošanu, bet pārējie 2,38% akciju pieder diviem vārdā nenosauktiem akcionāriem.

Tiesa, datu bāzei par a/s akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Te der atgādināt Jelgavas cukurfabrikas mazā akcionāra Karpa Lavrenova cīņu par akcionāru lēmuma par fabrikas darbības pārtraukšanu atzīšanu par nelikumīgu un darbības atjaunošanu, kas gan nevainagojās ar pozitīvu iznākumu.

Savukārt a/s Liepājas cukurfabrika lielākā īpašniece pēc Lursoft datiem ir SIA DIKK ar 50,64%, 9,12% pieder diviem cukurbiešu audzētājiem, bet atlikušie 40,24% ir vārdā nenosauktu cukurfabrikas darbinieku īpašumā. Gan Liepājas cukurfabrikas, gan SIA DIKK valdē kopš 2010.gada darbojas Romāns Dolgopolovs un Zofija Kuļika, turklāt abi ir DIKK līdzīpašnieki. Joprojām Liepājas cukurfabrikas valdes priekšsēdētājas pienākumus pilda Valija Zabe.

Vērsās tiesā

Jāatgādina, ka pēc abu cukura ražotņu – Liepājas un Jelgavas – restrukturizācijas īpašnieki saņēma prāvas kompensācijas no ES. Faktiski tieši ievērojamā sāpju nauda bija galvenais iemesls, kāpēc abu uzņēmumu īpašnieki nolēma pielikt punktu ražošanai. Arī pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006.gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, viena no iespējām tālākai rīcībai būtu privāto tirgus dalībnieku lēmumam par nozares pilnīgu slēgšanu restrukturizācijas kārtībā, kas ļautu saņemt kompensācijas maksājumus no ES Restrukturizācijas fonda. Lieki piebilst, ka cukurfabrikas šo iespēju izmantoja pilnībā. Veicot pilnu rūpniecības restrukturizāciju, abas cukurfabrikas no ES saņēma 27,2 milj. latu, kas izmaksāts 2008.gada jūnijā un 2009.gada februārī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) dati. Cukura ražotāji no ES saņemto restrukturizācijas atbalstu izlietoja fabriku ēku un iekārtu demontāžas darbiem, ievērojot vides prasības nosacījumus un izmaksājot kompensācijas 503 atlaistajiem darbiniekiem. Kopumā cukurfabrikas saistībā ar darbinieku atlaišanu ir tērējušas 3,2 milj. latu – Liepājas cukurfabrika no darba atbrīvoja 224 darbiniekus, izmaksājot 1,2 milj. latu, bet Jelgavas cukurfabrika no darba atbrīvoja 279 darbiniekus, izmaksājot 2 milj. latu pabalstu. Tiesa, kompensāciju izmaksā neiztika bez strīdiem. Ja Jelgavas cukurfabrikas darbinieki spēja panākt vienošanos ar uzņēmuma īpašniekiem, bet Liepājas cukurfabrikas darbinieki ar īpašniekiem nepanāca kompromisu, tāpēc vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka saņēmuši mazākas kompensācijas, nekā viņiem pienāktos. 2009.gada maijā tiesvedību par 82 a/s Liepājas cukurfabrika darbinieku prasību par 65 266 latu piedziņu no uzņēmuma atlika līdz 2010.gadam, jo paralēli tika ierosināts kriminālprocess par Liepājas cukurfabrikas darbinieku 2007.gada 1. aprīļa sapulces protokola viltojumu. Tiesvedība joprojām nav izbeigta, taču tā arī nevirzās, DB sacīja Liepājas Arodbiedrību centra vadītājs Toms Meiers.

Lietā nomainīts gan prokurors, gan izmeklētājs, malā pagājusi arī advokāte Ilze Kajaka, stāstīja T.Meiers. Neoficiāli runāts par kaut kādu spiedienu no "augšas", taču pierādījumu tam nav, atzina T. Meiers. Viņaprāt, gan prasītāji, gan atbildētāji paguruši no ieilgušā procesa, tāpēc, visticamāk, lietu izbeigs, kad tai iestāsies noilgums.

Kopš 2007.gada marta abas cukurfabrikas realizēja cukura ražošanas restrukturizācijas plānu, kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem pasākumiem: uzņēmējdarbības plāna, sociālā plāna, vides plāna un finanšu plāna. Iepazīties ar šiem plāniem DB nebija iespējams, jo tiem ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Pēc ZM informācijas, restrukturizācijas plānā paredzētās aktivitātes Liepājas cukurfabrika pabeidza 2008.gada 30. septembrī, bet Jelgavas cukurfabrika – 2009.gada 30.aprīlī.