Koncertzāles „Lielais dzintars” projekta vadītājs Ints Dālderis atzīst, ka būvniecības iepirkuma procedūra ir aizkavējusies, taču vismaz naudas esot pietiekami.

Viesojoties portāla redakcijā, mūziķis, bijušais kultūras ministrs un premejera padomnieks, Liepājas reģionālās koncertzāles projekta vadītājs Ints Dālderis pastāstīja par galvenajām aktualitātēm „Lielā dzintara” tapšanas procesā.

Iepirkumi nebeidzas
„Šobrīd vēl norit būvniecības iepirkuma konkursa pirmās kārtas vērtēšana. Tas ir sarežģīts process ne tikai Liepājā, bet arī Latvijas mērogā, tāpēc arī ievilcies – Nacionālajai bibliotēkai bija tādas pašas problēmas. No pretendentiem tiek prasīts ļoti daudz, un tas viss ir jāpārbauda.”

Pēc Dāldera teiktā, neraugoties uz to, ka pirmā kārta vēl nav beigusies, jau notiek gatavošanās otrajai iepirkuma kārtai, kurai jānoslēdzas ar būvniecības līgumu. „Oktobrī varētu būt skaidrs būvnieks – otrās kārtas uzvarētājs.” Tiesa, nav izslēgti sarežģījumi, jo var būt pārsūdzības. Tas savukārt vēl paildzinās procesu.

Taču laika nav pārlieku daudz, atzīst Dālderis, jo „ES nauda ierobežo, būvniecībai ir jābeidzas līdz 2015.gada jūnijam”.

Beidzies nav arī vairākkārt pagarinātais būvuzraudzības iepirkums, un joprojām notiek pārrunas ar projekta autoru – Folkeru Ginki –par objekta autoruzraudzību.

Dālderis atzīst, ka būvuzraudzība ir ļoti svarīgs iepirkums. „No labas būvuzraudzības daudzkas atkarīgs – atkrīt liela daļa šaubu un risku.”

Naudas lietas
Ints Dālderis: „Manā lauciņā gan vairāk ir finanses, un jāatzīst, ka pēdējā pusgada laikā esam diezgan labi darbojušies – papildus esam ieguvuši trīs miljonus latu no tā sauktās ES projektu virssaistību naudas.”

Vēl varot rēķināties ar pievienotās vērtības pārmaksas atmaksu aptuveni četru miljonu latu apjomā, ko varēs saņemt būvniecības procesa laikā. Pārējo summu nodrošinās valsts un pašvaldība.

Kopumā, pēc Dāldera sacītā, varot rēķināties ar nepilniem divdesmit miljoniem latu koncertzāles būvniecībai. Vēl 600 000 latu vajadzīgi būvuzraudzībai un autoruzraudzībai.

Taču grūtību netrūkst arī finansiālajā jomā. „Lietu sarežģī tas, ka ir četri finansējuma avoti – valsts, pašvaldība un divas ES programmas, turklāt katru no tām uzrauga cita ministrija. Projekts – telpas un to funkcijas – jāsaskaņo ar katru no naudas devējiem. Tas ir ķēpīgākais grūtākais un sarežģītākais.”

"Lielā dzintara” saturs
Koncertzāles satura veidošanu Dālderis nosauc kā trešo aktualitāti aiz iepirkumu konkursiem un finanšu lietām, pie kuras šobrīd tiek strādāts.

Dālderis: „Mana ideja bija, ka valsts nodrošina pamatpiedāvājumu, ko papildina vietējās struktūras. Viegli neiet, bet reģionālo koncertzāļu darba grupu Kultūras ministrija tomēr izveidoja.”

Dāldera redzējums ir, ka nevis pašvaldības, bet „Latvijas koncerti” veido reģionālo koncertzāļu piedāvājumu. „”Latvijas koncerti” to saprot un pieņem, drusku pietrūkst politiskā atbalsta.”

Pirmā no trim darbu uzsāks Rēzeknes reģionālā koncertzāle – jau šā gada beigās. „Tas būs kā katalizators, kas parādīs, vai esam izvēlējušies pareizo ceļu.”

Uzziņa
Koncertzāles „Lielais dzintars” būvniecībai šobrīd pieejamie līdzekļi (summas ir indikatīvas un var tikt koriģētas)

Ls 1 700 000 uzkrājums Valsts kasē
Ls 990 000 valsts dotācija
Ls 6 000 000 Kultūras ministrijas finansējums (ERAF līdzekļi)
Ls 3 000 000 Vides un reģionālās attīstības ministrijas finansējums (ERAF līdzekļi)
Ls 5 000 000 Liepājas domes finansējums
Ls 3 500 000 PVN atmaksa
KOPĀ: Ls 20 190 000